20. Februāris 2020 09:21
Jaunumi
Valdības pirmajā gadā paveiktais un plānotais tiesu darba efektivitātes paaugstināšanai
2

Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir sniedzis atskaiti Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par viņa vadītās valdības laikā paveikto tiesvedības ilgumu kavējošo apstākļu novēršanā un plānotajiem pasākumiem, lai veicinātu tiesvedības procesu ātrumu un kvalitāti.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver: “Gada laikā esam konsekventi un mērķtiecīgi īstenojuši pasākumus tiesu darbības efektivitātes uzlabošanai.

Jau pirmajā valdības gadā esam stiprinājuši tiesu sistēmas veiktspēju un veikuši jau pirmās iestrādnes tiesu sistēmas efektivitātes paaugstināšanai. Attīstot tiesnešu specializāciju, esam izstrādājuši normatīvo regulējumu Ekonomisko lietu tiesas izveidei, parlamentā ir iesniegti būtiski Kriminālprocesa likuma grozījumi, lai efektivizētu kriminālprocesa termiņus un procedūras, kā arī nodrošinājuši tiesnešu un tiesu darbinieku mācības.

Tieslietu ministrijas uzsāktajā tiesvedības un izmeklēšanas procesu efektivitātes novērtēšanā panākta Valsts kontroles iesaiste kriminālprocesu efektivitāti negatīvi ietekmējošo faktoru novēršanā.”

Būtiskākie Ministru kabinetā izskatītie jautājumi:

2019. gada 12. februārī

Tieslietu ministrs J. Bordāns valdībai prezentē informatīvo ziņojumu par tieslietu sistēmas efektivitātes izvērtējumu
Informatīvais ziņojums "Par tieslietu ministra prioritāriem rīcības virzieniem efektīvas tieslietu sistēmas attīstībai, lai veicinātu tautsaimniecības izaugsmi".

2019. gada 25. jūnijā

TM rosina visaptverošu revīziju saistībā ar finanšu noziegumu izmeklēšanu un iztiesāšanu
Ministru kabinets atbalsta TM ierosinājumu aicināt Valsts kontroli veikt revīziju, lai izvērtētu faktorus, kas negatīvi ietekmē efektīvu kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā.

2019. gada 20 augustā

Ministru kabinets atbalstīja ekonomisko lietu tiesu izveidi
Valdības līmenī ir pieņemts nozīmīgs lēmums, lai nodrošinātu ātru un kvalitatīvu iztiesāšanu arī sarežģītās ekonomisko un finanšu noziegumu lietās.

Būtiskākais pēdējā gada laikā paveiktais un plānotais tiesu darba efektivitātes sekmēšanā

1) Darbs pie Ekonomisko lietu tiesas izveides

Tieslietu ministrija mērķtiecīgi strādā pie Ekonomisko lietu tiesas izveides. Ir veikta normatīvā regulējuma izstrāde un šobrīd norisinās darba pie grozījumu likumā “Par tiesu varu”, kā arī Kriminālprocesa likumā un Civilprocesa likumā virzības Saeimā. Ekonomisko lietu tiesas izveidošana vērsta uz efektīvāku Latvijas iestāžu cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, kā arī būtiski paplašinot specializāciju sarežģītu komercstrīdu risināšanā, lai veicinātu komercdarbības vides attīstību. Specializētā tiesa būs ilgtermiņa ieguldījums ekonomiski attīstītas un tiesiski sakārtotas valsts izveidē. Uzsverams, ka tiesa tiek veidota esošā finansējuma ietvaros, neveidojot jaunas amata vietas un neradot papildu slogu valsts budžetam, bet veicot organizatoriskas reformas tiesu varas ietvaros. 2020. gadā turpināsies darbs pie tiesnešu un tiesas darbinieku apmācību programmas izstrādes, tiesnešu un tiesas darbinieku atlasi un apmācībām. Plānots, ka tiesa darbu uzsāks 2021. gada 1. janvārī. Plašāk par tiesas piekritību skatīt pielikumā - 2.1. apakšpunkts.

2) Kriminālprocesa efektivizēšana

Tieslietu ministrija 2019. gadā sagatavoja un nosūtīja Saeimas Juridiskajai komisijai priekšlikumus grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas vērsti uz kriminālprocesa efektivizēšanu. Priekšlikumi tika iekļauti Juridiskās komisijas likumprojektā "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 427/Lp13) un 2019. gada 10. oktobrī iesniegti Saeimā. Minētais likumprojekts 1. lasījumā Saeimā tika pieņemts 2019. gada 17. oktobrī. Tieslietu ministrija sagatavoja un 2019. gada 7. novembrī iesniedza Saeimā priekšlikumus izskatīšanai pirms 2. lasījuma. 2020. gada 5. februārī likumprojekts tika atbalstīts Juridiskajā komisijā pirms izskatīšanas Saeimā 2. lasījumā. Kopumā grozījumi vērsti uz kriminālprocesu ātrāku un efektīvāku izmeklēšanu un iztiesāšanu. Plašāk par konkrētiem priekšlikumiem skatīt pielikumā - 2.2. apakšpunkts.

3) Advokātu noslodzes jautājuma risināšana

Lai identificētu tiesu sistēmā esošās problēmas, 2019. gadā tieslietu ministrs ticies divpusējās sarunās ar visiem rajona (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem un apgabaltiesu priekšsēdētājiem.

Lai risinātu minēto problēmu ir ierosināti grozījumi Kriminālprocesa likumā un Advokatūras likumā, kā arī 2019. gada nogalē ir veiktas izmaiņas advokātu noslodzes kalendāra funkcionalitātē, ļaujot advokātam pašam deaktivizēt tiesas iezīmētu sēdi, kurā tā dalība faktiski nav nepieciešama, tādējādi atbrīvojot vietu savā kalendārā citām tiesas sēdēm.

4) Tiesu varas neatkarības un atbildības līdzsvarošana

Lai nodrošinātu kvalitatīvu tiesas darbu un iespēju pašai tiesu varai reaģēt uz iespējamu tiesnešu neprofesionalitāti un iespējamiem pārkāpumiem tiesneša darba organizācijā, ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu" plānots paplašināt tiesas priekšsēdētāja pilnvaras, paredzot tiesības nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, ja konstatēti apstākļi, kas ir saistīti ar būtiskiem trūkumiem tiesneša darba organizācijā vai nepietiekamām tiesneša profesionālajām zināšanām, kas rada šķēršļus tiesvedības procesa kvalitatīvai norisei.

5) Konceptuāli jauns tiesneša amata kandidātu atlases process

Šobrīd tiek turpināts darbs pie konceptuāli jauna un uz kompetenču novērtēšanu vērsta tiesneša amata kandidātu atlases procesa izstrādes. Ir pārskatīta gan atlases pārbaudījumu struktūra, gan to saturs, veidojot profesionālu atlases procesu. Sagaidāms, ka jaunā kārtība Tieslietu padomē tiks pieņemta līdz 2020. gada 1. aprīlim un varēs tikt izmantota Ekonomisko lietu tiesas tiesneša amata kandidātu atlases procesā.

6) Tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu kompetenču pilnveide

Projekta “Justīcija attīstībai” pasākumos ir piedalījušies vairāk nekā 9000 tiesu sistēmā strādājošo. 2020.gads iezīmējas ar lielu mācību un pasākumu intensitāti, paredzot apmācības vairāk nekā 2000 personām 80 tēmās. Minētais projekts rada iespēju vidējā termiņā intensīvi celt tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu kompetenci, tajā skaitā nodrošinot starpdisciplināru visu procesa virzībā iesaistīto personu apmācību - sākot no izmeklētāja un prokurora un beidzot ar tiesnesi.

7) Tiek ieviests Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta projekts

2020. gadā Tieslietu ministrija (kopā ar Tiesu administrāciju un Juridiskās palīdzības administrāciju) sadarbībā ar Eiropas Padomes Komiteju Tiesu efektivitātei (CEPEJ) īsteno projektu, kura gaitā tiks veidots uz rezultātiem orientēts tiesu darbs un uz rezultātiem balstīts tiesu budžets. Tāpat paredzēts uzlabot lietu izskatīšanas termiņu uzraudzību un tiesu darba pārvaldību kopumā, īpašu uzmanību pievēršot tiesas priekšsēdētāja lomai tiesas darba efektīvākā organizācijā, kā arī katra tiesneša un tiesas darbinieka iesaistei uz taisnīgu rezultātu orientētā tiesas sistēmas darbā. Projekts tiks ieviests līdz 2021. gadam.

8) Norisinās intensīvs darbs pie E-lietas projekta ieviešanas

Šobrīd turpinās e-lietas programmas – izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveides 1. posms, kas noslēgsies 2021. gada 1. ceturksnī.  E-lietas pilnīga ieviešana tiek paredzēta līdz 2023. gadam.

9) Sabiedrības uzticēšanās tiesu sistēmai

Ņemot vērā, ka tiesu tēlu sabiedrībā veido ne tikai tiesneši, bet arī advokāti, prokurori un izmeklētāji, būtiski nodrošināt arī prokuratūras darba kvalitāti, izmeklēšanas institūciju pietiekamu kapacitāti un profesionalitāti, kā arī nevainojamu advokatūras reputāciju.

Tāpēc tieslietu ministrs ir aicinājis Tieslietu padomi apspriest grozījumus Prokuratūras likumā, lai mainītu kārtību, kādā amatā tiek virzīts ģenerālprokurora amata kandidāts. Tieslietu padome 2019. gada 16. decembrī atbalstīja lielāko daļu no priekšlikumiem, lai nodrošinātu atklātu un caurskatāmu ģenerālprokurora amata kandidāta atlases procesu.

Tāpat arī attiecībā uz advokatūras darbību ir rasts risinājums advokātu noslodzes problēmai, kas kavēja tiesas procesu virzību. Izskatot personu iesniegumus, tieslietu ministrs vairākkārtīgi ir saņēmis informāciju par atsevišķu advokātu neprofesionālu rīcību – visos šajos gadījumos ministrs ir pieprasījis Zvērinātu advokātu padomes rīcību likumā noteiktajā kārtībā.

Plašāka informācija:

Tieslietu ministrijas 2019.gadā paveiktais un plānotais tiesu darba efektivitātes paaugstināšanai

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jad Kimi
21. Februāris 2020 / 15:29
0
ATBILDĒT
Tas informē sabiedrību par to, ka viegls aizdevums tagad tiek izsniegts ar 2% procentu likmi. Lai reģistrētos, izmantojot zemāk esošo kontaktinformāciju, ir nepieciešami tikai nopietni cilvēki.

Whats'App numurs: +12247574068
Eamils: skyfinance88@gmail.com
Anna
20. Februāris 2020 / 13:10
0
ATBILDĒT
Birokrātiski ziņojumi, bet pilsoņu dzīve rit tālāk
COVID-19: tiesiskie aspekti
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 201 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties