28. Marts 2020 11:21
Jaunumi
Persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nav pratināma liecinieka statusā

Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments izskatīja krimināllietu par to, ka persona, būdama liecinieks, kurš brīdināts par apzināto nepatiesu liecības došanu, pirmstiesas kriminālprocesā par smagu noziegumu sniedza apzināti nepatiesas liecības. Senāts šajā lietā atcēla Zemgales apgabaltiesas lēmumu pilnībā un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Kasācijas instances tiesa konstatēja, ka vienīgās liecinieka statusā sniegtās liecības, kurās ir norādīts, ka apsūdzētais vadīja automašīnu ceļu satiksmes negadījuma brīdī, ir viņa pirmās liecības tūlīt pēc notikušā ceļu satiksmes negadījuma.

Senāts atzina, ka procesa virzītājs, nopratinot apsūdzēto personu kā liecinieku dienā, kad notika ceļu satiksmes negadījums, pieļāvis Kriminālprocesa likuma 12., 20. panta, 59. panta pirmās daļas pārkāpumu. No lietā esošajiem dokumentiem – Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola un Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola – redzams, ka policijas darbinieks par transportlīdzekļa vadītāju norādījis šajā kriminālprocesā apsūdzēto personu. Policijas darbinieks Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā norādījis, ka apsūdzētā vadītā automašīna nobraukusi no ceļa un apgāzusies, jo viņš nav ticis galā ar automašīnas vadīšanu. Citi ceļu satiksmes negadījuma iemesli nebija konstatēti. Tādējādi, iepazīstoties ar minēto dokumentu saturu, procesa virzītājam jau pirmajā nopratināšanas reizē bija pamats atzīt, ka apsūdzētais ir persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību atbilstoši Kriminālprocesa likuma 60.2pantam.

Tiesai, izskatot celto apsūdzību, jāvērtē, vai apsūdzētais atbilst liecinieka statusam un vai uz viņu bija attiecināma Kriminālprocesa likuma 111. panta pirmajā daļā lieciniekam izvirzītā prasība – sniegt patiesu liecību. Nozīme ir nevis personas procesuālajam statusam, kam šajā gadījumā ir formāls raksturs, bet gan personas faktiskajai saistībai ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu.

Vienlaikus Senāts vērsa uzmanību, ka tiesai jāpārliecinās, ka apsūdzētajam alkohola reibums netraucēja sniegt liecības. Uz to, ka apsūdzētā uzvedību ietekmēja alkohola reibums un šādā reibuma stāvoklī personai ir uztveres traucējumi, norādīts gan ārsts narkologs, gan ekspertīzes atzinumā.

patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
COVID-19: tiesiskie aspekti
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 202 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties