15. Maijs 2020 09:48
Jaunumi
Piedziņas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā, vēršot piedziņu uz parādnieka daļu laulāto kopmantā

Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā 29. aprīlī, izskatot zvērināta tiesu izpildītāja blakus sūdzību, atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2018. gada 26. novembra lēmumu, ar kuru tiesa nolēma atstāt negrozītu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu atstāt bez ievērības zvērināta tiesu izpildītāja nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatas nodalījumā attiecībā uz nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu, kas viņa ieskatā, atbilst parādnieka daļai laulāto kopīgajā mantā. Jautājums nodots jaunai izskatīšanai.

Izskatāmajā lietā Senāts atbildēja uz jautājumu, vai Civillikuma 994. panta pirmajā daļā noteiktā nekustamā īpašuma piederības prezumpcija ir tiesisks šķērslis izpildu lietvedības ietvaros ierakstīt piedziņas atzīmi zemesgrāmatā uz ½ domājamo daļu no laulības laikā pirkuma ceļā iegūtā nekustamā īpašuma, kas zemesgrāmatā ierakstīts uz parādnieka laulātā vārda bez ieraksta par atsevišķās mantas statusu, kā parādnieka daļu laulāto kopīgajā mantā (Civillikuma 91. panta otrā daļa). Sniedzot atbildi uz šo jautājumu, Senātam bija jāatbild uz diviem citiem jautājumiem, proti, vai no likuma izriet likumisko mantisko attiecību režīms mantas piederības noteikšanai un vai tas piemērojams kreditoru aizsardzībai konkrētās lietas kontekstā.

Senāts norādīja, ka Civillikuma 994. panta pirmā daļa nav piemērojama atrauti no Civillikuma noteikumiem par laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām (89.-110. pants), kas paredz atkāpi no vispārīgajiem noteikumiem par īpašuma tiesībām. No Civillikuma 91. panta otrās daļas, iztulkojot to kopsakarā ar šā panta pirmo daļu un minētā likuma 89. panta pirmo un otro daļu un 93. pantu, izriet laulāto kopīgās mantas prezumpcija trešo personu interesēs. Tādēļ, nepastāvot uz likuma pamata atsevišķas mantas statusam nekustamajam īpašumam, piemēram, dāvana, ieraksta (piemetinājuma) zemesgrāmatā par atsevišķo mantu neesība ir formāla pazīme, pēc kuras trešās personas, it sevišķi kreditori, var noteikt nekustamā īpašuma piederību laulāto kopīgajai mantai laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās. Līdz ar to nekustamais īpašums, kas laulības laikā iegūts atlīdzības darījuma rezultātā un zemesgrāmatā ierakstīts uz viena laulātā vārda bez atsevišķas mantas piemetinājuma, iepretim trešajām personām ir abu laulāto kopīgajā mantā ietilpstošs īpašuma priekšmets.

Vēršot piedziņu uz parādnieka daļu laulāto kopmantā, atbilstoši Civillikuma 89. panta otrajai daļai šaubu gadījumā prezumējama ½ domājamā daļa no nekustamā īpašuma, kas atbilst parādnieka daļai laulāto kopīgajā mantā bez tās sadalīšanas, jo bez laulāto kopīgās mantas sadalīšanas nevar noteikt parādnieka daļu mantā.

Ievērojot risināmos jautājumus un lēmuma motīvus, Senāts arī norādīja, ka atkāpjas no Senāta 2017. gada 5. jūlija spriedumā lietā Nr. SKC-245/2017 (C28317513) paustās atziņas, ka, ja zemesgrāmatā nav neviens no Zemesgrāmatu likuma 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem piemetinājumiem, tad pieņemams, ka ierakstītajam laulātajam īpašums pieder vienam pašam. Vienlaikus ņemams vērā, ka laulāto savstarpējās mantiskajās attiecībās atsevišķas mantas ieraksta (piemetinājuma) neesībai kā tādai nav nozīmes, jo, pirmkārt, starp laulātajiem par mantas izcelsmi nav informācijas asimetrijas, otrkārt, kopīgā manta tāpat kā laulātā atsevišķā manta katram no viņiem ir jāpierāda (Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa).

Komentējot Senāta lēmumu, Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda: “Ar šādu tiesību normu iztulkojumu Senāts ir respektējis likumdevēja gribu modernizēt Civillikumu pēc Rietumeiropas likumu parauga un pēc iespējas pietuvināt Civillikuma laulāto likumiskās mantiskās attiecības pirms Civillikuma Ģimenes tiesību daļas atjaunošanas spēkā esošajām laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām. Tas bija racionāli, jo no vienas puses likumdevējam bija nepieciešams modernizēt ģimenes tiesības, bet no otras puses, ņemot vērā nepieciešamību pēc stabilitātes, nebija pieļaujama pāreja uz tādām laulāto likumiskajām mantiskajām attiecībām, kas krasi atšķirtos no agrāk spēkā esošajām attiecībām. Būtībā tas nozīmē trīs lietas. Pirmkārt, attiecībā uz laulības laikā  par atlīdzību iegūto mantu laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās ir attiecināma laulāto mantas kopības prezumpcija, kamēr likumā noteiktajā kārtībā nav pierādīts pretējais. Otrkārt, tas attiecas arī uz nekustamo īpašumu, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda bez ieraksta par atsevišķas mantas statusu. Treškārt, laulāto kreditori var uz šo prezumpciju paļauties.”

Lieta Nr. SKC-107/2020, CA-3533-18/4, ECLI:LV:AT:2020:0429.SKC010720.7.L

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 269 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties