“Latvijas epidemioloģijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka rudenī ir iespējams otrais Covid-19 uzliesmojums. Līdz ar to ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk pilnveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, tādējādi nodrošinot gatavību un iespēju efektīvāk apziņot personas par nepieciešamo rīcību attiecīgo draudu situācijā. Pandēmija atklāja būtiskus trūkumus Latvijas sagatavotībā dažādām krīzes situācijām, tādēļ vairākkārt arī esmu uzsvēris nepieciešamību izveidot pastāvīgu Operatīvās krīzes vadības centru, kas varētu turpmāk plānot un iniciēt tamlīdzīgus risinājumus,” pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Ņemot vērā, ka 98% sabiedrības izmanto mobilos telefonu, tad īsziņas nosūtīšana ir ērts un sasniedzams agrīnās brīdināšanas sistēmas elements.

Šobrīd MK rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” ir noteikts pienākums mobilo sakaru operatoram atbilstoši tehniskajām iespējām iespējami ātri nosūtīt saviem sakaru lietotājiem un abonentiem īsziņu ar VUGD sagatavoto informāciju par nepieciešamo rīcību ārkārtējā situācijā. Taču ir nepieciešams arī pastāvīgs tiesiskais regulējums, kas nav saistīts ar ārkārtējo situāciju. Līdzīga satura tiesību norma jau ir ietverta Elektronisko sakaru likumā, kas paredz pēc iespējas ātrāk nosūt īsziņā saviem sakaru lietotājiem un abonentiem attiecīgajā valstī Ārlietu ministrijas sagatavoto informāciju par iespējamo rīcību draudu situācijā.

Lai īstenotu likumprojektā paredzēto paziņojumu nosūtīšanu mobilo sakaru lietotājiem, ir nepieciešama personas atrašanās vietas datu apstrāde. Tāpēc, lai tiktu ievērota  Vispārīgā datu aizsardzības regula, likumprojektā arī paredzēts, ka elektronisko sakaru komersants drīkst apstrādāt atrašanās vietas datus bez sava lietotāja vai abonementa piekrišanas, lai nosūtītu VUGD paziņojumu par katastrofu vai katastrofas draudiem, kas saistīti ar personas dzīvības, veselības vai īpašuma apdraudējumu.

Likumprojekts stāsies spēkā pēc tā izskatīšanas Saeimā.