29. Septembris 2020 18:33
Jaunumi
Noraida pieteikumu par iespējamiem zaudējumiem cietušajam krimināllietā sakarā ar iestādes prettiesisku rīcību
1

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 28. septembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par zaudējumu atlīdzību cietušajam krimināllietā saistībā ar prokuratūras kļūdaini izvirzīto apsūdzību un protesta neiesniegšanu par pirmās instances tiesas spriedumu. Senāts piekrita Administratīvās apgabaltiesas spriedumā secinātajam, ka pat gadījumā, ja prokuratūra krimināllietā būtu iesniegusi apelācijas protestu par pirmās instances tiesas spriedumu, tas automātiski vēl nenozīmē, ka apelācijas instances tiesa pieteicējam būtu piešķīrusi morālā kaitējuma kompensāciju lielākā apmērā.

Pieteicējs bija vērsies administratīvajā tiesā ar pieteikumu, lūdzot kompensēt zaudējumus, kas viņam radušies prokuratūras prettiesiskas rīcības dēļ – saistībā ar kļūdaini izvirzīto apsūdzību krimināllietā netika iesniegts prokurora protests, kā rezultātā netika līdz galam īstenotas pieteicēja kā cietušā tiesības uz taisnīgu tiesu. Pieteicējs radušos zaudējumus saistīja ar starpību no summas, ko tiesa krimināllietā nepiešķīra, bet kas, viņaprāt, būtu piešķirta, ja prokuratūra nebūtu pieļāvusi prettiesisko rīcību, t.i., tā būtu grozījusi apsūdzību uz smagāku. Pieteicēja ieskatā starp minētajām darbībām pastāv cēlonisks sakars, jo nozieguma smagums un raksturs tieši ietekmē morālās kompensācijas apmēru.

Senāts spriedumā vērsa uzmanību uz to, ka likumdevējs nav noteicis kādus minimālos morālā kaitējuma kompensācijas apmērus, bet šī jautājuma izlemšanu tā individuālās pieejas rakstura dēļ ir nodevis tiesai, līdz ar to arī nevar uzskatīt, ka kļūdainas apsūdzības dēļ kompensācijas nepiešķiršana kādā noteiktā „garantētā” apmērā var personai cēloniskā sakarā radīt zaudējumus. Senāts norādīja, ka zaudējumiem ir jābūt reāliem, taču konkrētajā gadījumā tādi lietā nav konstatējami.

Tādējādi Senāts atzina, ka Administratīvā apgabaltiesa ir pamatoti secinājusi, ka krimināllietā pirmās instances tiesas spriedumā nolemtais nepierāda, ka pieteicēja labā tiktu noteikti piedzīta morālā kaitējuma kompensācija 20 000 eiro. Citiem vārdiem, pat situācijā, ja noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija jau sākotnēji būtu bijusi noteikta pareiza, pieteicējam nebija nekāda tiesiska pamata paļauties uz to, ka, izskatot lietu apelācijas instances tiesā, morālās kompensācijas apmērs būtu bijis piešķirts vismaz tādā pašā apmērā. Tāpēc pieteicēja it kā neiegūtie 18 000 eiro nav vērtējami kā viņam reāli radušies zaudējumi.

Lieta Nr. SKA-1286/2020; A420142719

patīk
drukāt
 
 
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Cita tiesa
30. Septembris 2020 / 10:35
0
ATBILDĒT
Nu neizskatas taisnīgi. Prokuratūra “nolažāja”, ar savu bezdarbību izraisīja cilvēkam ciešanās. Pieteicējs iespējams kļūdiejies ar prasījuma priekšmetu - vajadzēja prasīt nevis zaudējumus, bet morālo kompensāciju par to, ka valsts prokuratūras personā pienācīgi neaizstāvēja viņa kā cietušā intereses.
COVID-19: tiesiskie aspekti
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 221 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties