Pētījuma nozīme

Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas uzsāktās zemes reformas ietvaros bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tika atjaunotas īpašuma tiesības uz zemes īpašumiem, kas pēc 1940. gada 17. jūnija bija tiem atņemti.  Ja uz šī zemes gabala okupācijas gados bija likumīgi uzbūvētas ēkas, īpašuma tiesības uz tām saglabāja šo ēku īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. Tā zeme un būves nonāca dažādu personu īpašumā un tika atzītas par patstāvīgiem īpašuma objektiem. Piespiedu tiesiskās attiecības, kas izveidojās zemes un ēkas īpašnieku starpā, likumdevējs izvēlējās regulēt atbilstoši nomas līgumu regulējošajām tiesību normām. 

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta apkopoto informāciju, Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kurās kopā ir 110 970 dzīvokļi, un kuras atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām.  Šo dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku starpā pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Zemes piespiedu noma ir atzīta par saistību tiesību institūtu un tiek regulēta kā nomas līgums, lai gan pēc sava juridiskā rakstura šīs attiecības ir tuvākas liettiesiskām attiecībām. Tas rada grūtības tiesību normu piemērošanā un strīdu izšķiršanā.

Neskatoties uz minēto, kā arī faktu, ka zemes piespiedu nomu  regulējošo normu satversmību Satversmes tiesa ir vērtējusi jau piecu lietu ietvaros, piespiedu nomas tiesiskās attiecības kā institūts nav atsevišķi un padziļināti pētītas. Latvijas tiesību zinātnē piespiedu nomas jautājumus dažādos pētījumos autori ir aplūkojuši saistībā ar konkrētā pētījuma lauku, tomēr tiesību institūta vispusīga un padziļināta analīze nav veikta.

Pētījuma galvenā būtība un novitāte

Artas Snipes izstrādātais promocijas darbs sniedz priekšstatu par zemes piespiedu nomas institūtu un tā attīstību, grozījumiem normatīvajos aktos un Satversmes tiesas nolēmumiem. Darbs sniedz arī priekšstatu pa būtiskākajiem strīdiem materiālo un procesuālo normu piemērošanā, kā arī būtiskākajiem teorētiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar zemes piespiedu nomas attiecībām. Darbā ietverta arī zemes nomas maksas apmēra ekonomiskā analīze, kas līdz šim nekur nav tikusi veikta.

Promocijas darbs satur ieteikumus, kā pilnveidot zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību regulējumu, lai, no vienas puses, nodrošinātu zemes īpašnieka tiesības gūt ienākumus no īpašuma, no otras puses, vienlaikus motivētu iesaistītās personas, īpaši – dzīvokļu īpašniekus, izmantot iespēju un tiesības izpirkt zemes īpašumus, tā sekmējot dalīto īpašumu izbeigšanu un īpašuma tiesību apvienošanu.

Pētījumam ir gan teorētiska nozīme, gan arī praktiska nozīme kā šobrīd, tā arī paredzamā nākotnē, vērtējot iespējamo normatīvo aktu grozījumus un risinot konkrētus strīdus. Darbs kā tiesību institūtu analizējošs pētījums saglabās zinātnisku nozīmi arī tad, ja piespiedu nomas institūta aktualitāte samazināsies vai zudīs dalīto īpašumu apvienošanas rezultātā.

Zinātniskā grāda pretendentes darbu recenzē Latvijas Universitātes docents Dr. iur. Edvīns Danovskis, Biznesa augstskolas “Turība” profesore Dr. iur. Ingrīda Veikša un Viļņas Universitātes (Lietuva) profesors Dr. iur. habil. Vytautas Nekrošius.

Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2020. gada 14. oktobrī plkst. 11.00 LU Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē tiešsaistē MS Teams platformā.

Ar darbu var iepazīties Latvijas Universitātes daudznozaru bibliotēkā (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).

Lūdzam interesentus reģistrēties dalībai sēdē līdz 2020. gada 9. oktobrim, rakstot uz e-pastu agnese.steinberga@lu.lv