24. Septembris 2021 14:11
Jaunumi
Aizvadīta diskusija par juridiskās izglītības nākotni “Digitālā laikmeta juristi”

Mašīnmācīšanās, viedie līgumi, pikšķerēšana, kiberhigiēna, kripotvalūta, blokķēde, e-komercija... Cik daudziem no šiem jēdzieniem vajadzētu būt pazīstamiem “vidusmēra” juristam mūsdienu digitālajā vidē? Un kā to izmērīt?

Lai rakstu atbildes uz jautājumiem par tirgus pieprasījumu pēc juristiem, kas ir izglītoti tehnoloģiju jautājumos, kā arī studentu pieprasījumu pēc šādām programmām un priekšmetiem 2021. gada 9. septembrī Legal Hackers Riga rīkoja diskusiju The future of education: Digital age lawyers, kuras ieraksts ir pieejams šeit.

Šajā diskusijā augstskolu pārstāvji debatēja par to, cik svarīgi ir iekļaut tehnoloģiju priekšmetus vispārējo un specializēto tiesību zinātņu programmās. Vai šīs programmas savstarpēji konkurē un spēj aizvietot viena otru, ņemot vērā prasības, kas ir vajadzīgas vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena nokārtošanai?

Augstskolu pārstāvi dalījās ar iemesliem, kāpēc viņu mācību programmas ir veidotas pēc noteikta modeļa, iekļaujot vajadzīgās nianses par digitalizāciju vispārīgajos priekšmetos vai veidojot atsevišķas specializētas programmas. Kā arī kādi faktori ir ietekmējuši konkrēto priekšmetu izvēli – tirgus, pieprasījums no studentiem, pieprasījum no valdības, akadēmiskie ierobežojumi.

Visbeidzot, diskusijas laikā var rast atbildes uz jautājumiem, vai šīs programmas ir paredzētas tikai juristiem un kas īsti ir mērķa auditorija? Proti, vai šajās programmās “ir vieta” arī citu profesiju pārstāvjiem un otrādi? Vai jurists, kas ir apguvis ievadu programmēšanā būs spējīgs turpināt savu darbu kā programmētājs? Vai studentiem ir iespējas un cik efektīvi ir apgūt priekšmetus no citām fakultātēm, kas specializējas IT?

Tehnoloģiju nozīme mūsu ikdienā bez šaubām pieaug, tajā skaitā ņemot vērā pandēmijas ietekmi. Turklāt tehnoloģijas vienmēr attīstās ātrāk par regulējumu, kura mērķis ir tās aptvert. Kā rezultātā aiza starp “tehniskajiem cilvēkiem” un juristiem tikai pieaug. Līdz ar to jautājums, kā rast kopīgu valodu aktualizējas.

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem var noklausīties diskusijas ierakstā.

Paldies par dalību augstskolu pārstāvjiem:

  • Vadimam Mantrovam, Latvijas Universitāte
  • Valīdam Gumā (Waleed Gumaa), Rīgas Juridiskā augstskola
  • Līzi Ādamsonei (Liisi Adamson), Tartu Universitāte
  • Lienei Cakarei, Biznesa augstskola Turība
  • Mārtiņam Akermanim, Juridiskā koledža
  • Uldim Ķinim, Rīgas Stradiņa universitāte
patīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 235 iestādes
COVID-19: tiesiskie aspekti
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties