Jaunā kārtība dod plašāku iespēju uz apgabaltiesas tiesnešu amata vietām kandidēt juristiem, kas nav tiesneši. Tāpat kā tas ir uz Augstākās tiesas tiesneša vietu – vienā konkursā piedalīsies gan zemāku instanču tiesneši, gan citi juristi, kas minēti likumā “Par tiesu varu” (tieslietu specialitātes akadēmiskais personāls, zvērināts advokāts, prokurors). Priekšroka pretendēt uz rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesneša amata vakanci pirms konkursa izsludināšanas ir tikai bijušajiem Satversmes tiesas, starptautiskas tiesas vai pārnacionālas tiesas tiesnešiem.

Tiesnešu atlases kārtībā ir arī citi grozījumi. Atlases kārtu skaits samazināts no piecām uz četrām: 1. kārta – formālo kritēriju pārbaude, 2. kārta – profesionālo zināšanu pārbaudes tests, 3. kārta – juridisko kāzusu risināšana, 4. kārta – atbildes uz jautājumiem par pretendenta pieredzi un prasmēm, redzējumu par tiesu sistēmas un tiesneša lomu, psiholoģiskais novērtējums un kompetenču intervijas. Iepriekš pēdējā kārta bija sadalīta divās atsevišķās kārtās. Jaunajā kārtībā pēdējā kārtā apvienota rakstveida kārta un kārta, kurā notiek mutvārdu intervijas, tādējādi padarot atlasi efektīvāku.  

Pretendentiem, kuri ir rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis un pretendē uz apgabaltiesas tiesneša amata vietu, otrās un trešās kārtas novērtējumu aizstāj Tiesnešu kvalifikācijas komisijas atzinums par tiesneša piemērotību darbam apelācijas instancē. Pēdējā kārta visiem pretendentiem uz apgabaltiesas tiesneša amatu ir kopīga.

Ar apgabaltiesu tiesnešu atlases kārtības apstiprināšanu tiek iedzīvināts Tieslietu padomes konceptuālais lēmums par tiesu sistēmas atvērtību, vienlaikus nostiprinot jau izveidoto kompetenču vērtēšanas pieeju tiesnešu atlasēs.