Zaļā gaisma Atveseļošanas un noturības mehānismam

Gada sākumā deputāti pieņēma Atveseļošanas un noturības mehānismu - 672,5 miljardus eiro vērtu instrumentu, kura mērķis ir palīdzēt ES valstīm mazināt Covid-19 pandēmijas sekas. Augustā Latvija saņēma pirmos 237 miljonus šī fonda līdzekļu.

InvestEU programma ieguldījumu piesaistei

Martā deputāti apstiprināja programmu InvestEU - izmantojot ES budžeta garantijas, ar to no 2021. līdz 2027. gadam paredzēts piesaistīt privātā un publiskā sektora ieguldījumus 400 miljardu eiro apmērā. Vismaz 30% ieguldījumu būs jāvelta klimata mērķu sasniegšanai.

Plašākas dzelzceļa pasažieru tiesības

Aprīlī deputāti pieņēma jaunus noteikumus, kuri labāk aizsargās dzelzceļa pasažierus reisu kavēšanās un atcelšanas gadījumā - piemēram, ja reiss kavēsies vairāk nekā stundu, pasažieri varēs izvēlēties saņemt atlīdzību pilnas biļetes cenas apjomā. Noteikumi arī paredz vairāk vietu velosipēdiem vilcienu vagonos - tiesa, šī prasība stāsies spēkā pēc vairākiem gadiem.

Konference par Eiropas nākotni

Maijā Eiropas Parlamenta mītnē Strasbūrā tik atklāta Konference par Eiropas nākotni - iedzīvotāju virzīta debašu un diskusiju sērija, kas ļauj ikvienam visā Eiropā dalīties ar savām idejām un palīdzēt veidot Eiropas nākotni. Idejas par konkrētiem soļiem ceļā uz pārmaiņām pārveidos gan EP deputāti no Latvijas, gan nejauši izvēlēti Latvijas iedzīvotāji, bet digitālajā platformā ar saviem priekšlikumiem joprojām var dalīties ikviens iedzīvotājs.

ES digitālais Covid-19 sertifikāts

Viens no iemesliem, kuru dēļ dzīve otrajā Covid-19 gadā daudziem ritējusi ierastākās sliedēs, bijusi iespēja (salīdzinoši) brīvi ceļot. Vasarā EP deputāti sarunās ar dalībvalstu pārstāvjiem panāca vienošanos, kas ar Latvijā izdotu sertifikātu ļauj baudīt espreso kafejnīcā Itālijā.

ES klimata akts

Jūnijā deputāti pieņēma likumu, kas nosaka saistošu pienākumu ES un dalībvalstīm īstenot Eiropas zaļajā kursā noteikto politisko mērķi līdz 2050. gadam nodrošināt ES klimatneitralitāti. Tas nosaka arī līdz 2030. gadam sasniedzamos mērķus.

Vienots lādētājs elektroniskajām ierīcēm

Septembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu, kuru EP dažādās rezolūcijās bija prasījis jau gadiem ilgi - prasību pēc vienota lādētāja elektroierīcēm. Tas nozīmē, ka USB-C tipa pieslēgvieta kļūs par standartu visiem viedtālruņiem, planšetdatoriem, kamerām, austiņām, portatīvajiem skaļruņiem un pārnēsājamām videospēļu konsolēm. Par Komisijas priekšlikumu sarunās vēl jāvienojas EP deputātiem un dalībvalstu pārstāvjiem.

Jauna Kopējā lauksaimniecības politika

Novembrī EP deputāti deva zaļo gaismu jaunajai ES lauksaimniecības politikai - nozarei, kurai atvēlēta apmēram trešdaļa ES budžeta. Jauni noteikumi, kas stāsies spēkā 2023. gadā, saimniekošanu Eiropas laukos padarīs zaļāku. Īpašs atbalsts paredzēts mazām saimniecībām un jauniem lauksaimniekiem.

Vienoti minimālās algas aprēķināšanas principi visā Eiropā

Gada nogalē deputāti apstiprināja Parlamenta pozīciju gaidāmajām sarunām par minimālās algas aprēķinu Eiropas Savienībā. Tā kā par savu pozīciju decembra sākumā vienojās arī ES dalībvalstis, abu likumdevēju sarunas sāksies jau tuvākajā laikā. Deputāti jau iepriekš pauduši, ka minimālajai algai būtu jābūt augstākai par nabadzības slieksni.

Saharova balva Aleksejam Navaļnijam

Eiropas Parlamenta ikgadējo balvu par domas brīvību decembrī Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija vārdā Strasbūrā saņēma viņa meita Darja. Aleksejs Navaļnijs pašlaik izcieš cietumsodu stingra režīma soda kolonijā Krievijā. Deputāti janvārī pieprasīja nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Alekseju Navaļniju, tāpat EP aicinājis ES valstis pastiprināt sankcijas pret Krieviju.

Likumdošanas process Eiropas Savienībā

Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstu ministri) kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, patērētāju aizsardzībā u.c.). ES likumi pēc tam ir daudzu ES valstu likumu pamats. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti ES lēmumos. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumu - regulu un direktīvu - ierosinātājs, Eiropas Parlaments var norādīt, kādi jauni tiesību akti būtu vēlami vai atjaunināmi esošie, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.

Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā ES institūcija. To veido 705 deputāti no 27 ES dalībvalstīm, astoņi deputāti ievēlēti no Latvijas.