Lietā Nr. SKA-14/2022 (A420186017) ir strīds par kompensācijas maksājumiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijā Natura 2000.

Lauku atbalsta dienests atteica pieteicējai piešķirt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumu - aizliegumu audzēt dzērvenes pieteicējai piederošajos purvos, kas ietilpst Natura 2000 teritorijā, jo normatīvajos aktos nav paredzēta kompensācija par aizliegumu purvos ierīkot dzērveņu plantācijas.

Senāts konstatēja, ka valsts normatīvajos aktos kompensācija paredzēta tikai par Natura 2000 meža teritorijām, izslēdzot no tām purvus, kā arī kompensācija paredzēta tikai par šajās teritorijās noteiktajiem mežsaimniecības ierobežojumiem.

Ņemot vērā no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 izrietošo maksājuma par Natura 2000 teritoriju kompensējošo mērķi, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu, tostarp tiesības īpašumu lietot, kā arī tiesības uz taisnīgu kompensāciju, Senātam radās šaubas par Ministru kabineta 2015. gada 7. aprīļa noteikumos Nr. 171 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.-2020. gada plānošanas periodā" ietvertā regulējuma saderību ar Eiropas Savienības tiesību normām. Proti, Senāts šaubījās, vai dalībvalsts ir tiesīga noteikt tādu regulējumu, ar kuru no atbalsta saņemšanas tiek pilnībā izslēgtas šajās teritorijās ietilpstošās purvu zemes, kā arī ierobežot atbalsta saņemšanu, paredzot, ka tas piešķirams tikai par konkrēta saimnieciskās darbības veida ierobežojumu.

Atbildot uz Senāta uzdotajiem jautājumiem, Eiropas Savienības Tiesa pasludinājusi spriedumu lietā.

Lietā Nr. SKA-79/2022 (A420259818) tiek risināts jautājums par to, vai kompensācijai par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskajiem postījumiem akvakultūrai Natura 2000 teritorijā piemērojami valsts atbalsta maksājumiem de minimis (atbalsts, ko var nesaskaņot ar Komisiju) ierobežojumi.

Pieteicēja vērsās Dabas aizsardzības pārvaldē ar iesniegumu kompensācijas piešķiršanai par akvakultūrai nodarītajiem zaudējumiem pieteicējai piederošajos īpašumos (zivju dīķos). Dabas aizsardzības pārvalde aprēķināja zaudējumus 87 428,50 eiro apmērā. Tomēr pārvalde atteica piešķirt kompensāciju, jo pieteicēja jau bija saņēmusi maksimālo Eiropas Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulā Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē noteikto de minimis atbalstu 30 000 eiro apmērā triju fiskālo gadu periodā.

Senāts nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālos jautājumus, lai noskaidrotu, vai kompensācija par zaudējumiem, ko Natura 2000 teritorijā akvakultūrai nodarījuši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību aizsargājamie putni, ir uzskatāma par valsts atbalstu un šādai kompensācijai ir piemērojams Regulā Nr. 717/2014 noteiktais de minimis ierobežojums, kā arī vai šāda kompensācija var būt ievērojami mazāka par faktiski nodarītajiem zaudējumiem.

Atbildot uz Senāta uzdotajiem jautājumiem, Eiropas Savienības Tiesa pasludinājusi spriedumu lietā.

Saņemot Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, Senāts atjaunos tiesvedību lietās un turpinās to izskatīšanu kasācijas kārtībā.

Eiropas Savienības Tiesas preses relīze.