Izskatāmajā lietā trīs apsūdzētajiem celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 15. panta ceturtās daļas un 177. panta trešās daļas par mēģinājumu iegūt svešu mantu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšana) personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, lielā apmērā. Krāpšanas shēma tika izstrādāta sekojoša: laika periodā, kad cietušie, potenciālie nekustamo īpašumu pircēji, atrastos ārzemēs, viņu pilnvarotā persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā tiesvedībā, ar apsūdzētajiem noslēgtu nekustamā īpašuma pirkuma līgumu par cenu, kas daudzkārt pārsniedz tā tirgus vērtību, iegūstot ekonomiski nesamērīgu tiesību pēc saistības. Kā arī līgumā noteiktu ārkārtīgi īsu samaksas termiņu, kas ļautu līguma nepildīšanas gadījumā sniegt pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Pēc kā, prettiesiski saņemto naudu sadalīt savā starpā un izmantot savām vajadzībām.

Senāts lēmumā atzina, ka apsūdzībā norādītajos noziedzīgo nodarījumu aprakstos ir atspoguļotas Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā un 177. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu veidojošās nepieciešamās faktiskās pazīmes un apstākļi, kādos izdarītas katra apsūdzētā darbības, kas veiktas, realizējot noziedzīgo nodarījumu mēģinājumus.

Senāts konstatēja, ka izskatāmajā lietā celtajā apsūdzībā norādīts laiks un vieta, kurā pēc iepriekš izstrādāta krāpšanas plāna ar personu, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, īstenojot savstarpējo vienošanos, apsūdzētie kā pārdevēji rīkojās ar viltu, parakstot pirkuma pārdevuma līgumus, un citas darbības, tajā skaitā arī sagatavojot šo līgumu projektus, kā arī iesniedzot tiesā pieteikumus par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu līgumu nosacījumu neizpildes gadījumā.

Turklāt apsūdzībā norādīts, ka persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, kuru cietušie bija pilnvarojuši rīkoties viņu vārdā, darbības veikusi, ļaunprātīgi izmantojot cietušo uzticību, proti, vienojoties ar apsūdzētajiem par cietušo apkrāpšanas plānu, tajā skaitā parakstot pirkuma pārdevuma līgumus ar tajos norādītajām nepatiesajām ziņām par nekustamo īpašumu patieso vērtību un nesamērīgi īso laiku pirkuma summas samaksai. Apsūdzībā norādīti arī apstākļi, kuru dēļ apsūdzētie noziedzīgos nodarījumus neizdarīja līdz galam no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, proti, ar kriminālprocesa uzsākšanu šajā lietā pēc cietušo vēršanās policijā tika apturēta lūgumu bezstrīdus piespiedu izpilde.

Senāts lēmumā arī norāda, ka apgabaltiesa kļūdaini liecinieces jeb personas, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, pirmstiesas kriminālprocesā sniegtās liecības atzinusi par nepieļaujamu pierādījumu. Tādējādi apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128. pantu.

Ņemot vērā minēto, Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma 130. panta otrās daļas 4. punktu, 511. panta otro daļu un 512. panta otro daļu. Norādītie pārkāpumi atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem šā likuma 575. panta trešās daļas izpratnē, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma, un ir pamats apelācijas instances tiesas lēmuma atcelšanai un lietas nosūtīšanai jaunai izskatīšanai.

Lieta Nr. SKK-8/2022 (11816009609)