Uzrunājot Saeimu, K. Kariņš uzsvēra, ka Putina uzsāktā kara rezultāts ir saliedējis Rietumu demokrātiskās valstis un pierādījis, ka demokrātija ir spēcīgākais valsts pārvaldes modelis pasaulē: “Demokrātija ir spēcīgākais pārvaldes modelis, kāds pasaulē ir bijis un būs. Mums kā demokrātiem nav jākautrējas būt stipriem. Mums ir pienākums būt stipriem un aizstāvēt sevi, lai diktatori un autokrāti, un imperatori vai tie, kas grib būt imperatori, nevar mums atņemt mūsu brīvību. Par to ir jācīnās, tajā ir jāiegulda nauda, mēs to darām, un mēs to darīsim. Mēs turēsimies kopā ar citiem līdzīgi domājošiem. Tas šobrīd notiek visā demokrātiskajā pasaulē un mēs to turpināsim.”

Ministru prezidents uzsvēra, ka Putinam režīms šo trīs nedēļu laikā Ukrainā ir pastrādājis kara noziegumus, par ko viņam un līdzgaitniekiem nāksies atbildēt starptautiskā tiesā.

Latvija un tās iedzīvotāji sniedz visu iespējamo atbalstu Ukrainai, Putina režīma izraisītais karš Ukrainā ir vienojis Latvijas sabiedrību, politiķus un valsts, pašvaldību institūcijas.

“Jautājumos par fundamentālām vērtībām mēs esam vienoti. Brīdī, kad runa ir par Ukrainas, un līdz ar to arī par Latvijas un pārējo demokrātiskās Eiropas valstu, eksistenci, mēs esam vienoti Putina režīma nosodījumā un atbalstā Ukrainai, apliecinādami savu pārliecību par demokrātijas pārākumu pār diktatūru un imperiālismu,” norādīja K. Kariņš.

Ministru prezidents pauda, ka Latvija turpinās vēl vairāk ieguldīt valsts drošības stiprināšanā – valdība ir konceptuāli lēmusi par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5% no IKP tuvāko trīs gadu laikā, tāpat tiks palielināts finansējums iekšlietu nozarei, ieguldot Valsts policijas un Valsts robežsardzes attīstībā un civilās aizsardzības stiprināšanā. K. Kariņš atzinīgi novērtēja iedzīvotāju vēlmi stiprināt valsts aizsardzības spējas – kopš Putina režīma iebrukuma Ukrainā daudzkārt ir pieaudzis pieteikumu skaits dalībai Zemessardzē.

K. Kariņš norādīja, ka Latvijas valsts aizsardzības spējas būtiski stiprina valsts dalība NATO jau 18 gadu garumā. Ministru prezidents pauda, ka Latvijā darbojas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Kanādas vadībā, kurā līdz šim dienēja kareivji no 10 NATO dalībvalstīm. Esošajiem spēkiem kopš 24. februāra Latvijā ir pievienojušies kareivji no 11. NATO dalībvalsts – ASV. Būtiski, ka Kanāda, Spānija, kā arī Itālija, ir paziņojušas par papildu karavīru nosūtīšanu uz Latviju, tādējādi jau šobrīd īstenojot NATO apņemšanos par Austrumu flanga stiprināšanu.

“Svarīgi ir atcerēties, ka NATO ir aizsardzības alianse, kas darbojas pēc principa – viens par visiem un visi par vienu, kas būtībā ir NATO līguma 5. pants. Šo pēdējo nedēļu laikā esam dzirdējuši NATO dalībvalstu līderu, ASV un Francijas prezidentu, Kanādas un Lielbritānijas premjerministru, Vācijas kanclera apliecinājumus, ka Alianse aizsargās katru NATO dalībvalsts kvadrātcentimetru, tai skaitā arī Latviju, Lietuvu un Igauniju. Mēs esam ļoti pateicīgi, ka mums ir papildu NATO spēki jau šodien Latvijā, vienlaikus mēs turpinām ieguldīt arī paši savas aizsardzības stiprināšanā,” pauda Ministru prezidents.

Uzrunā Saeimas deputātiem K. Kariņš uzsvēra, ka šobrīd būtiski ir arī stiprināt informatīvo telpu: “Šis karš ir pierādījums, ka informatīvā sfēra ir ļoti svarīga - tā nenogalina cilvēkus, bet bojā cilvēku prātus.” Ministru prezidents norādīja, ka gadu desmitiem daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvoja citā informatīvā telpā, kurā tika proponēti Kremļa meli, iesējot sabiedrībā domu vai ideju vēzi. “Mums šis vēzis ir jāizravē un jāizgriež laukā. Mediju uzraugs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, ir slēgusi daudzus raidkanālus un interneta vietnes. Tā vietā mēs veidosim un piedāvāsim ziņu kanālus krievu valodā no objektīviem medijiem, piemēram, Deutsche Welle, BBC, Current Time un citiem medijiem. Mums ir jāizmanto iespēja, lai palīdzētu cilvēkiem pāriet uz kopīgo informatīvo telpu un veidot daudz saliedētāku sabiedrību” pauda K. Kariņš.

Skaidrojot Rietumu pasaules rīcību Putina režīma uzsāktā kara apturēšanai Ukrainā, Ministru prezidents uzsvēra, ka turpinās plašu sankciju ieviešana pret Putina un Lukašenko režīmiem.

“Mēs daudzi, arī es, gribētu, ka lēmumi tiktu pieņemti ātrāk. No otras puses, būdams politiķis pēdējo 20 gadu laikā, tāda vienotība, kāda ir Eiropas Savienībā, NATO dalībvalstīs šobrīd, nav bijusi. Sankcijas, kas tiek ieviestas, ir visaptverošas. Kāpēc? Jo tās ievieš ne tikai visa Eiropas Savienība, bet arī Lielbritānija, Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Šveice, Austrālija, Japāna – visa demokrātiskā pasaule ir apvienojusies pret šo karu,” norādīja K. Kariņš.

K. Kariņš atzina, ka sankcijas ir abpusgriezīgs instruments un tas skar ne tikai Krievijas, bet arī Eiropas, tostarp Latvijas ekonomiku. “Sankcijas mums maksās naudu. Ukraiņiem šis karš maksā asinis, cilvēku dzīvības un infrastruktūru. Viss, kas tiek iznīcināts – tā ir cena, ko maksā ukraiņi. Mūsu cena būs naudā, ko, rīkojoties gudri, varēsim atpelnīt,” pauda Ministru prezidents, norādot, ka valdības atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem saistībā ar pieaugošām cenām plānots mērķētā veidā, tas ir, sniedzot palīdzību tiem, kam tā ir visvairāk nepieciešama.

Uzrunas turpinājumā Saeimas deputātiem Ministru prezidents iezīmēja ekonomikas attīstības iespējas nākotnē. K Kariņš uzsvēra, ka Latvijai ir mērķtiecīgi jādomā par to, kā enerģētikas jomā mazināt atkarību no fosiliem energoresursiem, kas līdz šim pamatā tika ieviesti no Krievijas, domājot gan par plašāku atjaunojamo energoresursu attīstību, gan arī par iespējām attīstīt kodolenerģijas jaudas.

K. Kariņš pauda, ka tuvāko gadu laikā ir jārēķinās ar to, ka Krievijas un Baltkrievijas tirgus būs slēgts, un uzņēmumiem, kas strādāja uz šiem tirgiem, būs jāpārorientē sava darbība. Pēc Ministru prezidenta teiktā, atbildot uz jautājumu, kam jābūt Latvijas ekonomikas attīstības pamatā, valdībai ir skaidra atbilde - viedā reindustrializācija, tas ir, eksporta ar aizvien lielāku pievienoto vērtību kāpināšana un šajā ziņā jau ir daudz izdarīts, proti, īstenots finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts, administratīvi teritoriālā reforma, pārkārtojumi augstākajā un vispārējā izglītībā, kā arī būtisks finansējuma palielinājums zinātnei.

Ziņojuma noslēgumā Ministru prezidents uzsvēra, ka Putina režīma uzsāktais karš Ukrainā ir vienojis gan demokrātiskos spēkus pasaulē, gan saliedējis Latvijas sabiedrību, kā arī motivējis strādāt vienotā tandēmā valdību un valsts pārvaldi, Saeimu un pašvaldības.

“Draugi, būs labi! Galvenais mums ir turēties kopā. Apzināties to, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir vienlīdzīgi, neatkarīgi no tā, kādā valodā runā mājās. Mēs visi esam vienoti pret Putina Krieviju un par atbalstu brīvai, demokrātiskai Ukrainai. Svarīgi ir tas, ka mūsu sirdīs pukst mīlestība par Latviju – par Latvijas brīvību, par Latvijas demokrātiju. Es esmu pārliecināts, ka šī krīze mūs saliedēs, ka mēs iznāksim no šīs krīzes gudrāki, spēcīgāki un vienotāki. Lai Dievs svēti mūsu mīļo Latviju! Un stāvēsim visi kā klints kopā ar Ukrainu,” uzrunas noslēgumā uzsvēra K. Kariņš.