Saistībā ar Krievijas karu Ukrainā mēneša laikā, no 24. februāra līdz 24. martam, Valsts policija fiksējusi 74 piketus, sapulces vai publiskus pasākumus, kuros pausts atbalsts Ukrainas tautai. Lielākoties pasākumi aizritējuši bez pārkāpumiem un nav bijusi nepieciešama Valsts policijas iejaukšanās sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. Atsevišķos gadījumos ir notikušas vārdu apmaiņas starp pasākumu dalībniekiem, tomēr kopumā vērtējot - tie aizritējuši mierīgi.
Attiecībā par likumpārkāpumiem, kas šajā laika posmā nonākuši policijas redzes lokā, jāteic, ka kopumā vērtējot to nav ļoti daudz, bet atsevišķie gadījumi, kas ir fiksēti, guvuši plašu rezonansi publiskajā telpā, tostarp sociālo tīklu platformās un medijos, kas var radīt pretēju iespaidu. Tādēļ atkārtoti uzsveram, ka Latvija ir droša valsts ikvienam tās iedzīvotājam, neatkarīgi no viņa tautības. Vienlaikus akcentējam, ka Valsts policija pievērš pastiprinātu uzmanību jebkādām viedokļu un darbību izpausmēm, kas varētu būt saistīti ar agresiju pret personām, to mantu vai infrastruktūru saistībā ar Ukrainas bēgļiem vai Putina karu Ukrainā, lai saprastu motivāciju šādai rīcībai, un konstatējot likumpārkāpumu, vainīgās personas sauktu pie atbildības.
Līdz šim, laika posmā no 24. februāra, Valsts policija uzsākusi 34 administratīvā pārkāpuma procesus, kas lielākoties ir par sīko huligānismu, tostarp 14 gadījumos par paustu nopēlumu Ukrainas atbalstam, kas norisinājās iepriekšējā nedēļā pie Daugavpils mūzikas skolas. Tāpat administratīvo pārkāpumu procesi sākti par sapulču, piketu, sanāksmju noteikumu pārkāpumiem.
Ir uzsākti arī desmit kriminālprocesi, no kuriem lielākā daļa ir par nodarījumiem, kas vērsti pret Ukrainas karogiem - pieci no tiem ierosināti par Ukrainas karoga nozagšanu un/vai dedzināšanu. Divi šādi gadījumi fiksēti Rīgā, un pa vienam gadījumam, Jūrmalā, Liepājā un Rēzeknē.
Savukārt trīs kriminālprocesi ierosināti par nodarījumiem, kas izpaudušies kā Ukrainas pilsoņiem piederošu automašīnu bojāšana. Viens šāds gadījums fiksēts Daugavpilī, kur Ukrainas pilsonim piederošajam transportlīdzeklim tika bojāts priekšējais vējstikls un pārdurta riepa, otrs gadījums noticis Rīgā, Ziepniekkalnā, kur kāda persona ar nūju izsita automašīnai stiklu. Vēl citā gadījumā, Rīgā, Āgenskalā, no Ukrainas pilsonim piederošas automašīnas tika nozagtas valsts reģistrācijas numurzīmes.
Savukārt vissmagākais fiksētais nodarījums, kas vērsts pret Ukrainas bēgli, konstatēts Rīgā, kad kāds Ukrainas bēgles paziņa, pie kura sieviete bija patvērusies, pēc aptuveni nedēļas izmitināšanas savā dzīvoklī, viņu izvaroja. Par notikušo nekavējoties tika ierosināts kriminālprocess un vainīgā persona aizturēta.
Vēl viens kriminālprocess ir sākts par huligānismu, kad konstatēts Rīgā apkrāsots piemineklis.
Papildus tam, šajā laika posmā, ierosinātas arī 27 resoriskās pārbaudes, kas lielākoties ir par konstatētiem Kremļa agresiju un karu atbalstošiem uzrakstiem vai simboliem, tostarp "Z" burtiem, dažādās vietās Latvijā. Lielākoties šie simboli fiksēti uz dažādiem infrastruktūras objektiem, mazāk - uz transportlīdzekļiem. Un Valsts policija, skaidrojot, kādēļ šie simboli izplatīti, noskaidrojusi vairākus gadījumus, kad to paveikušas nepilngadīgas personas, bez plašākas izpratnes par to nozīmi. Ņemot vērā šo aspektu, Valsts policija īpaši aicina jauniešu vecākus pārrunāt ar bērniem šādas rīcības nozīmi un iespējamās sekas.
Kā jau vēstīts iepriekš, Valsts policija savas kompetences ietvaros pievērš pastiprinātu uzmanību jebkādām viedokļu un darbību izpausmēm, saistībā ar Ukrainas bēgļiem vai Putina karu Ukrainā. Visa šī informācija tiek fiksēta un vērtēta, tostarp pārbaudot notikumu apstākļus un rīcības motivāciju. Vienlaikus Valsts policija aicina iedzīvotājus nekavējoties ziņot par iespējamiem likumpārkāpumiem vai sabiedriskās kārtības apdraudējumiem, zvanot 110, kā arī turpināt saglabāt mieru un pašiem neiesaistīties provokācijās vai huligāniska rakstura darbībās.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.