10. maijā Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums par "Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2019.-2022. gadam", vērtējot tajā noteikto darbības virzienu izpildi.
"Lielākoties darbību virzieni ir izpildīti veiksmīgi. Stratēģijas uzdevumi tika veidoti iesaistot lielu skaitu valsts iestāžu, kuru kiberdrošības standarti ir kritiski nozīmīgi valsts aizsardzības nodrošināšanai. Plašā sadarbība veicināja visaptverošas pieejas veidošanu, kas arī atspoguļojas kiberdrošības stratēģijas darbības virzienos un uzdevumos," stratēģijā noteikto darbības virzienu izpildi skaidro aizsardzības ministrs Artis Pabriks. "Jauno tehnoloģiju attīstība un Ukrainas pieredze rāda, ka būtiski turpināt darbu pie kiberdrošības veicināšanas valsts pārvaldē, kā arī būtiskākajos tautsaimniecības uzņēmumos."
"Latvijas kiberdrošības stratēģijā 2019.-2022. gadam" bija noteikti pieci darbības virzieni: kiberdrošības veicināšana; digitālās drošības risku mazināšana; IKT izturētspējas, sabiedrībai kritiski svarīgu IKT un pakalpojumu nodrošināšanas stiprināšana; sabiedrības izpratne, izglītība un pētniecība; starptautiskā sadarbība un tiesiskums kibertelpā un kibernoziedzības mazināšana.
Tālākais uzdevums ir izstrādāt nākamo kiberdrošības stratēģiju, iekļaujot aktuālākās kiberdrošības tendences un nosakot jaunus uzdevumus. Jauno "Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2023.-2026. gadam" ir plānots iesniegt Ministru kabinetā līdz šā gada beigām. Papildus, daudzi uzdevumi, kas tika noteikti 2019.-2022. gada stratēģijā tiks saglabāti, ņemot vērā to pastāvīgo raksturu. Aizsardzības ministrijas ieskatā, svarīgi turpināt uzlabot kiberdrošības pārvaldības modeli Latvijā - piesaistīt kvalificētu personālu, uzlabot uzraudzības funkcijas realizēšanu, stiprināt kiberincidentu reaģēšanas spējas.
Kiberdrošības stratēģija ir pārvaldes dokuments, kas tiek veidots ik pa četriem gadiem. Galvenais stratēģijas mērķis ir identificēt nākotnes izaicinājumus un definēt nacionālās kiberdrošības politikas rīcības virzienus. Kiberdrošība ir visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas elements. Visaptverošajā valsts aizsardzībā, kur katrs sabiedrības loceklis tiek organizēts, lai aizsargātu valsti pret visa veida uzbrukumiem, gan militāriem, gan nemilitāriem, kiberaizsardzībai ir aizvien lielāka nozīme, ņemot vērā sekas, kādas valstij un sabiedrībai var nodarīt pret to vērsts kiberuzbrukums. Līdz ar to apzinoties kiberdrošības svarīgumu, stratēģijas izstrāde nākamajiem četriem gadiem ir būtisks valsts aizsardzības veidošanas mērķis.
2019. gada 17. septembrī Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas izstrādāto "Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2019.-2022. gadam", kas raksturo Latvijas kiberdrošības situāciju, identificē nākotnes izaicinājumus un definē nacionālās kiberdrošības politikas rīcības virzienus.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.