17. Maijs 2022 14:46
Jaunumi
Senāts atzīst par pamatotu PTAC lēmumu, uzliekot sodu par negodīgas komercprakses īstenošanu
1

Senāta Administratīvo lietu departaments 17. maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicējai – SIA “Vienotais norēķinu centrs” – uzlikts naudas sods 2000 eiro apmērā par negodīgas komercprakses īstenošanu, piedzenot zemes piespiedu nomas maksas parādus.  

Pieteicēja zemes nomas maksājumu atgūšanu veica kā parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, proti, pieteicēja vērsās pie daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem zemes īpašnieka interesēs un nosūtīja paziņojumus, aicinot samaksāt zemes nomas maksas parādu.

Izskatāmajā lietā strīds bija par to, vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pamatoti konstatēja, ka pieteicējas īstenotā komercprakse ir bijusi negodīga - profesionālajai rūpībai neatbilstoša un patērētāja ekonomisko rīcību negatīvi ietekmējoša un maldinoša.

Senāts spriedumā atzina, ka apgabaltiesa pamatoti secinājusi, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pieteicējai piemērotais naudas sods ir samērīgs ar pieļauto pārkāpumu.

Senāts atzina, ka tiesa pamatoti secinājusi, ka parāds, kura atgūšana tika nodota pieteicējai, nav uzskatāms par parādu Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 1. panta 1. punkta izpratnē. Savukārt pieteicēja, uzsākot šāda parāda atgūšanas darbības, ir pieļāvusi profesionālajai rūpībai neatbilstošu, tātad negodīgu komercpraksi.

Senāts konstatēja, ka pakalpojuma sniedzēja kā zemes īpašnieka un uz zemes esošo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku starpā brīdī, kad pakalpojuma sniedzējs nodeva un pieteicēja uzsāka atgūt parādus no patērētājiem ārpustiesas ceļā, zemes nomas līgumi nebija noslēgti un pušu starpā nebija spēkā stājies tiesas spriedums, kurā šīs attiecības ir konstatētas un noteiktas to būtiskās sastāvdaļas.

Senāts atzina, ka nav pamatots pieteicējas uzskats, ka zemes īpašnieks var vienpusēji noteikt nomas maksu, nevienojoties ar dzīvokļu īpašniekiem vai nevēršoties tiesā strīda gadījumā. Senāts kā pamatotu atzina apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicējas izsūtītā un interneta vietnē publicētā informācija, tostarp atsauces uz tiesu praksi, ir bijusi vienpusēja un dzīvokļu īpašniekus maldinoša.

Lieta Nr.SKA-136/2022 (A420340617).

patīk
drukāt
 
 
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
18. Maijs 2022 / 15:18
2
ATBILDĒT
Uzskatu šo par kārtējo "naglu LR tiesiskuma zārkā". Biju šajā lietā advokāts. Nevienam, tostarp, likuma grozījumu dēl, šis spriedums vairs neko neietekmē, taču rada nopietnas bažas par procesiem tiesu varā. Ceru, ka atradīšu laiku arī konstruktīvākai kritikai - gan atsevišķā rakstā JV, gan arī oficiālā sarakstē. Šaubos, ka ir kāda perspektīva to izvērtēt ECT, nav arī pamata vērties ST.
Senāts neatklāj kā tiek izskatītas lietas rakstveida procesā. No dažu bijušo senatoru rakstiem JV izriet, ka senatori vispār var nebūt kopā lietas izskatīšanas laikā, vien apmainoties attālināti ar sprieduma projektu. Visticamāk tā notika arī šajā lietā, tāpēc ir patiesa interese - kurš šo nolēmumu (tā projektu) faktiski ir rakstījis, kurš un kādā secībā lasījis, labojis, akceptējis. Gandrīz katrs tā secinājums ir absurds vai aplams. Tā, piemēram, secinājums, ka likumā ierakstītā nomas maksa vēl ir jāpārstiprina tiesai, ir vairāk nekā absurds, kas neatbilst nevienai no tiesību normu interpretācijas metodēm, kā arī tiesu praksei un judikatūrai šī vārda īstenajā izteiksmē.
Šaubos, ka tā ir nekompetence, ar to domājot izglītības un pieredzes trūkumu. Tā noteikti nav arī korupcija. Visticamāk tā ir jau bieži presē un aptaujās pieminētā tiesas ietekmēšanās no preses un sabiedrības, tiesnešiem baidoties pieņemt likumīgu un pamatotu, bet nepopulāru (populistus un sabiedrības vairākumu) neapmierinošu spriedumu. Administratīvās tiesas, tāpat kā Satversmes tiesa, ir cilvēka pamattiesību jeb Satversmes sargs. Mazākuma sargs no vairākuma iegribām, jo tā ir galvenā katras valsts konstitūcijas cilvēktiesību sadaļas jēga – mazākuma vai pat indivīda interešu aizstāvība no vairākuma vēlmēm un interesēm, tās salāgojot.
Ar līdzīgu nepatiku lasīju Senāta nolēmumus līdzīgās lietās, piemēram, Senātam atstājot spēkā liegumu reģistrēt UR Latvijai klaji naidīgu personu laikrakstu (Lieta Nr. A420286916, SKA-90/2020), vai atstājot spēkā PTAC lēmumu par liegumu patērētāju kreditētājiem cedēt savus prasījumus pret patērētajiem (proti, rīkoties ar savu kustamo mantu, vienlaikus aizmirstot, ka bez šādas vai tādas cesijas šādi norēķini mūsdienās vairs nenotiek vispār, lieta Nr. A420186317, SKA-68/2021).
Pretenzijas izraisa tieši senatoru pirmšķietamais populistiskais nihilisms pret likumu, ko nemazināja pat mans personīgais riebums vai pat naids pret prokrieviskajām karu slavinošajām organizācijām, kā arī ātro kredītu firmām jeb augļotājiem. Taču tiesai demokrātiskā republikā nav tiesību paplašināt Satversmes 1., 83., 90., 91. 92. un 105. panta tvērumu, cilvēka pamattiesības, tostarp, īpašumtiesības ierobežojot nevis ar likumu, bet ar tiesnešu (un PTAC darbinieku) personīgajiem uzskatiem par labo un ļauno. Pat slepkavām ir tiesības uz taisnīgu tiesu. Arī zagļiem un izvarotājiem ir tiesības izdot savus laikrakstus un pienākums tos pēc darbības uzsākšanas reģistrēt.
Šādi tiesu nolēmumi padara mūsu valsti par Krievijai un Baltkrievijai līdzīgiem, kur sodīt, notiesāt vai iesēdināt cietumā var katru..
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 256 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties