Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomes sēdē uzsvēra, ka administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu rīcības atbilstība normatīvo aktu prasībām ir ievērojami uzlabojusies, pateicoties dienesta mērķtiecīgajam uzraudzības darbam. "2022. gadā puse no pārbaudēm noslēgtas ar rīcības nepareizības izskaidrošanu, izstrādāti vairāki informatīvie materiāli un organizēti informatīvie pasākumi, lai veicinātu administratoru un uzraugošo personu izpratni par likumīga un efektīva maksātnespējas procesa norisi."

2022. gadā pārkāpumi administratoru rīcībā konstatēti 20% no visiem administratoriem (2021. gadā – 32%), savukārt, sūdzību skaits samazinājies par 53%. Vienlaikus Maksātnespējas kontroles dienests principa "Konsultē vispirms" ietvaros aktīvi piemērojis preventīva rakstura uzraudzības instrumentu – rīcības nepareizības izskaidrošanu. Šo instrumentu Maksātnespējas kontroles dienests piemēro, kad konstatētie pārkāpumi nav būtiski vai sistemātiski, lai panāktu administratoru izpratni par normatīvo aktu prasībām.

Konstatētie pārkāpumi

Analizējot pārkāpumu būtību, secināms, ka 2022. gadā visbiežāk administratori pieļāvuši pārkāpumus, kas saistīti ar:

• informācijas nesniegšanu maksātnespējas procesā iesaistītajām personām – 16%;
• parādnieka mantas apzināšanu, atgūšanu un pārdošanu – 13%;
• ziņojuma par mantas neesamību un mantas pārdošanas plāna sastādīšanu – 12%.

Izskatīto sūdzību ietvaros konstatētie pārkāpumi, galvenokārt, ir saistīti ar atklātības nenodrošināšanu maksātnespējas procesā.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana maksātnespējas procesā

Maksātnespējas kontroles dienests 2022. gadā ir nodrošinājis pārbaužu veikšanu 17 juridisko personu maksātnespējas procesos par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) prasību izpildi. Rezultātā konstatēts augsts pārkāpumu īpatsvars. 2022. gadā Maksātnespējas kontroles dienests sankcijas par Novēršanas likuma pārkāpumiem piemēroja 7 administratoriem, pieņemot 3 lēmumus par brīdinājuma izteikšanu un 4 lēmumus par soda naudas piemērošanu 1 650 eiro apmērā (kopējais piemērotās soda naudas apmērs). Pārkāpumi, par kuriem administratoriem piemērota sankcija, ir:

• ilgstoša ziņojumu nesniegšana Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem;
• ilgstoša klienta izpētes neveikšana;
• ilgstoša informācijas nenoskaidrošana, vai parādnieka patiesais labuma guvējs neatbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam;
• nepārliecināšanās, vai nekustamā īpašuma atsavināšanas darījums nav uzskatāms par aizdomīgu.

Administratīvie pārkāpumi – ierosināto procesu skaits samazinās, sodīto personu skaits pieaug

Veicot administratīvā pārkāpuma procesu, Maksātnespējas kontroles dienests 2022. gadā uzsācis 60 administratīvā pārkāpuma procesus un pie administratīvās atbildības saucis 55 fiziskās personas, 24 no tām piemērots arī papildsods – aizliegums ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās. Lai gan ierosināto administratīvā pārkāpuma procesu skaits ir turpinājis samazināties, 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, pieaudzis sodīto personu skaits, un arī to personu skaits, kurām piemērots papildsods. Lielākā daļa, tas ir, 58 no 60 uzsāktajiem administratīvā pārkāpuma procesiem, bijuši pret parādnieka pārstāvi juridiskās personas maksātnespējas procesā, savukārt 1 gadījumā – pret tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, bet vēl 1 – pret bijušo administratoru.

Darbinieku aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā

Viena no mazāk aizsargātajām maksātnespējas procesā iesaistīto personu kategorijām ir maksātnespējīgā darba devēja darbinieki. Nereti darba devējs ilgstoši pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas nespēj vai nevēlas norēķināties ar darbiniekiem, kas neapšaubāmi kritiski ietekmē darbiniekus, kas pelna iztikas līdzekļus. Lai mazinātu maksātnespējas procesa izraisītās negatīvās sekas, valsts garantē darbinieku aizsardzības pamatlīmeni, sedzot darba devēja nesamaksāto darba samaksu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, kura turētājs un pārvaldītājs ir Maksātnespējas kontroles dienests.

2022. gadā segti 737 darbinieku prasījumi no 57 maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Kopējā izmaksātā summa no garantiju fonda 1 361 582 eiro.

2022. gadā par 26 % ir palielinājusies vidējā segtā summa vienam darbiniekam salīdzinājumā ar 2021. gadu. 2022. gadā par 49 % ir samazinājies vidējais darbinieku prasījumu apmierināšanas iesnieguma izskatīšanas termiņš.

Lielākie darba devēji, kuru darbinieku prasījumus sedzis Maksātnespējas kontroles dienests 2022. gadā, bija – SIA "RĪGAS MIKROAUTOBUSU SATIKSME" (139 darbinieku prasījumus 298 849 eiro apmērā), SIA "RAMATAS PLUS" (96 darbinieku prasījumus 238 357 eiro apmērā) un SIA "VENTBETONS-V" (49 darbinieku prasījumus 134 395 eiro apmērā).

Maksātnespējas procesa digitalizācija – informācijas pieejamība visiem procesa dalībniekiem

2022. gadā Maksātnespējas kontroles dienesta organizēja starptautisku konferenci "Insolvency Goes Digital", kur pirmo reizi starptautiskā mērogā prezentēja Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēmu jeb EMUS. Sistēmas priekšrocības ir maksātnespējas procesa caurspīdīgums, sistematizēta uzraudzība, informācijas aprite starp visām maksātnespējas procesā iesaistītajām personām un institūcijām, kā arī sistēmā uzkrāto datu izmantošana politikas plānošanas nolūkiem. I. Šteina: "Konferencē Maksātnespējas kontroles dienesta komanda saņēma atzinīgu novērtējumu no ārvalstu kolēģiem, un varējām pārliecināties, ka Latvija maksātnespējas nozares digitalizācijā ir krietnu soli priekšā citām valstīm."

Kopš EMUS izveides 2019. gadā administratoru un TAP uzraugošo personu lietvedībā ir reģistrēti 569 tūkstoši dokumentu, EMUS e-pakalpojumu 2022. gadā ir lietojuši 3455 lietotāji.

Maksātnespējas nozares aktuālie dati un maksātnespējas procesa efektivitātes rādītāji

2022. gadā ir pieaudzis juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits un vērojama tendence samazināties pasludināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaitam. Tāpat pieaudzis ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits. Komersanti savas uzņēmējdarbības glābšanai no finansiālām grūtībām aizvien vairāk izvēlas likumā nostiprinātu procedūru – tiesiskās aizsardzības procesu. Tomēr krities ir to gadījumu skaits, kad tiesa pēc lietas ierosināšanas ir pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, un vairumā gadījumu iemesls ir kreditoru atteikums saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

2022. gadā ir uzlabojušies tādi maksātnespējas procesa rādītāji, kā atgūstamība (angļu val. recovery rate) un izmaksas. Tomēr ir vērojama tendence palielināties maksātnespējas procesa ilgumam, un nemainīgs ir rādītājs, kurš raksturo to gadījumu skaitu, kad maksātnespējas procesā tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību jeb parādnieka mantas apmērs ir mazāks par maksātnespējas procesa depozīta apmēru. Skaidrojums šiem rādītājiem meklējams apstākļos, kas norisinājušies pirms maksātnespējas procesa, laikā, kad parādnieks nodarbojās ar saimniecisko darbību. Analizējot konkrētus gadījumus, redzams, ka bieži tiek nobēdzināta parādnieka manta, notikusi uzņēmuma pāreja, parādnieks tīši novests līdz maksātnespējai, līdz ar to maksātnespējas procesā norit garas tiesvedības un kriminālprocesi, kā arī mantas, ko atsavināt kreditoru labā, nav. Maksātnespējas kontroles dienests 2022. gadā dažādos formātos vērsis iesaistīto institūciju uzmanību uz šīs problēmas aktualitāti.

Attiecībā uz fizisko personu maksātnespējas procesiem – jau vairākus gadus nemainīga paliek tendence, ka sekmīgi – ar saistību dzēšanu, fiziskās personas maksātnespējas procesu izdodas pabeigt ap 70 % parādnieku, 2022. gadā tas bija 71%. Analizējot gadījumus, kad tiesa izbeidz maksātnespējas procesu, nedzēšot atlikušās parādnieka saistības, redzams, ka 15% gadījumu tiesa dažādu ierobežojumu dēļ nav piemērojusi saistību dzēšanas procedūru, 10% gadījumu parādnieki nav pildījuši saistību dzēšanas plānu. Tāpat ir gadījumi, kad parādnieks nokārto visas savas saistības vai arī maksātnespējas procesa ietvaros nepiesakās neviens kreditors.

Lielākie no 2022. gadā izbeigtajiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem:

1. atzīto kreditoru prasījumu apjoma ziņā – SIA "ORMUS", atzīto prasījumu apmērs 33 milj. eiro;
2. atgūto finanšu līdzekļu apjoma ziņā – AS "Krāsainie lējumi", maksātnespējas procesa ietvaros atgūti 7 milj. eiro;
3. apmierināto kreditoru prasījumu apjoma ziņā – AS "Krāsainie lējumi", maksātnespējas procesa ietvaros apmierināti kreditoru prasījumi 6,3 milj. eiro apmērā;
4. maksātnespējas procesa izmaksu ziņā – AS "Krāsainie lējumi", maksātnespējas procesa izmaksās kopā iztērēti 960 tūkst. eiro;
5. administratora atlīdzības ziņā – AS "Krāsainie lējumi", administrators atlīdzībā saņēmis 350 tūkst. eiro.

Maksātnespējas kontroles dienesta 2023. gada prioritātes

Maksātnespējas kontroles dienests 2023. gadā turpinās īstenot pasākumus, kas vērsti uz iestādes darbības stratēģijā 2021.-2025. gadam un Uzraudzības stratēģijā 2022.-2023. gadam noteikto mērķu sasniegšanu. Lai turpinātu mērķtiecīgi īstenot riskos balstītu uzraudzību, Maksātnespējas kontroles dienests 2023. gadā izstrādās Uzraudzības stratēģiju nākamajam uzraudzības periodam – 2024. un 2025. gadam.

Viens no svarīgākajiem Maksātnespējas kontroles dienesta darbiem 2023. gadā būs izstrādāt maksātnespējas sektora risku novērtējumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Iestādes efektīva darbība nav iedomājama bez EMUS. Līdz ar to Maksātnespējas kontroles dienests turpinās īstenot pasākumus, kas vērsti uz sistēmas attīstību un lietotājiem draudzīgu risinājumu ieviešanu.

Saistībā ar Direktīvas par pārstrukturēšanu un maksātnespēju ieviešanu 2023. gadā tiks izstrādāti arī vairāki normatīvo aktu projekti, piemēram, uzraugošo personu rīcības kodekss, noteikumi par uzraugošo personu civiltiesisko apdrošināšanu u.c. Tāpat plānots izstrādāt grozījumus administratoru eksaminācijas kārtībā.

Starptautiskās sadarbības ietvaros Maksātnespējas kontroles dienests īsteno Eiropas Komisijas projektu InsolEuPro "Maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijas uzlabošana ES tiesību aktu piemērošanā un uzticības un izpratnes veicināšanā par Eiropas tiesisko kultūru, izmantojot līdzdalības apmācības pieeju un jaukta tipa mācīšanos". Projekta ietvaros Maksātnespējas kontroles dienesta eksperti izstrādās mācību materiālus administratoriem un citiem maksātnespējas nozares praktiķiem par Eiropas Savienības tiesību praktisko piemērošanu.

Lai Maksātnespējas kontroles dienests arī nākotnē varētu turpināt sekmīgi pildīt tam noteiktos uzdevumus, 2023. gadā turpinās strādāt pie iestādes kapacitātes stiprināšanas. Kā maksātnespējas politikas īstenotāji turpinās strādāt kopā ar Tieslietu ministriju un citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī mērķtiecīgi sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām, lai sniegtu priekšlikumus un atbalstu normatīvā regulējuma uzlabošanai maksātnespējas jomā.

Papildu informācija par Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomes sēdē izskanējušiem priekšlikumiem.

2022. gada 15. martā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere sasauca Maksātnespējas jautājumu konsultatīvo padomi, kurā Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina iepazīstināja padomes locekļus ar Maksātnespējas kontroles dienesta ziņojumu par darbības rezultātiem 2022. gadā.

Tieslietu ministre pateicās konsultatīvās padomes sēdes dalībniekiem un atzinīgi novērtēja Maksātnespējas kontroles dienesta ieguldīto darbu jomas sakārtošanā. Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis norādīja, ka par maksātnespējas jautājumiem pēdējā laikā ir dzirdams mazāk, un tas šajā gadījumā ir kompliments, jo maksātnespējas jomā ir ieguldīts liels darbs un par to sakāms paldies Maksātnespējas kontroles dienestam. Pateicību par veiksmīgu sadarbību izteica arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Santa Garanča un Latvijas Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Edgars Pastars.

Sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka maksātnespējas joma attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru darbību ir ievērojami uzlabojusies, tomēr darbs jāturpina pie komercvides sakārtošanas. Kā būtiska problēma iezīmējās t.s. vienkāršotā likvidācija, jo tās ietvaros netiek izvērtēta uzņēmumu iepriekšējā darbība, kas rada noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un citu pretlikumīgu darbību riskus. Sevišķu uzmanību pievērsa lielajam bezmantas maksātnespējas procesu īpatsvaram. Sēdes dalībnieki norādīja, ka šīs jautājums jāpēta plašāk kopā ar citām atbildīgajām institūcijām. Statistikas dati apliecina, ka liela daļa uzņēmumu ilgstoši strādā ar negatīvu pašu kapitālu, un šajā kontekstā ir diskutējams jautājums par valdes atbildību.

Vienlaikus uzmanība tika vērsta uz nepieciešamību uzņēmējiem savlaicīgāk risināt finanšu grūtības. Bieži tiesiskās aizsardzības procesus izmanto novēloti, kad faktiski iestājusies maksātnespēja.

Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēdi vadīja Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere. Padomes sēdē piedalījās pārstāvji no Ekonomikas ministrijas - Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktores vietniece Iveta Rubika, Finanšu ministrijas - ministra padomnieks nodokļu, muitas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Kaspars Čerņeckis, Augstākā tiesas - senators Valerijs Maksimovs, Latvijas finanšu nozares asociācijas - vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars, Valsts ieņēmumu dienesta - Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes - priekšsēdētāja Iveta Kruka, Ārvalstu investoru padomes Latvijā Investīciju aizsardzības darba grupas - Alīna Mirošničenko, biedrības "Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija" - Ieva Broka, Latvijas darba devēju konfederācijas tautsaimniecības - eksperte Inese Olafsone, Latvijas brīvo arodbiedrību savienības - jurists Kaspars Rācenājs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras - valdes loceklis, politikas daļas direktors Jānis Lielpēteris