Atceļot Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par prasītājas tiesībām piedzīt no bijušā valdes priekšsēdētāja valsts budžetā samaksātos nodokļus – 25 826 euro un 10 385,06 euro, Senāts spriedumā norāda, ka tiesa atzinusi samaksātos nodokļus par atlīdzināmiem prasītājas zaudējumiem, taču spriedumā nav atrodama pienācīga motivācija šādai tiesas rīcībai. Spriedumā nav atspoguļots, ka tiesa, balstoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un pierādījumu novērtējumu, būtu konstatējusi visus zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus. Nav apsvērts trešās personas Valsts ieņēmumu dienesta paskaidrojums, ka trīs gadu laikā no sprieduma spēkā stāšanās SIA „LDZ Cargo” ir tiesības pieprasīt Valsts ieņēmumu dienestam pārmaksāto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumiem.

Sakarā ar prasījumu piedzīt iepriekš novērtēto zaudējumu atlīdzību 81 720 euro Senāts spriedumā atzīst, ka Latvijas tiesībās nav pieļaujams pušu iepriekš novērtēto zaudējumu atlīdzības institūts un puses nevar vienoties par to, ka līguma pārkāpuma gadījumā pusei būs pienākums maksāt līgumā paredzētu konkrētu zaudējumu atlīdzības summu bez nepieciešamības pierādīt Civillikumā noteiktos zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus (zaudējumu esību un cēlonisko sakaru ar prettiesisko rīcību). Līguma satura izvēles brīvība sniedzas tiktāl, ciktāl to neierobežo likuma imperatīvās normas, un līguma saturs nedrīkst būt prettiesisks. Latvijas likumdevējs ir izvēlējies Civillikumā normatīvi un imperatīvi regulēt zaudējumu atlīdzināšanas institūtu, konkretizējot, kādi zaudējumi un kādā gadījumā ir atlīdzināmi. Zaudējumu atlīdzībai ir kompensācijas funkcija. Savukārt sodīšanas funkciju pilda cits tiesību institūts – līgumsods, kuram papildus var būt arī zaudējumu atlīdzināšanas funkcija. Tas aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, tomēr arī līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, un arī tam ir likumā imperatīvi paredzēti noteikšanas un piedziņas speciāli noteikumi, tostarp apmēra ierobežojumi.

Ievērojot to, ka apgabaltiesa nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normas par zaudējumiem un to atlīdzināšanas priekšnoteikumiem, tas ir pamats sprieduma atcelšanai arī šajā daļā.

Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru no bijušā valdes priekšsēdētāja SIA „LDZ Cargo” labā piedzīta atbildētājam izmaksātā atlīdzība par konkurences ierobežojuma ievērošanu 57 256 euro. Atsakot ierosināt kasācijas sūdzību, spriedums šajā daļā stājies spēkā.

Lietā ir turpmāk minētie apstākļi:

SIA „LDZ Cargo” vērsās tiesā ar prasību pret bijušo valdes priekšsēdētāju un AS „Baltijas Ekspresis”, prasot atlīdzināt zaudējumus, kas radušies vienošanās par konkurences ierobežojumu pārkāpšanas rezultātā, jo atbildētājs četrus mēnešus pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas ar prasītāju sāka pildīt valdes priekšsēdētāja pienākumus pie prasītājas konkurentes. Vienošanās paredzēja, ka viņš divus gadus nedrīkst strādāt pie konkurentiem.

Lieta Nr. SKC-3/2023 (C24160116)