Izskatāmajā lietā ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētā atzīta par vainīgu un sodīta par diviem noziedzīgiem nodarījumiem – piesavināšanos lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu – saistībā ar divu fizisku personu maksātnespējas procesiem. Apsūdzībā norādīts, ka apsūdzētā bija piekļuvusi fiziskas personas maksātnespējas procesā iegūtajiem naudas līdzekļiem no izsoles nodrošinājuma maksājuma un no nekustamā īpašuma izsoles. Īstenojot savu nodomu, apsūdzētā administratore prettiesiski ieguva naudas līdzekļus lielā apmērā, kurus izlietoja savām vajadzībām.

Ar Rīgas rajona tiesas spriedumu galīgais sods apsūdzētajai noteikts brīvības atņemšana uz 2 gadiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas un zvērināta advokāta amatus uz 3 gadiem. Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu.

Senāts, atceļot apgabaltiesas lēmumu, atzina, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi uz nozieguma izdarīšanas brīdi spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas noteica maksātnespējas administratora kompetenci un rīcību fizisko personu maksātnespējas lietās, un bez juridiska pamatojuma deklaratīvi atzinusi par pareiziem pirmās instances tiesas secinājumus par apsūdzētajai izvirzīto apsūdzību.

Tāpat Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, saistībā ar abu fizisko personu maksātnespējas procesiem, nav veikusi krimināltiesisko normu salīdzināšanu ar nodarījumu faktiskajiem apstākļiem, ņemot vērā visus attiecīgā noziedzīgā nodarījuma sastāva elementus, un savus atzinumus par minēto noziedzīgo nodarījumu objektīvās puses esību apsūdzētās darbībās nav pamatojusi.

Tāpēc lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Senāta lēmums. Lieta Nr. SKK-23/2023 (11514004316)