Izskatāmajā lietā bija strīds, vai pieteicējas projekta iesniegums atbilda atbalsta saņemšanas priekšnoteikumiem un vai Lauku atbalsta dienests pamatoti noraidīja pieteicējas projekta iesniegumu. Iepriekš skatot pieteicējas kasācijas sūdzību, Senātam radās šaubas par to, vai jauna uzņēmuma izveidošana ir Finansējuma uzraudzības regulā ietvertās „apiešanas aizlieguma” klauzulas pārkāpums tikai tādēļ, ka esošo uzņēmumu tā īpašnieks nevar izmantot, lai pretendētu uz jauniem atbalsta pasākumiem, iepriekšējā uzņēmuma maksātnespējas dēļ. Tāpēc Senāts apturēja tiesvedību un vērsās Eiropas Savienības Tiesā.

Lauku atbalsta dienesta lēmums bija pamatots ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumiem Nr. 598 „Par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecību attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā” (turpmāk - noteikumi Nr. 598), kas paredz, ka projekta iesniegumu noraida, ja konstatē, ka atbalsta pretendents ir apzināti radījis apstākļus, lai izvairītos no kāda atbalsta saņemšanas noteikuma ievērošanas. Šie noteikumi atspoguļo arī Finansējuma uzraudzības regulas 60.panta noteikumus (panta nosaukums ir „Apiešanas klauzula”), kas paredz, ka priekšrocības nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām, ja konstatē, ka tās pretēji šo tiesību aktu mērķiem ir mākslīgi radījušas apstākļus, kas vajadzīgi šādu priekšrocību iegūšanai. Līdz ar to šajā administratīvajā lietā ir vērtējama „apiešanas klauzulas” piemērošana.

Lauku atbalsta dienests paskaidrojumos tiesai norādīja arī to, ka Finansējuma uzraudzības regulas 60.pantu var piemērot arī tad, ja pārkāpums ir pieļauts cita atbalsta pasākuma ietvaros. Proti, uzņēmuma īpašnieks negodprātīgi izmanto Eiropas Savienības fondu līdzekļus ar viena uzņēmuma starpniecību, bet turpmāk nodibina jaunu uzņēmumu,

tādējādi izvairoties no parāda maksāšanas pienākuma. Tādā veidā uzņēmuma īpašnieks var izvairīties no finansiālām sekām saistībā ar maksājumu atmaksāšanas pienākumu.

Senāts, nododot lietu jaunai izskatīšanai, spriedumā norāda, ka apgabaltiesai jāvērtē, vai pieteicēja ir mākslīgi radījusi apstākļus publiskā finansējuma saņemšanai un vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikumi, kas šajā gadījumā nozīmētu, ka nav citu šķēršļu atbalsta saņemšanai. Proti, ja netiek pierādīta noteikumu Nr. 598 17.3. apakšpunktā noteiktā nosacījuma iestāšanos, t. i., apzināti radītiem apstākļiem publiskā finansējuma saņemšanai minēto apstākļu pastāvēšana, tad nav citu šķēršļu projekta iesnieguma apstiprināšanai. Senāts spriedumā vērš uzmanību, ka, konstatējot, ka neizpildās viens no priekšnoteikumiem labvēlīga administratīvā akta izdošanai, pēc būtības nav nepareiza apgabaltiesa pieeja nevērtēt, vai izpildās pilnīgi visi priekšnoteikumi. Taču, atkrītot iepriekš minētajam šķērslim labvēlīga administratīvā akta izdošanai, nav iespējams apmierināt pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, nepārbaudot pārējo tā izdošanai nepieciešamo priekšnoteikumu izpildīšanos.