Diskusijā piedalījās Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs, Rīgas apgabaltiesas tiesneša palīdze Laura Buholta, zvērināts advokāts Edgars Pastars un Vides un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols. Paneļdiskusiju vadīja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone.

“Gandrīz visus valsts pakalpojumus Latvijā šobrīd varam piedāvāt un saņemt digitālā veidā, Eiropas kontekstā iedzīvotājiem domāto e pakalpojumu ziņā esam vadošo valstu vidū – piektajā vietā Eiropā,” diskusijas ievadā uzsvēra Gatis Ozols: “Turklāt iedzīvotājiem ir pieejama valsts nodrošinātā digitālā identitāte un cilvēki ir pietiekami “aprīkoti”, lai piedāvātās iespējas izmantotu. Nākamais solis jau ir digitālā transformācija, kurā jāmaina pamatdarbības procesi, ņemot vērā valsts radītās digitālās iespējas.” 

“Latvija pārliecinoši dodas digitalizācijas virzienā, jo esam vieni no pirmrindniekiem, un tiesas šajā ziņā nav izņēmums. Digitalizācija sniedz personām tiesības izvēlēties sev ērtāko formu, kā piedalīties tiesas sēdē, vai tas būtu klātienē vai attālināti. Svarīgi, ka ne tikai tiesa izsauc lietas dalībniekus un norāda veidu, kādā notiks tiesvedība, bet arī tas, ka personas var izmantot valsts nodrošinātos apstākļus attālinātai komunikācijai ar tiesu,” norādīja Miķelis Zumbergs.

“Digitalizācijas primārais mērķis ir samazināt izdevumus, tos pašus rezultātus sasniegt ar mazākiem izdevumiem – tas ir svarīgi arī tiesu sistēmā – gan klienta pusē, gan tiesas pusē. Videokonference būtiski samazina izdevumus visiem,” atzina Edgars Pastars: “Tiesu progress digitalizācijas jomā ir ļoti pamanāms, un svarīgi, ka mums jau ir e lieta, kuras kvalitāti un attīstību gan ierobežo darbaroku trūkums IT jomā.” 

E. Pastars kovida laika procesuālā regulējuma pieredzi salīdzināja ar ledus laikmetu: “Ledājs, kas izveidoja visu to skaisto, ko mēs tagad varam baudīt, ir prom, tas izkusa. Līdzīgi ir ar kovidu – ir lietas, kuras ienāca tajā laikā mūsu dzīvē kā ikdiena, un daudz kas ir uz palikšanu.” Viņaprāt, likumdevējam būtu jāizsver, kā noregulēt procesa dalībnieka tiesības gan uz attālinātu dalību tiesas sēdē, gan uz mutvārdu vai rakstveida procesu. “Mums vairāk jādomā arī par vidusceļu starp abiem šiem it kā pretpoliem un tiesām, nosakot procesa veidu, būtu jāizsver, kur fiziski atrodas lietas dalībnieki, kuri gaida to, ka tiesa vienmēr piedāvās videokonferenci kā iespēju. Tas ir labs vidusceļš – izskatīt lietu videokonferencē, ja ir jāizvēlas starp rakstveida un mutvārdu procesiem,” diskusijā atzina advokāts.

“Videokonferences jeb neklātienes sēdes jau drīzumā būs dabiska dzīvotne jeb ekosistēma tiesām, nevis izņēmums, tādēļ likumā jānoregulē arī procesa dalībnieka tiesība izvēlēties neklātienes dalību tiesas sēdē kā pamatprincips, nosakot, ka drīzāk citi procesa veidi būtu izņēmums,” uzsvēra E. Pastars: “Tiesa, kas strādā mākonī nav nekas neiespējams.”

“Es esmu par! Mūsu paaudze ir vērsta uz digitālo dzīvi, kas prezumē, ka visa pasaule ir telefonā, un tai ļoti būtiska ir laika un resursu ekonomija” atzina Laura Buholta: “Tas attiecas arī uz tiesas procesiem, kuros visi dokumenti ir iesniedzami elektroniski. Attālināta dalība tiesas sēdē sniedz arī papildu drošības sajūtu, nojaucot barjeras, ko mēdz radīt atrašanās tiesas zālē – stāvēt un runāt trīs tiesnešu priekšā.”

“Ļoti iespējams, ka nākamajās paaudzēs notiks distancēšanās no formālisma tiesas procesos, kas pašlaik noteic zināmu kārtību un rada tik nepieciešamo respektu pret tiesu, jo laiki mainās un aug arī prasības,” atzina Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone: “Tādēļ esam gandarīti par jauniešiem, kas par savu darbavietu ir izvēlējušies Rīgas apgabaltiesu! Mēs jau sen strādājam ar hibrīdlietām, kurās ir gan papīra, gan digitālie dokumenti. Videokonferenču izmantošanas ziņā pirmās instances tiesas ir bijušas vēl aktīvākas, taču arī Rīgas apgabaltiesā kā lielākajā apelācijas instances tiesā vidēji vairāk par 40 % tiesas sēžu notiek, izmantojot dažādas videokonferenču platformas. Tas nozīmē, ka ar modernajām tehnoloģijām strādājam pietiekami raiti un attīstība šajā ziņā turpinās.”

Miķelis Zumbergs pastāstīja, ka krimināllietās apsūdzētajiem vecāka gadagājuma cilvēkiem ar minimālām digitālajām prasmēm un nelielām ekonomiskajām iespējām reģionos Ekonomisko lietu tiesa (ELT) dažkārt organizē attālinātu dalību tiesas sēdē no viņiem tuvākajiem tiesu namiem citā tiesā. Tāpat rīkojas arī Rīgas apgabaltiesā, kas ir apelācijas instances tiesa ELT izskatītajām lietām, nodrošinot iespēju ar videokonferences starpniecību piedalīties tiesas sēdēs, kas notiek citā tiesā kādā no Latvijas novadiem.

“Digitalizācija sniedz virkni ieguvumu, taču tai ir arī savas ēnas puses. Daļa iedzīvotāju gan neizvēlas digitālos pakalpojumus tikai tā iemesla dēļ, ka viņiem trūkst valsts pakalpojumu pārzināšanas prasmju,” atzina Gatis Ozols un izvirzīja hipotēzi, ka klātienes pakalpojumu, varbūt arī tiesas sēdi mutvārdos, izvēlas iedzīvotājs, kurš domā, ka šo tik ļoti svarīgo, bet nosacīti sarežģīto pakalpojumu izmantos vienreiz mūžā, tāpēc baidās to darīt digitāli, ja nesaņem pietiekamu atbalstu.

Runājot par iedzīvotājiem, kuriem nav ne digitālo prasmju, ne iespēju pieslēgties tiesas sēdei attālināti, Gatis Ozols atgādināja par valstī izveidoto brīvpieejas interneta punktu tīklu, kas ir gan publiskajās bibliotēkās, gan valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, kur ir arī palīgi, kas var palīdzēt lietot šo tehnoloģiju, tajā skaitā pieslēgties tiesas sēdei: “Protams, ir svarīgi noskaidrot, vai konkrētā telpa nodrošina pietiekamu diskrētumu un ir iespēja izmantot austiņas, lai netraucētu citiem, kas atrodas telpā, taču galvenais, ka tehniski pastāv iespēja pieslēgties tiesas sēdei no publiskā datora,” uzsvēra G. Ozols.

“Arī tiesās esam apmācīti sniegt konsultācijas par e risinājumiem – valstī esošajiem digitālajiem pakalpojumiem. Rīgas apgabaltiesā ir vairāki desmiti tā saukto digitālo aģentu – īpaši apmācīti darbinieki var sniegt atbalstu, ja tāds tiek lūgts” apliecināja Laura Buholta: “Tiesa vienmēr nāk pretī lietu dalībniekiem, ja viņu digitālās prasmes ir nepietiekamas, lai pieslēgtos tiesas sēdei attālināti, un tiesneša palīgs vai tiesas sēžu sekretārs sniedz tehnisko atbalstu, ja rodas grūtības. Labs atbalsts pašiem darbiniekiem, tostarp tiem, kas tikai sāk savu karjeru tiesā, ir Rīgas apgabaltiesā izstrādātā Lietvedības rokasgrāmata un Rokasgrāmata tiesneša palīgam, kas palīdz risināt ne vien juridiskus vai procesuālus, bet arī tehniskas dabas jautājumus.”