Reformas rezultātā zemesgrāmatu struktūrvienības ir iekļautas tiesu sistēmā un zemesgrāmatu tiesneši ir attiecīgās tiesas tiesneši ar specializāciju zemesgrāmatās, kas skata arī zvērinātu tiesu izpildītāju pieteikumus par izsoļu apstiprināšanu, bezstrīdus pieteikumus un pieteikumus parādu piedziņai brīdinājumu kārtībā.

Vienlaikus ziņojumā secināts, ka zemesgrāmatu tiesneši nespēj skatīt citu lietu kategorijas slodzes dēļ, jo zemesgrāmatu tiesnešu skaits kopš reformas ieviešanas ir samazinājies, bet izskatīšanā nodoto lietu skaits palielinājies.

Tieslietu padomei jārisina jautājums par zemesgrāmatu lietu specializācijas statusu, izlemjot, vai zemesgrāmatu lietas nosakāmas kā atsevišķa specializācija vai zemesgrāmatu lietu specializācija iekļaujama civillietu specializācijā kā viena no lietu kategorijām.

Papildus darba grupa ierosināja Tieslietu padomei organizēt plašāku starpdisciplināru diskusiju par zemesgrāmatu funkcijas turpmāku attīstību, proti – vai jautājumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu ir lemjami tiesu varas ietvaros vai arī tos iespējams efektīvi īstenot, piemēram, izpildvaras sistēmas ietvaros.

Tieslietu padome iecēla arī līdzšinējo Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieci Ivetu Salaku par Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāju un Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieku Madaru Plepi par Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāju. Abi tiesu priekšsēdētāji amatā iecelti uz pieciem gadiem.

Tieslietu padome uzklausīja Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka un Latvijas Universitātes profesora Jāņa Kārkliņa viedokli par plānotajām izmaiņām Latvijas Universitātes struktūrā un to ietekmi uz Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, kā arī juridiskās izglītības nākotni Latvijā. Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs sēdē norādīja, ka trūkst publiski pieejams kvalitatīvs koncepcijas plāns par šīs reformas īstenošanu. „Tieslietu padomes atbildībā ir tiesu sistēma. Un tiesu sistēma balstās uz Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes absolventiem juristiem. Jau tagad mēs novērojam zināmas problēmas juridiskās izglītības kvalitātē. Tāpēc Tieslietu padome arī pievērš uzmanību juridiskās izglītības nākotnei un turpmākai attīstībai Latvijas Universitātē,” uzsvēra Tieslietu padomes priekšsēdētājs A. Strupišs. Tieslietu padomes pārstāvji plāno piedalīties kādā no tuvākajām Latvijas Universitātes Padomes sēdēm par juridiskās izglītības attīstību Latvijā.