Kā atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji, invaliditāti personai var noteikt uz visu mūžu, bet rīcībspējas ierobežošanas pārskatīšanai pieteikums ir jāiesniedz vismaz reizi septiņos gados.

"Ir gadījumi, kuros ir skaidri zināms, ka personai veselības stāvokļa dēļ rīcībspēja mūža gaitā neatgriezīsies un konkrētais cilvēks vienmēr paliks kāda aizbildnībā. Pienākums aizbildņiem reizi septiņos gados iesniegt pieteikumu rīcībspējas ierobežojumu pārskatīšanai rada lielu slogu, tostarp nereti meklējot juristu palīdzību dokumentācijas aizpildīšanai," pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

Deputāti lēma rosināt atbildīgās ministrijas sniegt savu atzinumu par to, kā iespējams īstenot izmaiņas sloga mazināšanai attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuriem rīcībspēja mūža laikā neatjaunosies.

Sēdē tika akcentēti arī vairāki citi problēmjautājumi, ar kuriem saskaras "mūžīgo bērnu" vecāki, tostarp saistībā ar aizbildnības noteikšanu pēc 18 gadu sasniegšanas. Aizbildnība ļauj pieņemt lēmumus par bērna ārstēšanu, kā arī saņemt pabalstu. Klātesošie norādīja uz gadījumiem, kad, tiesai laicīgi nepieņemot lēmumu, pabalsts tiek iesaldēts.

Kā atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji, ir sagatavoti likuma grozījumi, ar kuriem paredzēts noteikt, ka vecākam, kurš ir bijis bērna ar invaliditāti pabalstu saņēmējs pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, pēc tās turpinātu pabalsta izmaksu līdz tiesas nolēmumam. Plānots, ka grozījumi Saeimā tiks iesniegti jau drīzumā.