22. Septembris 2023 09:09
Jaunumi
Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpilde veido Eiropas kopīgo identitāti

Šā gada 21. septembrī Satversmes tiesa un Augstākā tiesa Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes Ministru komitejā ietvaros rīkoja starptautisku konferenci “Tiesu varas loma Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu izpildē” ar mērķi stiprināt Eiropas tiesu savstarpējo dialogu un kopīgās vērtības Eiropas tiesiskajā telpā.

Konferences galvenā tēma bija tiesiskuma stiprināšana, kas ir viens no mērķiem, ko Latvija ir izvirzījusi savā prezidentūrā Eiropas Padomes Ministru komitejā.

Konferences atklāšanas uzrunā Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš uzsvēra, ka spriedumu efektīva izpilde ir visai Eiropai kopīgo tiesību uz taisnīgu tiesu neatņemama sastāvdaļa: “Mūsu atbildība ir nodrošināt tiesu nolēmumu izpildi, jo bez tās arī tiesības uz taisnīgu tiesu kļūst tikai šķietamas un zaudē savu jēgu. Tiesu nolēmumu neizpilde var apdraudēt arī demokrātisko iekārtu un novest pie autoritāriem, totalitāriem un secīgi arī starptautiski agresīviem režīmiem. Nedemokrātiskas, taču it kā tiesiskas valstis ir utopija, un tā dēvētās “labās diktatūras” neeksistē.”

Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs savā atklāšanas uzrunā norādīja, ka, lai gan “nacionālās tiesas atrodas vienotā tiesiskajā sistēmā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu”, tomēr “nedrīkst aizmirst, ka mēs šobrīd dzīvojam aktīva hibrīdkara apstākļos, par kura uzturēšanu nepārtraukti rūpējas mūsu agresīvais kaimiņš – Krievija. Austrumeiropas sabiedrība vairāk jūt objektīvu apdraudējumu un nepieciešamību aizsargāties nekā Rietumeiropas cilvēki, kuriem nav ikdienā jāsastopas ar šiem draudiem. Tas, protams, nepazemina cilvēktiesību standartus, taču prasa tiesām diferencētu pieeju risku izvērtēšanai valsts drošības kontekstā”.

Konferences pamatziņojumu par ECT spriedumu izpildes nozīmi tiesiskuma nodrošināšanā Eiropā sniedza Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētāja Šiofra Olīrija (Síofra O’Leary), akcentējot “es stāvu jūsu priekšā kā tādas tiesas priekšsēdētāja, kurā šobrīd ir apmēram 78 000 neizskatītu pieteikumu, no kuriem 80% ir lietas par atkārtotiem gadījumiem vai lietas saistībā ar jautājumiem, par kuriem ir izveidojusies iedibināta tiesas prakse. Šīs problēmas risināšana ir izšķiroši svarīga ne tikai individuālu pieteikumu iesniedzēju dēļ, bet arī konvencijas sistēmas izdzīvošanas ilgtermiņā dēļ, tās spēju risināt daudzus nopietnus un jaunus izaicinājumus, kas mūsu sabiedrībās parādās saistībā ar cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu.”

Turpinājumā Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele iezīmēja nacionālo konstitucionālo identitāšu kodola nozīmi ECT spriedumu izpildē: “Raugoties no konstitucionālo tiesību viedokļa, spriedumu izpilde ir būtisks tiesiskuma elements. Tas piešķir jēgu varas dalīšanas principam. Ja valdībai atļautu nepildīt tiesu spriedumus, tai skaitā Eiropas tiesu spriedumus, tas pārkāptu pašu savstarpējā līdzsvara un atsvara sistēmas ideju. Tāda prakse lielā mērā grauj demokrātiju un liecina par tās lejupslīdi.”

Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Ministru komitejas un nacionālo tiesu institucionālo dialogu tiesas spriedumu izpildē runāja Eiropas Cilvēktiesību tiesas sekretāre Marialēna Cirli (Marialena Tsirli): “Tiesas spriedumu izpilde pilnībā ir svarīga ne tikai pieteikuma iesniedzējam konkrētajā lietā, ne tikai attiecībā uz tiesas neizskatīto lietu uzkrājumu, bet arī svarīga attiecībā uz visas konvencijas sistēmas ticamību. Pienākums izpildīt spriedumus nav tikai vienam dalībniekam - izpildvarai. Citiem valsts atzariem arī ir svarīgas lomas, piemēram, tiesu varai kā iesaistītajai pusei, un tiem vajadzētu uzskatīt sevi par ietekmīgiem šī procesa dalībniekiem.”

Pēc konferences ievaddaļas tā turpinājās divās paralēlās sesijās. Pirmā no tām bija par res judicata principa nozīmi tiesas procesa atjaunošanā pēc ECT sprieduma pasludināšanas. Latvijas Republikas Augstākās tiesas senators Jānis Pleps, diskutējot par ECT spriedumu izpildes uzraudzību, uzsvēra, ka “galīgais Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums valstij ir saistošs, un tas tai ir godprātīgi jāizpilda. Ja gribam sagaidīt cieņu pret spēkā stājušos tiesas spriedumu, valstij pašai ir jārāda priekšzīme”.

Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Mārtiņš Mits uzturēja diskusiju, atzīstot, ka: “Tiesa cenšas rast līdzsvaru, nodrošinot konvencijā noteikto tiesību aizsardzību, vienlaikus nepamatoti neiejaucoties dalībvalstu tiesiskajās sistēmās, turpretim dalībvalstu augstākās tiesas cenšas rast līdzsvaru, ievērojot konvencijas standartus, vienlaikus respektējot valsts varas atzaru kompetences, it īpaši – likumdevēja.”

Otrā paralēlā sesija bija veltīta ECT spriedumu izpildes uzraudzībai, it īpaši jautājumam par to, vai nacionālā konstitucionālā identitāte var būt kavēklis ECT spriedumu izpildē.

Satversmes tiesas tiesnesis Artūrs Kučs diskusijā par ECT spriedumu un nacionālās konstitucionālās identitātes mijiedarbību atgādināja, ka “atbilstoši Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 27. pantam nacionālās tiesības nevar pamatot valsts starptautisko saistību neizpildi. Taču, skatoties no konstitucionālās tiesas tiesneša perspektīvas, konstitucionālās tiesas loma ir sargāt konstitūciju, konstitucionālo identitāti, un konstitucionālā tiesa nedrīkst ļaut pārkāpt konstitūcijas kodolu, pat ja tas ir saistīts ar ECT nolēmuma izpildi”.

Konferences noslēgumā Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš atzīmēja: “Garantējot tiesības uz taisnīgu tiesu, nolēmumu izpilde ne vienmēr ir iespējama pēc standartizētas un precīzas instrukcijas. Tas ir liels izaicinājums – panākt saskaņotu darbību nolēmumu izpildē, kurai tiek nodotas aizvien vairāk nozīmīgu lietu. Savukārt iespējamie risinājumi ir politiski un juridiski sarežģīti un prasa izvērstu sistēmisku pieeju. Tāpēc arī tiesu nolēmumu izpildē, balstoties uz savstarpējo cieņu un lojalitāti, ir nepieciešams dialogs starp iesaistītajām pusēm. Nacionālajai tiesai, meklējot izskatāmajā lietā piemērotāko risinājumu, svarīgi ir saskatīt plašo kontekstu, proti, vai likumdevējs ir dinamiski attīstījis tiesisko regulējumu atbilstoši citstarp tām atziņām, ko Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izteikusi lietās pret citām valstīm, un kā šīs atziņas būtu piemērojamas ikvienas valsts tiesību sistēmā.”

Konferences ieraksts latviešu, angļu un franču valodās ir pieejams Satversmes tiesas un Augstākās tiesas YouTube kanālos.

Plašāka informācija par konferenci, tās programmu un dalībniekiem pieejama Satversmes tiesas mājaslapā un Augstākās tiesas mājaslapā.

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 273 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties