“Pašlaik fondam ir gandrīz 46 tūkstoši parādnieku, un lielākās daļas vietā uzturlīdzekļus maksā nodokļu maksātāji. Tagad būs vieglāk pamanīt tos, kas apzināti izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas, piemēram, vienojoties ar fondu par minimālo iespējamo ikmēneša samaksu un tad paralēli uzņemoties jaunas kredītsaistības,” uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Leila Rasima.

Katru mēnesi valsts nodrošina uzturlīdzekļus 38 tūkstošiem bērnu, bet kopējais uzturlīdzekļu parāds jau sasniedzis 345 miljonus eiro, norādījuši likumprojekta autori. Valstij ir jādara viss, lai šo summu mazinātu, pauž L.Rasima.

Šīs ziņas no kredītinformācijas birojiem nepieciešamas, lai izvērtētu, vai UGFA noteiktie uzturlīdzekļu parāda atmaksas nosacījumi atbilst parādnieka mantiskajam stāvoklim un maksātspējai. Tāpat šāda informācija nepieciešama, lai konstatētu gadījumus, kad parādnieka papildu uzņemtās saistības var norādīt uz izvairīšanos no bērna uzturēšanas. Valdībai tagad jānosaka šo ziņu saņemšanas un aktualizēšanas kārtība, nosaka likuma grozījumi.

Likuma izmaiņas arī noteic, ka valdībai ne retāk kā reizi trīs gados jāpārskata UGFA izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs bērniem, ievērojot valsts budžeta iespējas. Līdz šim valdībai bija jānosaka UGFA izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs, bet nebija noteikts, cik bieži tas ir jāpārskata.

Tāpat parādniekam turpmāk būs aizliegts cedēt prasījumus, lai aizsargātu bērna tiesības un veicinātu vecāku pienākuma pildīšanu – uzturlīdzekļu maksāšanu. Tas stāsies spēkā šī gada 1.decembrī.

Grozījumi arī paredz precizēt uzturlīdzekļu izmaksas izbeigšanas, nepamatoti izmaksāto uzturlīdzekļu atmaksas un UGFA lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.