17. Novembris 2023 12:58
Jaunumi
Pabeigts izvērtējums tiesu sistēmas darbam vardarbības lietās

Piektdien, 17. novembrī, Tieslietu padomes darba grupa tiesu darba organizācijas izvērtēšanai lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai, sniedza ziņojumu, kurā analizēta tiesu darba un starpinstitucionālās sadarbības prakse. Darba grupa konstatējusi galvenos cēloņus, kas kavē tiesu efektīvu darbību šajās lietās, un ziņojumā sniedz priekšlikumus tās pilnveidošanai.

Darba grupas vadītājs, Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda: „Jēkabpils traģēdijas cēloņi ir vairāku sistēmisku trūkumu kopums vardarbībā cietušas personas aizsardzības un vardarbīgās personas sodīšanas mehānismā.  Galvenais trūkums ir pilnas informācijas nepieejamība tiesnešiem, kuriem šīs lietas jāskata. Tā ir valsts kopīga problēma, un tiesu vara kā daļa no valsts varas uzņemas līdzatbildību par notikušo. Valsts pienākums bija izdarīt visu un aizsargāt personu, kura bija reāli cietusi no vardarbības un lūgusi valsts palīdzību. Diemžēl nebija valstiski izveidoti funkcionējoši mehānismi, kā to efektīvi izdarīt.” Tieslietu padomes priekšsēdētājs norāda, ka darba grupā tika meklēti un atrasti vairāki risinājumi, kā rīkoties, lai situācija nenonāktu līdz tādai eskalācijai, kas beidzas ar traģiskām sekām. A. Strupišs uzsver: „Lai nodrošinātu efektīvāku vardarbībā cietušo personu aizsardzību, darba grupas priekšlikumi būtu īstenojami nekavējoties. Vienu būtisku šķērsli personu aizsardzībai likumdevējs jau ir noņēmis, palielinot sodu par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu no īstermiņa apcietinājuma uz trīs gadus ilgu brīvības atņemšanu. Šis līdzšinējais likuma ierobežojums bija viens no galvenajiem šķēršļiem sociāli bīstamas personas ilgtermiņa izolācijai, kura dotu iespēju šajā laikā darboties ar viņu psihologiem.”

Darba grupa analizēja tiesu sistēmas darba organizācijas praksi un starpinstitucionālās sadarbības nepilnības lietās, kas saistītas ar personas aizsardzību pret vardarbību ģimenē un draudiem cilvēka dzīvībai vai veselībai. Vienlaikus darba grupas uzdevums bija izstrādāt priekšlikumus, lai efektīvi nodrošinātu aizskarto personu tiesības uz aizsardzību minētajās lietās, kā arī pilnveidotu tiesu komunikāciju krīzes situācijās.

Ziņojumā secināts, ka ir nepietiekama informācijas aprite gan starp procesā tieši iesaistītajām valsts institūcijām, gan pašās institūcijās. Tas ietekmē lēmumu pieņemšanas procesu un kvalitāti. Izmeklēšanas, apsūdzības un tiesvedības procesu sadrumstalotība noved pie tā, ka tiesnesim nav pārredzama procesu kopaina. Tāpat tiesnešiem nav pietiekamas informācijas par citām izskatītajām lietām un citu institūciju ziņojumiem. Netiek veikta potenciāli bīstamās personas psiholoģiskā profilēšana, lai noteiktu konkrētai personai piemērotāko soda veidu un apmēru.

Lai pilnveidotu starpinstitucionālo sadarbību,katrā reģionā veidot visu vardarbības gadījumos tieši iesaistīto institūciju sadarbības grupu. Tās funkcijās ietilptu vardarbības ģimenē gadījumu monitorings un prognozes attiecīgā tiesu apgabala ietvaros, kā arī individuālu rīcības plānu izstrāde atsevišķos sarežģītos gadījumos.

Darba grupa norāda, ka tiesnesim, kas civilprocesā lemj par pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanu, būtu jānodrošina pēc iespējas vairāk informācijas. Tas ietver arī plašākas piekļuves tiesības Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamajiem datiem. Tāpat efektīvāk izmantojams civilprocesā paredzētais instruments vardarbīgās personas rehabilitācijai – kursi vardarbīgas uzvedības mazināšanai. Kursa nodrošinātājam jāsniedz tiesai un sociālajam dienestam informācija par kursa rezultātiem, kā arī termiņš kursa apguvei būtu saīsināms no 12 līdz 6 mēnešiem.

Ziņojumā secināts, ka pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanas gadījumos ir jāievieš policijas aktīvā kontrole augsta un ļoti augsta riska vardarbīgām personām. Savukārt kriminālprocesā jāapsver normatīvā regulējuma izmaiņas, lai vardarbībā cietusī persona varētu lūgt plašāku aizsardzību, kas pie augsta personas dzīvības vai veselības apdraudējuma varētu ietvert pat personas pārvietošanu vai identitātes maiņu.

Darba grupas ieskatā pagaidu aizsardzības pret vardarbību pārkāpšanas gadījumā vardarbīgajai personai ir jāsaņem tāds sods, kas ir ne tikai atbilstošs nodarījuma smagumam, bet arī spēj mainīt tās attieksmi un uztveri. Tā nodrošināšanai kriminālprocesā biežāk izmantojams Valsts probācijas dienesta sniegtais izvērtēšanas ziņojums par vardarbīgo personu, kurā iekļauta vispusīga un ar faktiem pamatota informācija par personas domāšanas veidu, attieksmi un noteiktu uzvedību veicinošiem sociāliem apstākļiem.

Ziņojumā uzsvērts, ka visiem minēto kategoriju lietās iesaistītajiem profesionāļiem ir jābūt ne tikai vispārējām zināšanām par vardarbības jautājumiem, bet arī pietiekamai izpratnei par vardarbības veidiem, varmākas un cietušā psiholoģijas aspektiem.  Tas ir priekšnosacījums, lai esošie līdzekļi vardarbībā cietušās personas aizsardzībai tiktu izmantoti mērķtiecīgi un efektīvi. Tiesu un citu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem būtu veidojama speciāla starpdisciplināra mācību programma par vardarbības psiholoģiju un tās izpausmes veidiem, kas ietvertu situāciju analīzes un risku izvērtēšanas metodikas izstrādi.

Savukārt, lai uzlabotu tiesu krīzes komunikāciju, Tieslietu akadēmijas kursu ietvarā ir nepieciešams iekļaut mediju treniņu tiesu priekšsēdētājiem un to vietniekiem. Tas attīstītu prasmes komunicēt arī saspringtos apstākļos. Vienlaikus nepieciešams pārskatīt Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas, ietverot papildinājumus par krīzes komunikāciju.

Ar pilnu darba grupas ziņojumu iespējams iepazīties šeit.

Darba grupas sastāvā bija Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese, Tieslietu padomes locekle Ilze Celmiņa, Senāta Krimināllietu departamenta senatore Sandra Kaija, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Liene Mikulāne, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inita Ilgaža, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pārstāve, zvērināta advokāte Dana Rone un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļas virsprokurore Inga Niedre. Tāpat darba grupas sanāksmēs piedalījās nozaru eksperti un atbildīgo institūciju pārstāvji.

Papildu informācija par Tieslietu padomes sēdi

Tieslietu padome iecēla arī divus jaunus tiesu priekšsēdētājus. Uz pieciem gadiem Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja amatā iecelta tiesnese Ieva Čudina un Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētāja amatā tiesnese Līga Ašitoka.

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 268 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties