Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien atbalstīja vecāku statusa atzīšanu visā Eiropas Savienībā (ES) neatkarīgi no bērna ieņemšanas, dzimšanas vai ģimenes veida, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Ar 366 balsīm "par", 145 "pret" un 23 "atturas", EP deputāti atbalstīja tiesību akta projektu, kas nodrošinās, ka visām dalībvalstīm ir jāatzīst citā ES dalībvalstī noteiktais vecāka statuss. Mērķis ir nodrošināt, lai bērniem saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem būtu tādas pašas tiesības attiecībā uz izglītību, veselības aprūpi, aizbildnību vai mantošanu.
Runājot par vecāku statusa noteikšanu dalībvalsts līmenī, dalībvalstis joprojām varēs pašas lemt, vai, piemēram, atzīt surogātmātes, bet viņiem būs jāatzīst vecāku statuss, ko noteikusi cita ES dalībvalsts, neatkarīgi no tā, kā bērns ir ieņemts un piedzimis un kāda veida ģimenē tas dzīvo.
Dalībvalstīm atsevišķos gadījumos būs iespēja arī neatzīt vecāku statusu, ja tas būs klaji nesaderīgs ar sabiedrisko kārtību. Katrs gadījums būs jāizskata individuāli, lai nodrošinātu, ka lēmums nerada diskrimināciju pret iesaistītajiem bērniem, piemēram, pret viendzimuma vecāku bērniem.
EP deputāti arī atbalstīja Eiropas vecāku sertifikāta ieviešanu, lai mazinātu birokrātiju un atvieglotu vecāku statusa atzīšanu ES mērogā. Sertifikāts neaizstās dalībvalstu attiecīgos dokumentus, bet to varēs izmantot šo dokumentu vietā. Tas būs pieejams visās ES valodās un elektroniskā formātā.
Pēc apspriešanās ar EP ES valstu atbildīgie ministri lems par noteikumu galīgo versiju. To pieņemšanai vajadzīgs vienprātīgs balsojums.
Divi miljoni bērnu pašlaik var nonākt situācijā, kad viņu vecāki nav atzīti citā ES valstī. Parlaments 2017.gadā aicināja panākt adopciju pārrobežu atzīšanu un 2022.gada rezolūcijā atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas ieceri nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu. Ierosinātā tiesību akta mērķis ir novērst pastāvošās juridiskās nepilnības, lai nodrošinātu, ka bērniem ir vienādas tiesības visās dalībvalstīs.
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.