Izskatāmajā lietā Valsts meža dienests atteica reģistrēt sadarbības līgumu par limitēto medījamo dzīvnieku medīšanu starp pieteicēju un vēl vienu mednieku biedrību un izsniegt attiecīgas medību atļaujas. Atteikums pamatots ar šaubām par sadarbības līguma spēkā esību.

Senātam kasācijas kārtībā bija jāizvērtē Valsts meža dienesta kompetence vērtēt līgumu, ko atbilstoši Medību likuma 19.panta trešajai daļai ir noslēguši medību tiesību lietotāji, lai organizētu limitēto medījamo dzīvnieku medības.

Senāts spriedumā norāda, ka medību iecirkņi, par kuriem noslēgts sadarbības līgums, pēc jēgas uzlūkojami kā vienots medību iecirknis. Līdz ar to no medību tiesību lietotājiem, kuri noslēguši šādu līgumu, sagaidāma vienota izpratne par no līguma izrietošo noteikumu izpildi un medību norises kārtību. Savukārt, lai tiktu nodrošināta medību apriti regulējošo tiesību normu efektīva īstenošana, Valsts meža dienestam kā par nozari atbildīgajai institūcijai ir jāgūst pārliecība par līguma praktisko spēkā esību. Proti, Valsts meža dienestam šaubu gadījumā ir jāgūst pārliecība par to, ka sadarbības līgums ir ne tikai formāli noslēgts, bet arī faktiski darbosies un no līdzēju puses tiks pildīts. Arī uz iecirkņiem, par kuriem noslēgts līgums par limitēto medījamo dzīvnieku medīšanas organizēšanu, ir attiecināmi līdzīgi principi, kādi vispārīgi regulē ar medību iecirkņa izveidošanu, reģistrēšanu un medību tiesību apriti saistītos jautājumus. Tostarp vērā ņemami var būt arī Medību noteikumu 19.punktā ietvertie nosacījumi, taču dienesta kompetence nav aprobežota tikai ar minēto tiesību normu.

Tikai tādējādi var tikt nodrošināta efektīva saziņa ar Valsts meža dienestu un pilnvērtīgi īstenotas gan no tiesību normām, gan no sadarbības līguma izrietošās medību tiesības un pienākumi. Medību tiesību lietotāju starpā noslēgta sadarbības līguma noteikumu

nerespektēšana un domstarpības par medību norises kārtību var novest pie informācijas aprites pārrāvuma, kā rezultātā kopumā var tikt apdraudēta medību resursu apsaimniekošanas pamatprincipu ievērošana. Tādējādi arī situācijā, kad Valsts meža dienestā iesniegts starp medību tiesību lietotājiem noslēgts līgums par limitēto medījamo dzīvnieku medību organizēšanu, dienestam savas kompetences ietvaros minētie riski ir jāapsver. Dienestam ir jāgūst pārliecība, ka, izsniedzot medību atļaujas medību tiesību lietotāju grupai uz sadarbības līguma pamata, tiks ievēroti principi, kurus nosaka Medību likums un Medību noteikumi.

Tādējādi pēc būtības dienests ir nevis vērtējis civiltiesiska darījuma juridisko spēku, bet gan apšaubījis to, ka mednieku biedrību starpā būs vienprātība par no strīdus līguma izrietošajiem medību organizēšanas jautājumiem, un tāpēc, izsniedzot medību atļaujas pieteicējai un trešajai personai kā vienotai medību tiesību lietotāju grupai, ir apdraudēta medību resursu apsaimniekošanas pamatprincipu ievērošana.

Šādos apstākļos administratīvajai tiesai ir jāpārbauda, vai Valsts meža dienests pamatoti saskatījis minēto apstākļu iestāšanās risku un pamatoti atzinis, ka tādēļ nevar aprobežoties ar Uzņēmumu reģistra ziņām par personu, kura ir tiesīga pārstāvēt mednieku klubu. Vienlaikus Uzņēmumu reģistrā esošās ziņas vērtējamas kontekstā ar vērtējumu par iestādes izdarītā secinājuma pamatotību, nevis strīdus līguma juridisko spēku.

Lieta Nr. SKA-99/2023 (A420251319)