Izskatāmajā lietā pieteicēja – SIA „MISTRAL TRANS” – ir apstrīdējusi Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru iestāde ir piemērojusi pieteicējai soda naudu 5000 euro apmērā. Dienests uzskata, ka pieteicēja, sniedzot ārštata grāmatvedības pakalpojumus, ir pārkāpusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības. Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, noraidīja pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu. Apgabaltiesa uzskatīja, ka pieteicēja, būdama grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja, ir Legalizācijas novēršanas likuma subjects un nav nozīmes tam, ka pieteicēja kārto grāmatvedību tikai trim saistītiem klientiem.

Senāts konstatēja, ka pieteicēja lietas izskatīšanas gaitā ir uzsvērusi, ka grāmatvedības pakalpojumus ir sniegusi tikai savām saistītajām personām. Pieteicēja skaidrojusi, ka tās pamatdarbības veids nekad nav bijis saistīts ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu, jo tās pamatdarbība ir kravu pārvadājumi. Konkrētais grāmatvedības kārtošanas modelis starp saistītajām personām bija izveidots resursu taupīšanas nolūkā. Minēto apgalvojumu nav apstrīdējusi ne iestāde, ne tiesa, norādot, ka šim apstāklim nav nozīmes lietas izskatīšanā. Senātam radās šaubas par minētās nostājas pamatotību. Gan pieteicēja, gan sabiedrības, kurām tā sniedz grāmatvedības pakalpojumus, visas atrodas vienu un to pašu personu (vienlaikus arī to patieso labuma guvēju) kontrolē. Tas liek skeptiski raudzīties uz iespēju grāmatvedības pakalpojumu sniedzējam neatkarīgi un pilnā apjomā pildīt tos pienākumus, ko tam uzliek Latvijas likums atbilstoši direktīvai, un attiecīgi uz iespēju

vispār sasniegt direktīvas mērķus – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Turklāt Valsts ieņēmumu dienests piemērojis sodu arī par tāda pienākuma nepildīšanu, kura lietderība konkrētajā situācijā ir apšaubāma (klientu identifikācijas, izpētes un darījumu uzraudzības gaitā iegūto dokumentu iznīcināšanas kārtības nenoteikšana – kas būtu dokumenti par tās pašas ekonomiskās vienības ar vieniem un tiem pašiem patiesajiem labuma guvējiem identifikācija).

Šie apsvērumi liek šaubīties, vai visu direktīvā un likumā piemēroto pienākumu izpildes pieprasīšana no sabiedrības šādā situācijā ir samērīga, ja iegūtais rezultāts varētu izrādīties drīzāk formāla prasību pildīšana.

Viens no jautājumiem, ko Senāts vēlas noskaidrot, vēršoties Eiropas Savienības Tiesā ir – vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvas (ES) 2015/849 2. panta pirmās daļas 3. punkta „a” apakšpunkts, kur ir norādīts, ka šo direktīvu piemēro ārštata grāmatvežiem, ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad grāmatvedības pakalpojumi tiek sniegti tikai ar ārštata grāmatvedi saistītām kapitālsabiedrībām.

Ja atbilde uz iepriekš uzdoto jautājumu ir apstiprinoša, tālāk būtu noskaidrojams, vai apstāklis, ka grāmatvedības pakalpojums tiek sniegts tikai savām saistītajām personām, ir ņemams vērā, nosakot sodu par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Tādēļ Senāts uzskata par nepieciešamu vērsties Eiropas Savienības Tiesā un lūgt prejudiciālu nolēmumu.

Lieta Nr. SKA-10/2024; A420256719