Stratēģija veidota, pamatojoties uz 2023. gadā izstrādātajā Nacionālajā  noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējuma ziņojumā (NRA 2023) identificētajiem Latvijas NILLTPF draudiem, ievainojamību un riskiem. Savukārt Pasākumu plāns NILLTPF novēršanai 2024.-2026. gadam nodrošinās konkrētu pasākumu kopumu nacionālās finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģijas mērķa sasniegšanai.

Būtiskākos NILL draudus Latvijā rada ēnu ekonomika, noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, it īpaši krāpšana digitālā vidē, noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā, ārvalstīs izdarītu krāpšanu rezultātā iegūto līdzekļu pārrobežu plūsma.

Vienlaikus stratēģija norāda uz jaunu risku, kas saistās ar ES sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju izpildi un to pārkāpumu atklāšanu, un personu saukšanu pie atbildības. Tas rada ne tikai NILL risku, bet būtiski ietekmē Latvijas iestāžu kapacitāti efektīvi apkarot NILL un rada būtiskus draudus Latvijas iekšējai un ārējai drošībai.

Finanšu sektora attīstības padome, kuru vada Ministru prezidente, ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot un pilnveidot valsts institūciju un privātā sektora sadarbību finanšu sektora ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un NILLTPF novēršanā.

Atbilstoši Finanšu sektora attīstības padomes nolikumam Finanšu sektora attīstības padomes locekļi ir Ministru prezidente (padomes priekšsēdētāja), ekonomikas ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs, finanšu ministrs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Latvijas Bankas prezidents, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Fintech Latvija asociācijas vadītāja un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents.

Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija