Tāpat likuma grozījumi paredz, ka Latvijā nedrīkst organizēt komandu sporta spēļu valsts izlases sacensības, kurās piedalās Krievijas vai Baltkrievijas nacionālās izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā. Tas attiecas kā uz pieaugušo, tā uz jauniešu un junioru sacensībām.

Likuma grozījumu pamatmērķis ir atkārtoti uzsvērt Latvijas solidaritāti ar Ukrainu un saknē bloķēt jebkādus Krievijas centienus leģitimizēt savus kara noziegumus caur sporta nozari.

“Sporta likuma grozījumu pamatdoma ir nacionālās likumdošanas līmenī noteikt, ka Latvijas komandu sporta spēļu izlases, piemēram, basketbolā, futbolā vai hokejā, nevar nedz savā, nedz neitrālā laukumā aizvadīt savstarpējas spēles ar agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – komandām,” iepriekš pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis. “Tas nozīmē, ka gadījumā, ja tiks izlozēts, ka Latvijas izlasei jāspēlē pret Krieviju vai Baltkrieviju, starptautiskajām sporta organizācijām būs jārespektē Latvijas likumdošana,” skaidroja D. M. Daugavietis.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputāti iepriekš akcentēja, ka starptautiskā sporta sabiedrība pieņem lēmumus, kas varētu “atgriezt apritē” Krievijas un Baltkrievijas komandas. Likumprojekta autori jau iepriekš atzīmēja, ka mēs varam nonākt situācijā, kad Latvija tiek izlozēta vienā grupā ar kādu no šīm komandām. Nemainot likumu, Latvijas komandas šādā situācijā būtu bijušas spiestas spēlēt, saņemt tehnisko zaudējumu vai maksāt naudas sodu.

Grozījumi neregulē Latvijas sportistu piedalīšanos olimpiskajās spēlēs. Lēmumu par dalību tajās pieņem Latvijas Olimpiskā komiteja. “Jāņem vērā, ka agresorvalstu sporta spēļu komandas vairs nevar kvalificēties olimpiskajām spēlēm,” informēja D. M. Daugavietis.

Kā iepriekš atzīmēja likumprojekta autori, iecerētie grozījumi ir pārspriesti ar sporta nozares pārstāvjiem.