8. Februāris 2024 16:13
Jaunumi
LU 82. starptautiskajā zinātniskajā konferencē ieplānotas 11 sekciju sēdes tiesību zinātnē
Attēls: LU Juridiskā fakultāte

No janvāra beigām līdz aprīlim norisinās Latvijas Universitātes 82. starptautiskā zinātniskā konference. Tradicionāli konferences darbs tiek organizēts sekciju sēdēs 4 zinātņu nozaru blokos: Dabas zinātnes, Humanitārās zinātnes, Medicīnas un veselības zinātnes, Sociālās zinātnes un starpdisciplināri, ietverot plašu tēmu klāstu, kas aptver nozīmīgus pētniecības virzienus un inovācijas jomas.

Saturiski interesanti un diskusijas rosinoši referāti plānoti arī LU Juridiskajā fakultātē, kur šogad organizēta plenārsēde un 10 konferences sekcijas, kurās plānota vairāk nekā 100 referātu uzklausīšana. Ikkatrs interesents aicināts apmeklēt šos zinātniskos pasākumus, no kuriem daļa būs vērojama arī tiešsaistē. Īpaši šogad vēlamies izcelt plenārsēdi, kur blakus atzītiem tiesību zinātniekiem uzklausīsim arī citu zinātņu nozaru pārstāvju skatu uz likumiem un to nozīmi sabiedrībā, kā arī plaši pārstāvēto studentu sekciju, kurā aicināti referēt bijušie un esošiem Juridiskās fakultātes studenti, kuri par saviem izstrādātajiem pētniecības darbiem saņēmuši atzinīgu vērtējumu.

LU ikgadējo konferenci Juridiskajā fakultātē 14. februārī ievadīs plenārsēde “Likumdošanas process un rezultāts Latvijā: pagātnes mācības, mūsdienu tendences, problēmas un risinājumi”. Plenārsēdes tematika izraudzīta atbilstoši šajā gadā izvēlētajam LU ikgadējās starptautiskās konferences pamata izpētes jautājumam – likumdošanas procesam un tā rezultātam likumam. Plenārsēdes norise iecerēta divās daļās. Pirmā no tām veltīta “skatam no malas”, uzklausot citu zinātnes nozaru pārstāvju skatījumu par likumiem un to nozīmi sabiedrībā. Tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par to, vai likumiem ir jābūt racionāliem, kāpēc sabiedrība (ne)ievēro likumus un kāpēc kvalitatīvs likums ir svarīgs uzņēmējam. Savukārt otrajā daļā vārds tiks dots tiesību zinātnes atzītiem speciālistiem, kuri meklēs atbildes uz jautājumiem par likumdevēja rīcības brīvību labas likumdošanas principa kontekstā, pārregulācijas problēmu likumdošanā, likumdošanas rezultāta satversmības nodrošināšanu. Plenārsēde noslēgsies ar pārdomas raisošu priekšlasījumu par saprātīgumu kā visu lietu mēru jurisprudencē, kuru aicināta sniegt LU Juridiskās fakultātes absolvente, žurnāla “Jurista vārds” pētniecisko darbu konkursa 2023.gada uzvarētāja.

15. februārī diskusija par aktuāliem Eiropas Savienības un starptautisko privāttiesību jautājumiem un šo tiesību ietekmi uz likumdošanas procesu un tā rezultātu Latvijā. Eiropas Savienības tiesību kontekstā tiks apskatīti jautājumi par mākslīgo intelektu, dzimuma līdztiesību, personu aizsardzību pret ļaunprātīgu tiesvedību, pielāgoto reklāmu un personas datiem, kā arī enerģijas politiku. Savukārt starptautisko privāttiesību speciālisti apskatīs jautājumus par pārrobežu laulības šķiršanai un laulāto mantiskajām attiecībām piemērojamo likumu un ārvalsts spriedumu atzīšanu un izpildi.

20. februārī notiks sekcija “Prof. Bunges privāttiesību kodifikācijai 160 – ietekme uz Latvijas privāttiesībām un ar to saistītie izaicinājumi mūsdienās”, kas veltīta Tērbatas Universitātes profesora Frīdriha Georga fon Bunges sastādītās privāttiesību kodifikācijas godināšanai, kuru 1864. gada 12. novembrī apstiprināja Krievijas imperators Aleksandrs II. Prof. Bunges kodifikācija (jeb Baltijas Civillikums) ievērojami ietekmēja privāttiesību regulējumu Latvijas teritorijā un kalpoja par pamatu mūsdienu Latvijas Republikas 1937. gada Civillikumā ietvertajam regulējumam. Tāpēc nav pārsteigums, ka prof. Bunges kodifikācija un tās komentēšanai veltītās publikācijas joprojām aktuālas Latvijas privāttiesībās.

23. februārī sekcijā “Starptautisko publisko tiesību un cilvēktiesību ietekme uz likumdošanas procesu un tā rezultātu Latvijā” tiks aplūkoti šobrīd aktuālie globālie tiesību jautājumi starptautiskajās publiskajās tiesībās saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un Krievijas hibrīddraudiem Latvijā, starptautisko organizāciju lomu konfliktu pārtraukšanā. Tiks analizēts jautājums par universālās jurisdikcijas īstenošanu kā valstu pienākumu un ANO Drošības padomes "likumdošanas" rezolūciju ieviešanu, kā arī tiesību uz patvērumu tvērums hibrīd-apdraudējuma apstākļos. Tāpat tiks skatīti jautājumi par nacionālo un starptautisko tiesu mijiedarbību, proti, konsensusa lomu Eiropas cilvēktiesību tiesas un nacionālo tiesu nolēmumos.

15. martā Juridiskajā fakultātē notiks trīs konferences sekciju sēdes. Sadarbībā ar Senāta Administratīvo lietu departamentu tiek organizēta sekcija “Labs likums – instruments tiesību kultūras un prakses maiņai: Administratīvā procesa likuma spēkā esības pirmie 20”. Tiks aplūkoti gan tieši ar Administratīvā procesa likuma normu interpretēšanu un piemērošanu saistītie jautājumi, gan temati, kas saistīti ar citu normatīvo aktu piemērošanu administratīvajā procesā. Sekcijai būs iespējams sekot līdzi tiešraidē Juridiskās fakultātes Youtube kanālā.

Tiesību teorijas un vēstures doktorantu sekcija “Tiesību zinātnes nākotnei” veltīta mūsdienās joprojām aktuālām un nozīmīgām tēmām, saistībā ar kurām doktoranti veic zinātniskos pētījumus, tādējādi dodot arī savu pienesumu zinātnes attīstībai. Šogad sekcijas darba kārtībā iekļauti referāti par 1864. gadā Krievijas impērijā īstenotās tiesu reformas galvenajiem priekšnoteikumiem, kuru izpildei bija būtiska nozīme reformas ieviešanas laikā. Kā arī referāts “Teodors Zvejnieks, «Tieslietu Vēstnesis» un trimdas juristu plāni Latvijas kā tiesiskas valsts atjaunošanai”, kas veltīts Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts atjaunošanas iecerēm, kuras, atrazdamies trimdā Rietumeiropā, 20. gadsimta 50. gados loloja Latvijas juristi. Par aktuāliem tiesību teorijas jautājumiem tiks prezentēts referāts par juridiskā siloģisma funkcijas konceptu, pievēršoties juridiskā siloģisma funkciju veidiem un to teorētiskai un praktiskai nozīmei. Sekcijas nobeigumā būs iespēja noklausīties referātu “Konstitucionālās kontroles «pēdas nospiedums demokrātijas nostiprināšanā”.

Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras sekcijā “Likumdošanas process un rezultāts Latvijā: pagātnes mācības, mūsdienu tendences, problēmas un risinājumi tiesību vēsturē, teorijā, filozofijā, ētikā un socioloģijā” tiks diskutēts par likumdošanas procesu un rezultātu Latvijā no tiesību teorijas, vēstures, filozofijas, ētikas un socioloģijas perspektīvas. Katedras mācībspēku un atzītu nozares ekspertu priekšlasījumi aptvers plašu tēmu loku – likumdevēja pienākumu uzklausīt tiesību normas adresātu, racionāla likumdevēja izpratni, valsts organizētas sociālās apdrošināšanas likumdošanas reformu mācības un hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzības regulējuma vērtējumu, likumdošanas sagatavošanas materiālu kā tiesību palīgavotu nozīmi, likumu publicēšanas noteikumu attīstību un vacatio legis nozīmi demokrātiskā tiesiskā valstī, kā arī tiesas rīcību likumā nenoregulētās situācijās. Diskusijā aicināti piedalīties kā juristi, tā arī citu zinātņu nozaru eksperti un interesenti.

18. martā ieplānota sekcija “Krimināltiesiskās atbildības normatīvā regulējuma attīstības vēsturiskās mācības, šī brīža izaicinājumi un nākotnes perspektīvas: pārdomas atzīmējot Krimināllikuma 25 gadu spēkā esamību”, kas organizēta sadarbībā ar konsorcija Iekšējās drošības akadēmija sadarbības partneriem – Rīgas Stradiņa universitāti un Valsts policijas koledžu. Tajā, pamatā uzmanību veltot kriminālatbildības dažādiem aspektiem, darbs plānots trijās daļās. Pirmā veltīta krimināltiesību vispārīgās daļas un kriminoloģijas aktualitātēm un tajā sagaidāms priekšlasījums par Krimināllikuma attīstības tendencēm, uzmanība tiks pievērsta notikušu vai iecerētu Krimināllikuma grozījumu vērtējumam, kā arī “pozitīvai kriminoloģijai”. Otrajā daļā referenti pievērsīsies materiālo un procesuālo krimināltiesību mijiedarbībai un savstarpējai nosacītībai, kā arī atsevišķām personu un sabiedrības apdraudējuma novēršanas un sodīšanas aktualitātēm. Sekciju noslēgs doktorantu priekšlasījumi atbilstoši viņu doktorantūras studiju izpētes tematikai.

21. martā Latvijas Zvērinātu advokātu padome sadarbībā ar LU Juridisko fakultāti rīko konferenci "Normatīvo aktu grozījumu efektivitātes vērtējums no advokatūras skatu punkta". Konferences darbs noritēs divās sekcijās. Privāttiesību sekcijas ietvaros tiks aplūkoti aktuāli privāto tiesību jaunrades un piemērošanas jautājumi- Krievijas Federācijai piederošo īpašumu atsavināšanas tiesiskuma kritēriji, pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējuma aktualitātes, dzīvojamo telpu īres likuma piemērošanas prakses aktualitātes, kā arī tiesāšanas izdevumu apmēra regulējuma problemātika. Publisko tiesību sekcijā tiks diskutēts par pēdējos gados pastāvīgi aktuālo jautājumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas tiesisko regulējumu un tiesību piemērošanas praksi, kratīšanas kā izmeklēšanas darbības tiesiskuma kritērijiem, tiesas tiesībām konstatēt no apsūdzības atšķirīgus faktiskos apstākļus, sodu politikas tendencēm attiecībā uz ekonomiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī aizstāvības funkciju realizēšanas aktualitātēm.

22. martā norisināsies sekcija “Tiesību zinātņu aktuālie jautājumi un to iespējamie risinājumi LU Juridiskās fakultātes studējošo pētnieciskajos darbos”, kurā šogad referēs bakalaura, maģistra un citu pētniecisko darbu, kuri ieguvuši teicamu vai izcilu vērtējumu, vai arī izpelnījušies īpašu Juridiskās fakultātes akadēmiskā personāla atzinību, autori. Kopumā plānots 21 priekšlasījums par plašu tiesību zinātnes jautājumu loku. Uzmanība tiks pievērsta gan tiesību teorijas, gan kriminālprocesa aktuāliem jautājumiem, tāpat arī valststiesību, Eiropas Savienības un starptautisko tiesību, kā arī nacionālo privāttiesību problemātikai.

LU 82. starptautiskās zinātniskās konferences norises Juridiskajā fakultātē noslēgsies 4. aprīlī ar sekciju “Prakses, pieredzes, ētikas un filozofijas aspekti mediācijā”. Mediācijas sekcijā pieteikti referāti par daudzpusīgām tēmām, kas aktuālas mediācijas videi. Pasaules kontekstā, Latvijā mediācija joprojām nostabilizējas un pilnveidojas. Tiks diskutēts par mediatoriem un mediācijai svarīgiem, gan praktiskas, gan teorētiskas dabas jautājumiem ar ko nākas saskarties mediatoriem savā profesionālās darbā, piemēram, risinot ģimenes lietas - Mediācijas iespējas vardarbīgās attiecībās. - Attālināta mediācija: Iespēja medācijas attīstībai vai lamatas? – Bērnu iesaiste mediācijā. - Sistēmfenomenoloģiskā pieeja ģimenes mediācijā u.c.

Plašāka informācija www.jf.lu.lv vai www.konference82.lu.lv

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 268 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties