Kopumā vairāk nekā 80 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu zināšanas juridiska rakstura jautājumos ir vājas vai pat ļoti vājas, tomēr gadījumos, kad nepieciešama juridiska rakstura palīdzība, katrs sestais iedzīvotājs cenšas tikt galā paša spēkiem.

Salīdzinot ar 2015. gadu, iedzīvotāju spēja saprast līgumos rakstīto ir mazinājusies, vai arī iedzīvotāji kļuvuši kritiskāki, vērtējot savas zināšanas: ja 2015. gadā vidējais vērtējums bija 5,7, tad šobrīd – tikai 4,7, un tikai katrs sestais atzīst, ka viņa zināšanas ir pietiekami labas. Tomēr gadījumos, kad nepieciešama juridiska rakstura palīdzība, 22 % iedzīvotāju joprojām vēršas pie draugiem vai paziņām, nevis pie profesionāļiem – juristiem, notāriem, advokātiem vai bāriņtiesā. Turklāt daudzi Latvijas iedzīvotāji paraksta līgumus, tajos neiedziļinoties un pat neizlasot: kā rāda SKDS pētījuma dati, 34 % aptaujāto ļoti bieži vai drīzāk bieži ir parakstījuši līgumus, kaut arī nav tos rūpīgi izlasījuši vai nepilnīgi izprot to saturu, un tas ir par 2 % vairāk nekā 2015. gadā.

“Latvijas iedzīvotāju juridiskā pratība un arī izpratne par darījumu juridiskajiem riskiem ir kritiski zema. Ir svarīgi, lai cilvēki saprastu, ka pavirša un vieglprātīga rīcība nav pieļaujama, un dzīves situācijās, kad jāpieņem ar juridiskām lietām saistīti lēmumi, kuru pieņemšanai ar pašu zināšanām nepietiek, ir jādodas pie speciālista. Darījumos tas būtu notārs. Tikai juridisko lietu uzticēšana profesionālim var palīdzēt izvairīties no dažādiem krāpšanas riskiem, kā arī citām nepatīkamām blaknēm. Šobrīd – digitālajā laikmetā – tas ir vēl svarīgāk nekā iepriekš, jo līdz ar dažādu tehnoloģiju attīstību attīstās arī krāpnieku radošums un veidi, kā, izmantojot tehnoloģijas, apkrāpt iedzīvotājus,” uzsver LZNP priekšsēdētājs Aigars Kaupe.

Galvenie iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ne vienmēr sakārto juridiskos jautājumus, ir izpratnes trūkums par situāciju un nespēja novērtēt riskus (76 %), naudas trūkums (66 %), zināšanu trūkums par to, kur vērsties pēc palīdzības (41 %), un laika trūkums (20 %). Salīdzinot ar 2011. gadu, pieaudzis to cilvēku skaits, kas norāda, ka juridisku jautājumu sakārtošanu kavē nespēja novērtēt riskus (+21 %) un zināšanu trūkums, kur vērsties pēc palīdzības (+7 %). Tāpat pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri norāda uz laika trūkumu kā būtisku apstākli (+3 %).

Vienlaikus iedzīvotāji apzinās, ka par savu drošību, veicot darījumu ar nekustamo īpašumu, ir jārūpējas: atbildot, kuras no minētajām darbībām būtu jāveic pirms nekustamā īpašuma pirkuma līgumu slēgšanas, lai nodrošinātos pret nepatīkamiem pārsteigumiem, salīdzinoši visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka būtu jāpārbauda, vai īpašums patiešām pieder tai personai, kura to cenšas pārdot (98%), un vai īpašums nav ieķīlāts (98 %). LZNP atgādina – visprātīgāk ar šādiem un citiem ar nekustamā īpašuma darījumiem saistītiem jautājumiem vērsties pie zvērināta notāra.

Lai aktualizētu sabiedrības zemo izpratni par juridiskiem jautājumiem un krāpnieku centienus to izmantot savā labā, 6. martā jau 18. reizi notiek Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotās Notāru dienas, kurās šoreiz īpaša uzmanība tiek pievērsta darījumu drošībai digitālajā laikmetā.

No plkst. 10.00 līdz 17.00 iedzīvotājiem kā ierasts pieejamas notāru bezmaksas konsultācijas – gan klātienē notāru birojos visā Latvijā, gan pa tālruni 29227731. Lai noskaidrotu dzīvesvietai tuvākā zvērinātu notāru biroja atrašanās vietu, iedzīvotāji aicināti apmeklēt https://www.latvijasnotars.lv/notaries_map.