Nosakot lietu izskatīšanas termiņu, vērā ņemti iepriekšējā gada faktiskie lietu izskatīšanas rādītāji un plānotie faktori, kas var ietekmēt izskatīšanas termiņus šajā gadā.

Civillietu departamentam un Krimināllietu departamentam šāds lietu izskatīšanas termiņš bija plānots arī pagājušajā gadā, bet faktiskā izpilde bija mazāka – Civillietu departamentam 17, Krimināllietu departamentam 9,2 mēneši. Savukārt Administratīvo lietu departamentam pagājušajā gadā bija plānots lietas izskatīt vidēji 18 mēnešos, bet faktiski bija 32,1 mēneši.

Administratīvo lietu departamenta vidējo lietu izskatīšanas ilgumu ietekmējusi tiesvedību apturēšana lietās, kurās departaments uzdevis prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai. Pagājušajā gadā pabeigts izskatīt ar spriedumiem vairāk nekā 45 lietas, kurās bija apturēta tiesvedība sakarā ar vēršanos Eiropas Savienības Tiesā. Pamatā tās bija lietas, kurās mazās hidroelektrostacijas vērsās tiesā ar pieteikumiem par zaudējumu atlīdzināšanu sakarā ar to, ka regulators nebija noteicis elektroenerģijas realizācijas vidējo tarifu.

Tik daudz apturētu lietu šajā gadā netiek plānots, taču katrs prejudiciālais jautājums Eiropas Savienības Tiesai, tāpat arī pieteikums Satversmes tiesai aptur lietas izskatīšanu Senātā un pagarina kopējo lietas izskatīšanas laiku.

Tieslietu padomes sēdē tika paustas bažas, ka 2 gadi lietas izskatīšanai kasācijas instancē administratīvajām lietām un 1,5 gadi civillietām ir pārāk ilgs termiņš no lietas dalībnieku skatupunkta.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs atšķirību starp lietu izskatīšanas ātrumu pirmajā un otrajā instancē un Senātā skaidro ar kasācijas procesa atšķirību. Lielākā daļa lietu Senātā (60–80 %, atšķiras starp departamentiem) tiek izskatītas ar atteikumu, un laiks līdz rīcības sēdei un lēmumam atteikt vai pieņemt lietu skatīšanai kasācijā ir 2,4–4,6 mēneši. Līdz ar to cilvēkiem rezultātu vairākumā gadījumu nav jāgaida divi gadi.

Garāko termiņu veido ierosinātās lietas, kuras pārsvarā tiek rosinātas kasācijas galvenās funkcijas ietvarā – nodrošināt vienotu tiesu praksi. Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicina ņemt vērā, ka “kasācijas instancē šī publiski tiesiskā funkcija ņem virsroku pār individuālo tiesību aizsardzības interesi, jo pēdējā kalpo konkrētajiem prāvniekiem, kamēr pirmā – visas sabiedrības interesēm. Tāpēc nav pareizi salīdzināt kasācijas termiņus ar termiņu lietas izskatīšanai pēc būtības. Senāta nolēmumam ir nesalīdzināmi lielāka ietekme uz sistēmu kopumā, tāpēc tiesību jautājumi tiek skatīti ļoti rūpīgi, detalizēti izsverot ne tikai konkrētās lietas iznākumu, kas būtu vienkāršākais ceļš, bet arī ietekmi uz tiesību sistēmu kopumā. Saprotu, ka politiski var būt kārdinājums atsaukties uz prāvnieku interesēm, taču atgādinu, ka tā nav primārā kasācijas funkcija, un tā izriet no likuma.”

Vairāk par Tieslietu padomē 8. martā lemto skatīt šeit.