Senāta Administratīvo lietu departaments 23. aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmums par Latvijas pilsonības atņemšanu. Atbilstoši pārvaldes lēmumā norādītajam tas tika pieņemts, jo pieteicējs, 1995. gadā apliecinot piederību pie Latvijas pilsonības, noklusēja, ka ir Krievijas pilsonis. Apgabaltiesa uzskatīja, ka konkrētajā gadījumā ir konstatējams samērīguma principa pārkāpums. Ievērojot pārvaldes kasācijas sūdzībā norādīto, Senāts pārbaudīja, vai un kā administratīvajā procesā bija veicams samērīguma izvērtējums.
Senāts atzina, ka apgabaltiesa pamatoti ir pārbaudījusi pārvaldes lēmuma samērīgumu. Pilsonības likums paredz, ka Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā, apliecinot piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, apzināti sniegusi nepatiesas ziņas vai noklusējusi faktus, kas attiecas uz Latvijas pilsonības iegūšanas vai atjaunošanas nosacījumiem. Piemērojot šo tiesību normu, jāievēro Satversmes tiesas spriedumā (lieta Nr.2022-36-01) sniegtā interpretācija. Atbilstoši tai tiesību piemērotājs nav atbrīvots no samērīguma apsvērumu izdarīšanas, lemjot par pilsonības atņemšanu katrā konkrētajā gadījumā. Tiesību piemērotājam ir pienākums novērtēt obligātā administratīvā akta samērīgumu, ja attiecīgais lēmums būtiski ietekmē personas pamattiesības. Samērīguma novērtējums individuālās lietās jāveic atbildīgajai iestādei un administratīvajām tiesām.
Senāts arī nekonstatēja kļūdas apgabaltiesas veiktajā samērīguma novērtējumā, jo, pirmkārt, apgabaltiesa ir piešķīrusi nozīmi visu pieteicēja situāciju raksturojošo apstākļu kopumam, nevis kādam atsevišķam apstāklim. Otrkārt, saskaņā ar Satversmes tiesas norādīto samērīguma vērtējumā jāpievērš uzmanība arī tam, kāda saikne ar Latviju ir izveidojusies konkrētajai personai, kā personas noklusētie fakti ietekmētu tās iespējas tikt uzņemtai pilsonībā šobrīd, kā arī pilsonības atņemšanas ietekmei uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību. Apgabaltiesa to ir vērtējusi. Treškārt, samērīguma vērtējumu ietekmējušas šaubas par to, vai lietā ir pienācīgi konstatēts, ka pieteicējs noklusējis faktu par Krievijas pilsonību.
Senāts nepiekrita pārvaldes iebildumiem, ka tai būtu uzlikts nepareizs vai nesamērīgs pierādīšanas pienākums. Pieteicējs pārvaldei iesniedza savus apsvērumus un pierādījumus, ka viņš nav zinājis par Krievijas pilsonības esību un attiecīgi nav noklusējis šo faktu, apliecinot piederību pie Latvijas pilsonības. Tas radīja pārvaldei pienākumu personas argumentus izvērtēt un pienācīgi atspēkot, nepieciešamības gadījumā iegūstot papildu pierādījumus.
Senāta spriedums. Lieta Nr.SKA-16/2024 (A420308519)
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
