Māris Vīgants tiesneša amata pienākumus pilda jau 23 gadus. No 2001. gada 29. marta kā tiesnesis strādāja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, bet no 2007. gada 17. maija Administratīvajā apgabaltiesā. Laika posmā no 2010. gada 25. janvāra līdz 2012. gada 24. janvārim pildīja Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesneša pienākumus tiesneša prombūtnes laikā. No 2013. gada 2. septembra līdz 2022. gada 9. maijam Māris Vīgants bija Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs. Savukārt no 2013. gada 13. oktobra līdz 2022. gada 26. septembrim bija ievēlēts Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā un vadīja kolēģijas darbu no 2015. gada 17. maija līdz 2022. gada 26. septembrim. Kopš 2022. gada 18. marta pārcelts darbā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā.

Pēteris Novičenoks tiesneša amata pienākumus pilda kopš 2012. gada 19. janvāra, kad Saeima Pēteri Novičenoku iecēla par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Tiesneša darba gaitas uzsāka Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā, bet no 2017. gada 12. janvāra tiesneša amata pienākumus turpināja pildīt Rēzeknes tiesā. 2019. gada 1. jūlijā iecelts par Rēzeknes tiesas priekšsēdētāju. Sakarā ar Latgales reģiona tiesu reformu no 2023. gada 1. jūlija, kuras rezultātā Rēzeknes tiesai tika pievienota Daugavpils tiesa un tiesas nosaukums mainīts uz Latgales rajona tiesu, Pēteris Novičenoks turpināja pildīt tiesas priekšsēdētāja pienākumus Latgales rajona tiesā.

Tieslietu padome apstiprināja arī Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas izstrādātās vadlīnijas tiesas spriedumu rakstīšanai administratīvo pārkāpumu lietās pirmās un apelācijas instances tiesām. Vadlīniju mērķis ir pilnveidot tiesas spriedumu kvalitāti, sniedzot ieteikumus vienotai un strukturētai pieejai sprieduma formas izveidei, kā arī pārskatāmai un viegli uztveramai sprieduma satura rakstīšanai. Šāda veida vadlīnijas tiesas spriedumu rakstīšanai administratīvajās lietās un civillietās pirmās un apelācijas instances tiesām Tieslietu padome arī apstiprināja 2023. gada 16. jūnijā, bet krimināllietās 2024. gada 24. maijā.

Tieslietu padome lēma arī, ka Latvijas tiesnešu neklātienes konference norisināsies šī gada 16. un 17. septembrī. Konferencē plānots ievēlēt divus Tieslietu padomes locekļus no apgabaltiesas tiesnešu vidus un trīs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļus – divi no rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu vidus un viens no apgabaltiesas tiesnešu vidus.

Tāpat Tieslietu padome atbalstīja Augstākās tiesas piedāvātos budžeta prioritāros pasākumus 2025.-2027. gadam. Augstākās tiesas prioritārie pasākumi turpmākajiem trim gadiem – uzturēt konkurētspējīgu Augstākās tiesas darbinieku atalgojuma sistēmu, organizēt Eiropas Tieslietu padomju asociācijas Ģenerālo asambleju un nodrošināt mākslīgā intelekta ieviešanu Augstākās tiesas funkciju nodrošināšanā.

Papildu informācija

Atbilstoši esošajai kārtībai Tieslietu padome pēc Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas atzinuma saņemšanas, lemj par kandidāta iecelšanu amatā. Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisija sniedza atzinumu par abu tiesnešu piemērotību priekšsēdētāja amatam.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai Daigai Vilsonei amata pilnvaru termiņš beigsies 2024. gada 30. jūnijā.

Vadlīnijas tiesas spriedumu rakstīšanai izstrādātas, lai izpildītu Tieslietu padomes darbības stratēģijas 2021.-2025. gadam 3. rīcības virziena „Efektīva un kvalitatīva tiesu vara” uzdevumu – apzināt spriedumu kvalitātes nodrošināšanai un pastāvīgai uzlabošanai būtiskos faktorus un sniegt redzējumu par problēmsituāciju risinājumu.

Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, ko ne retāk kā reizi gadā sasauc Tieslietu padome. Konferencē piedalās rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesneši. Tieslietu padomes apstiprinātais Tiesnešu konferences nolikums nosaka, ka Tiesnešu konference var notikt arī neklātienē, izmantojot informācijas tehnoloģijas.

Pamatojoties uz likumu „Par tiesu varu”, Augstākā tiesa iesniedz Tieslietu padomei izvērtēšanai un viedokļa sniegšanai Augstākās tiesas prioritāro pasākumu sarakstu.