Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā 13. jūnijā izskatīja civillietu, kurā izvērtēja jautājumu, no kādas summas prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus – no visas piedzītās summas vai no pamatparāda.
Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu no atbildētāja prasītāja labā tika piedzīts neatmaksātais aizdevums, likumiskie nokavējuma procenti, tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī atzītas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus no neatmaksātās pamatparāda summas. Prasītājs iebilda, ka procenti bija jānosaka no visas piedzītās summas 12 407,43 eiro, nevis tikai pamatparāda 7381,11 eiro. Atzīstot, ka par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) procenti nav noteikti pareizi, Senāts attiecīgajā daļā zemākas instances tiesas pieņemto spriedumu atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai.
Senāts pilnībā uzturēja Civillietu departamenta senatoru 2021. gada 15. decembra kopsapulcē izteiktās atziņas un skaidroja, ka Civilprocesa likuma 195. panta pirmajā daļā paredzētais tiesas pienākums, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, rezolutīvajā daļā noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus kalpo vairākiem mērķiem. Pirmkārt, mērķim novērst negatīvās sekas kreditoram, kuram šādā gadījumā būs liegta iespēja piedzīto naudas summu lietot, otrkārt, mērķim motivēt parādnieku labprātīgi un iespējami drīzākā laikā izpildīt likumīgā spēkā esošu tiesas spriedumu.
Kreditoram ir leģitīma interese saņemt atlīdzību ne vien par tāda sava kapitāla lietošanu, kuru veido pamatparāds, bet arī par jebkādu citu finanšu līdzekļu lietošanu, kas kreditoram, pamatojoties uz tiesas konstatējām saistībām un tiesas noteikto tiesāšanās izdevumu atlīdzinājumu, pienākas no parādnieka. Leģitīma ir arī kreditora interese saņemt no parādnieka sprieduma pilnīgu izpildījumu labprātīgi un iespējami ātri.
Norādītajā tiesību normā noteikto procentu attiecināšana uz visiem sprieduma rezolutīvajā daļā piespriestajiem maksājumiem vienlaikus kalpo arī publiski tiesiskajam mērķim nodrošināt sprieduma izpildi un atturēt ikvienu sabiedrības locekli no likumīgā spēkā esoša sprieduma nepildīšanas.
Minētie mērķi nav atkarīgi no tiesas noteikto maksājumu tiesiskā pamata, tāpēc pusei, kuras labā tiesa attiecīgo naudas summu piedzinusi, procenti pienākas ne vien par pamatparādu, bet arī par visiem citiem piespriestajiem maksājumiem, kuru samaksa nav veikta sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā.
Vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšanai Senāts arī norādīja, ka tiesas pienākums sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus attiecināms arī uz tiesāšanās izdevumu piedziņu prasītāja, atbildētāja vai trešās personas labā jebkāda veida prasības (neatkarīgi no prasības priekšmeta) pilnīgas vai daļējas apmierināšanas vai noraidīšanas gadījumā.
Senāta spriedums lietā Nr.SKC-53/2024 (C33348419)
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.