Prokuratūra, veicot izmeklēšanas uzraudzības, kriminālvajāšanas un valsts apsūdzības uzturēšanas funkcijas konkrētos kriminālprocesos, ir konstatējusi nepieciešamību grozījumu izdarīšanai atsevišķās Krimināllikuma normās nolūkā novērst ar korupciju saistītas darbības valsts un privātajā sektorā un atvieglot izmeklēšanu par krāpnieciska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem publiskos iepirkumos. Ievērojot minēto, prokuratūra jau 2023. gada 10. maijā ar vēstuli vērsās pie Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa ar priekšlikumu papildināt Krimināllikumu ar jaunu 211.¹ pantu, kurā būtu noteikta kriminālatbildība par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos.

Kriminālatbildību būtu jānosaka par trīs viskaitīgākajiem aizliegtās vienošanās veidiem publiskā iepirkuma procedūrā, kas apdraud ne tikai godīgu konkurenci, bet arī valsts un pašvaldību budžetus, t. i., nodokļu maksātāju naudu, kas tiek nelietderīgi izlietota iepriekš sarunātos iepirkumos, proti: (1) aizliegta vienošanās par būtiskiem publiskā iepirkuma pieteikuma vai piedāvājuma nosacījumiem; (2) aizliegta vienošanās par dalības noteikumiem; (3) vai aizliegta vienošanās par pieteikuma vai piedāvājuma neiesniegšanu publiskajā iepirkumā.

Aizliegta vienošanās starp uzņēmumiem saskaņā ar Konkurences likumu ir konkurenci ierobežojoša darbība. Tās mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, kas, savukārt, nereti noved pie mākslīgi sadārdzinātiem publiskiem iepirkumiem, kas publisku personu gadījumā nozīmē valsts budžeta līdzekļu prettiesisku, neefektīvu izlietojumu. 

Vairākās Eiropas Savienības valstīs – Vācijā, Ungārijā, Igaunijā, Austrijā, Francijā, Norvēģijā un Īrijā – fiziskai personai par aizliegtu vienošanos ir paredzēta kriminālatbildība – cietumsods (visbiežāk līdz 5 gadiem) un naudas sods –, savukārt Polijā, Spānijā un Slovēnijā ir paredzēta gan kriminālatbildība (cietumsods), gan administratīvā atbildība (naudas sods).

“Konkurences padome bieži novēro aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos, un tas būtiski ietekmē sabiedrību. Aizliegtās vienošanās rada zaudējumus sabiedrībai, jo to mērķis ir pārdot preci par sadārdzinātu cenu. Diemžēl mēs redzam, ka dažkārt pats pasūtītājs to ir veicinājis, piemēram, nosūtot potenciālā iepirkuma saturu vēl pirms iepirkuma izsludināšanas. Tā ir rīkošanās konkrēta uzņēmēja interesēs,” norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Račko. Aizliegta vienošanās iepirkuma pretendentiem palīdz izvairīties no savstarpējas konkurences un tādējādi nepamatoti paaugstināt cenas, pazemināt piedāvājuma kvalitātes kritērijus vai samazināt iepirkuma rīkotāja izvēli, vienojoties par dalību konkursā. Tādēļ pircējiem var nākties maksāt augstāku cenu par sliktāku preci vai pakalpojumu.

“Karteļi ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, kur uzņēmumi savā starpā vienojas par cenām, tirgu un iepirkumiem. Ja uzņēmumi vienojas par dalības nosacījumiem valsts un pašvaldību iepirkumos, iedzīvotāji var saņemt zemākas kvalitātes preces un pakalpojumus par tirgus situācijai neatbilstošām cenām. Vienkāršoti sakot – ļoti šaura cilvēku grupa savās interesēs saimnieko nodokļu maksātāju makos,” norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume. “Par šo smago konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumus Latvijā var saukt pie administratīvās atbildības. Taču aiz katra karteļa ir konkrētas personas, kas neatbild par radītajām sekām. Latvijai ir jāseko citu valstu piemēram un jāparedz kriminālatbildība par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos!” pauž J. Straume.

Prokuratūra un KNAB vērš uzmanību, ka arī Eiropas Komisija publiskotajā 2024. gada ziņojumā par tiesiskumu norādījusi, ka tieši ierobežota konkurence un aizliegtas vienošanās starp pretendentiem joprojām ir galvenā problēma publiskajos iepirkumos Latvijā. Eirobarometra zibensaptauja par uzņēmumu attieksmi pret korupciju ES liecina, ka 29 % ES uzņēmumu uzskata, ka pēdējo trīs gadu laikā korupcija Latvijā tiem ir traucējusi uzvarēt publiskā iepirkuma konkursā vai iegūt publiskā iepirkuma līgumu (Eirobarometra zibensaptauja Nr. 543 par uzņēmumu attieksmi pret korupciju ES (2024). Tas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā ES vidējais rādītājs (27 %)) .

“Tiesībaizsardzības iestādēm ir jābūt efektīviem līdzekļiem, lai pretdarbotos negodīgai rīcībai. Publiski iepirkumi ir ar augstu korupcijas risku. Iepriekš sarunātie iepirkumi kropļo godīgu uzņēmējdarbību, nodara kaitējumu valsts budžetam, ierobežo iespēju valsts līdzekļus virzīt sabiedrības vajadzībām, zūd iepirkuma jēga un tikai atsevišķa sabiedrības daļa prettiesiski iegūst līdzekļus savu personisko vajadzību apmierināšanai. Valstij ir pienākums nodrošināt efektīvu mehānismu, kas nepieļautu sabiedrības līdzekļu neefektīvu, prettiesisku vai negodīgu izlietošanu. Prokuratūra turpinās rīkoties, lai pārliecinātu deputātus par nepieciešamo regulējumu efektīvai netaisnīgas rīcības apkarošanai,” norāda ģenerālprokurors Juris Stukāns.