Esošā mācību centra kapacitāte un tehniskais nodrošinājums nav pietiekams, lai izstrādātu un īstenotu tādas mācību programmas, kas būtiski papildina visu tiesu sistēmas darbinieku profesionālās zināšanas un iemaņas, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori no Tieslietu ministrijas, īpaši izceļot jautājumus, kas ir attiecināmi uz ekonomisko un finanšu noziegumu padziļinātu izpratni.

Tieslietu sistēmā nodarbināto profesiju mācības ir jāplāno ilgtermiņā, stratēģiski un mērķtiecīgi, izvirzot mērķus ne tikai attiecībā uz tiesu un prokuratūras darba kvalitāti, bet arī attiecībā uz tiesiskuma un likuma varas efektivitāti valstī kopumā.

Ar likumprojektu noteiks Tieslietu akadēmijas darbības tiesisko pamatu un ietvaru, kā arī vietu un atbilstošu statusu valsts un tiesu varas institūciju sistēmā. Paredzēts, ka Tieslietu akadēmijas institucionālo pārraudzību īstenos Ministru kabinets ar tieslietu ministra starpniecību. Savukārt, lai nodrošinātu tiesu varas neatkarību, funkcionālo pārraudzību pār Tieslietu akadēmiju īstenos Tieslietu padome. Funkcionālā pārraudzība nozīmē iesaisti un pārraudzību pār funkciju, uzdevumu un kompetenču īstenošanu, tai skaitā mērķu sasniegšanu, savukārt institucionālā pārraudzība – administratīvo spēju darboties, skaidro likumprojekta autori.

Deputāti galīgajam lasījumam atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā “Par tiesu varu”. Ar tiem paredzēts veicināt tiesnešu piesaisti mācību pasākumu vadīšanai un motivēt viņus iesaistīties jauno tiesnešu darbā ievadīšanas organizēšanā un atbalstā.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl otrajā – galīgajā – lasījumā jāatbalsta Saeimai.