Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Šonedēļ pieminējām trīs gadus kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Diktatora Putina bezjēdzīgais un pilna mēroga asiņainais agresijas karš, kas bija iedomāts kā “trīs dienu karš” un ilgst jau pilnus trīs gadus, nogalinājis un sakropļojis neskaitāmus Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus. Tādēļ Ļubļanas-Hāgas Konvencija ir īpaši nozīmīga Ukrainas kara kontekstā, kur nepieciešama efektīva kara noziegumu dokumentēšana un izmeklēšana. Tajā ietvertie mehānismi veicinās vainīgo saukšanu pie atbildības par nežēlīgi pastrādātajiem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem un kara noziegumiem. Taisnīgumam ir jāuzvar, un tā ir mūsu, demokrātiskās pasaules, atbildība to nodrošināt.”

Atšķirībā no esošajiem mehānismiem, kas bieži balstās uz divpusējiem līgumiem vai specializētām jurisdikcijām, Konvencija piedāvā vienotu mehānismu pierādījumu iegūšanai, izdošanai un tiesiskajai palīdzībai. Tā uzlabo valstu sadarbību, novēršot nepamatotus juridiskus un praktiskus šķēršļus izmeklēšanām un pierādījumu apmaiņai, veicinot konsekventu atbildību par smagākajiem starptautiskajiem noziegumiem.

Ļubļanas-Hāgas Konvenciju par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā tika pieņemta 2023. gada 26. maijā Ļubļanā, Slovēnijā, un 2024. gada 14. februārī atvērta parakstīšanai. Latvija plāno to ratificēt tuvākajā laikā.