Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Dalība Eiropas Savienības tiesvedības procesos ļauj Latvijai ne tikai aktīvi iesaistīties Eiropas Savienības tiesību piemērošanā, interpretācijā un tiesību politikas veidošanā, bet arī nodrošināt, ka mūsu valsts un sabiedrības intereses tiek pienācīgi ņemtas vērā. Tas ir īpaši svarīgi pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kad mums prioritāri jārūpējas par Latvijas valsts un visas Eiropas drošības interesēm, kā arī un jāsniedz visu nepieciešamo atbalstu Ukrainai, lai panāktu, ka taisnīgums uzvar pār Krievijas kara mašinēriju un kara noziedznieki tiktu saukti pie atbildības par pastrādātajiem kara noziegumiem.” 

Latvija, atbalstot Ukrainu tās cīņā ar agresorvalsti, turpināja dalību 18 lietās, kurās pārsūdzēti Eiropas Savienības piemērotie ierobežojošie pasākumi attiecībā uz personu veiktajām darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. Latvija, stingri iestājoties par starptautisko tiesisko kārtību un taisnīguma nodrošināšanu, iesniedza divas apelācijas sūdzības par Vispārējās tiesas spriedumiem, ar kuriem tika atcelti ES ierobežojošie pasākumi. 

2024.gadā Latvija iestājusies arī lietā, kurā Ungārija lūdza atcelt Eiropas Miera mehānisma komitejas pieņemto lēmumu par līdzekļu piešķiršanu militārā atbalsta sniegšanas pasākumiem Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Atbalsta sniegšana Ukrainai ietilpst gan Latvijas nacionālajos, gan ES mērķos, tādēļ Latvijas rīcība, iesaistoties  lietā, apliecina tās nemainīgo nostāju. Turklāt norādītās EST lietas skar būtiskus jautājumus par ES spējām rast atbilstošus juridiskos mehānismus, lai turpinātu sniegt nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kurā tostarp ir konstatējama atsevišķu valstu pretdarbība ES kopējo ārpolitikas mērķu īstenošanā. 

Tāpat Latvija iestājusies lietā, kurā Ungārija lūdza atcelt ES tiesību aktu ar vispārpieņemtiem principiem demokrātiskas mediju vides un efektīva iekšējā tirgus funkcionēšanai. Ar Latvijas iestāšanos lietā, atbalstot Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, tiek demonstrēts stingrs atbalsts ES pamatvērtībām. 

Vienlaikus dalība Eiropas Savienības Tiesā ir bijis arī veids, kādā Latvijai iestāties par ES tiesību ievērošanu no citu ES dalībvalstu puses. 2021. gadā, ceļot prasību Eiropas Savienības Tiesā pret Zviedriju, Latvija bija iestājusies par tiesībām uz tai pienākošajiem finanšu līdzekļiem. Eiropas Savienības Tiesa 2024. gada 30. aprīlī pasludināja spriedumu, kurā konstatēja, ka Zviedrija, atteikdamās pārskaitīt uz Latvijas noguldījumu garantiju sistēmu iemaksas, nav izpildījusi pienākumus, kas uzlikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES, tādējādi apmierinot Latvijas galveno prasījumu lietā. Tiesvedības rezultātā Zviedrijas NGS pārskaitīja Latvijas NGS naudas līdzekļus 434 507, 89 EUR apmērā.