Tieslietu ministre norāda: “Latvijai pievienojoties līgumam un drīzumā iedzīvinot to praksē, mēs pievienojamies tām valstīm, kas apzinās pieaugošos kiberdraudus un nepieciešamību stiprināt starptautisko sadarbību kibernoziegumu apkarošanā. Mūsdienu digitālajā vidē, kur informācijas un komunikācijas tehnoloģijas attīstās strauji, kibernoziedzība ne tikai apdraud individuālo drošību, bet arī tiesiskumu un demokrātiskās vērtības. Latvija kā tiesiska un demokrātiska valsts apņemas nodrošināt saviem iedzīvotājiem efektīvu aizsardzību pret digitālajiem draudiem, veicināt efektīvu kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kā arī panākt taisnīgumu kibernoziegumu upuriem.” 

Budapeštas konvencijas Otrais papildu protokols regulē tādu sadarbību kā: 

• Pieprasījumus sniegt domēna nosaukuma reģistrācijas informāciju; 
• Abonenta informācijas izpaušanu; 
• Paātrinātu apmaiņu ar abonenta informācijas un datu plūsmas datiem; 
• Saglabātu datorizētu datu paātrinātu izpaušanu ārkārtas situācijās; 
• Ārkārtas savstarpējo palīdzību; 
• Videokonferenču izmantošanu; 
• Kopējo izmeklēšanas grupu izveidošanu un kopīgu izmeklēšanu veikšanu. 

Tāpat Otrais papildu protokols satur arī datu aizsardzības regulējumu ar pamatprasībām datu aizsardzības standartu nodrošināšanai, ņemot vērā, ka Budapeštas konvencijas dalībvalstis, kas var pievienoties Otrajam papildu protokolam, ir ne tikai no Eiropas, bet no visiem pasaules reģioniem, kuros ir atšķirīgi datu aizsardzības standarti. 

Parakstot Budapeštas konvencijas Otro papildprotokolu, Latvija pievienojas tām 48 dalībvalstīm, kas jau ir parakstījušas šo protokolu. 

Norādāms, ka pēc Otrā papildprotokola parakstīšanas, likumprojekts “Par Konvencijas par kibernoziedzību Otro papildprotokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu” tiks virzīts izskatīšanai Saeimā. 

[1] Eiropas Padomes Konvencija par kibernoziedzību Otro papildprotokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu pieejama šeit.