Tāpat likumprojekts paredz, ka apcietinātās un notiesātās personas var ievietot īslaicīgās aizturēšanas vietā, lai veiktu procesuālo darbību pirmstiesas procesā, ja saņemta attiecīgi uzraugošā prokurora vai amatā augstāka prokurora rakstveida piekrišana.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes un starptautisko tiesību normām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret spīdzināšanu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, spīdzināšana un cits nežēlīgs, necilvēcīgs vai pazemojošs izturēšanās veids ir stingri aizliegts, turklāt personas, kas tiek aizturētas vai apcietinātas, jāuztur apstākļos, kas respektē cilvēka cieņu un nodrošina viņu veselību un labklājību. Satversmes tiesa un Eiropas Komiteja Spīdzināšanas novēršanai norāda, ka īslaicīgās aizturēšanas vietās turēšanas laiks jāierobežo līdz maksimāli septiņām darba dienām, un šādas vietas nav piemērotas ilgstošai uzturēšanai vai pilnvērtīgai ieslodzīto tiesību īstenošanai. Lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu un samazinātu cieņas aizskāruma risku, nepieciešams veikt grozījumus Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā, nosakot maksimālo termiņu, cik ilgi apcietinātās un notiesātās personas drīkst tikt turētas īslaicīgās aizturēšanas vietās procesuālo darbību veikšanai.

Pašreiz Valsts policija nodrošina deviņu īslaicīgās aizturēšanas vietu darbību dažādās Latvijas pilsētās. Uzturēšanās ilgums šajās vietās atkarīgs no procesuālo darbību apjoma, tiesu procesu organizācijas un konvojēšanas grafika, vidēji ilgstot ap 2,6–2,7 diennaktīm. Turklāt, lai gan daudzas procesuālās darbības tiek veiksmīgi nodrošinātas attālināti, daļa personu joprojām ir jāievieto īslaicīgās aizturēšanas vietās, jo ne visas darbības iespējams veikt ar tehniskajiem līdzekļiem.

Likumprojekts paredz stāties spēkā vispārējā kārtībā pēc pieņemšanas Saeimā.