Prasītājam ir apsūdzētā statuss krimināllietā, kuras gaita bija piesaistījusi sabiedrības interesi. Vienā no atbildētājas izdotajiem žurnāliem bija publicēta intervija ar prokuroru, kurš bija viens no apsūdzības uzturētājiem minētajā krimināllietā un piedalījies tās izmeklēšanas uzraudzībā. Daļa no intervijā uzdotajiem jautājumiem un atbildēm bija tieši saistītas ar šīs lietas izmeklēšanu un atspoguļoja prokuratūras nostāju un prokurora skatījumu uz lietas virzību. Prasītājs uzskatīja, ka, publicējot šo interviju, atbildētāja ir izplatījusi viņa godu un cieņu aizskarošas ziņas, kas pārkāpj nevainīguma prezumpciju un rada sabiedrībā nepārprotamu priekšstatu par viņa vainu.

Pirmās instances tiesa bija prasību noraidījusi un atzinusi, ka informācijas sniegšana par izmeklēšanas un tiesvedības norisi ir pamatota ar sabiedrības interesi un žurnālistiem, uzdodot jautājumus nolūkā iegūt informāciju, nebija pamata uzskatīt, ka prokurora atbildes aizskartu prasītāja godu un cieņu un tādējādi nebūtu publicējamas. Tiesa arī norādīja, ka no intervijas satura nepārprotami izrietēja, ka krimināllieta vēl tiek iztiesāta un galīgais tiesas nolēmums tajā vēl nav pieņemts, tādēļ vidusmēra lasītājam nevarēja rasties priekšstats par prasītāja vainu.

Apelācijas instances tiesa pievienojās pirmās instances tiesas sprieduma motīviem un uzsvēra, ka atbildētājai, labā ticībā publicējot prokurora ziņojumu sabiedrībai, bija tiesības paļauties uz to, ka sniegtā informācija ir patiesa. Atbildētāja nebija atbildīga par prokurora atbilžu saturu un tai nebija jāpierāda, ka sniegtās atbildes par krimināllietas gaitu un prasītāja vainojamību noziedzīga nodarījumā ir patiesas. Turklāt nevainīguma prezumpcija pati par sevi neliedz plašsaziņas līdzekļiem publicēt informāciju par kriminālprocesa norisi, ja izteikumi netiek pasniegti kā galīgs spriedums par personas vainu, bet atbildētāja šādus apgalvojumus publikācijā nebija iekļāvusi.

Izskatījusi prasītāja kasācijas sūdzību, senatoru kolēģija konstatēja, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums būtu nepareizs un ka izskatāmajai lietai būtu būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā, tādēļ nav pamata ierosināt kasācijas tiesvedību. Līdz ar atteikumu ir stājies spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru prasība tika noraidīta.

Lieta SKC-208/2026 (C770887024)