MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
žurnāls / Notikums
1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)
Saprast, cik tālu krīze ietekmējusi tieslietas, novilkt robežas, kuras tiesiskā ziņā pārkāpt nedrīkst, neraugoties ne uz kādām ekonomiskajām un politiskajām grūtībām, kā arī kopīgi meklēt veidus, kā ar tieslietu "instrumentiem" palīdzēt valstij vieglāk un ātrāk atkopties, – tie bija "Jurista Vārda" organizētās lasītāju un autoru konferences mērķi. Žurnāla aicinājumam dalīties pārdomās atsaucās ap 300 Latvijas juristu, kas pagājušajā piektdienā, 27. novembrī, pulcējās Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Liels bija pasākuma rīkotāju gandarījums, pirms konferences redzot negaidīti lielo interesi (uz reģistrāciju veidojās pat rinda, kas stiepās lejup pa Universitātes kāpnēm) – līdz ar to bija attaisnojusies arī visai drosmīgā norises vietas – Lielās aulas – izvēle, jo zāle bija faktiski pilna, turklāt liela daļa klausītāju pasākumu piektdienas vakarā "izturēja" līdz galam. Konferencē tika nolasīti 11 saturiski ļoti dažādi referāti – katrs runātājs lika aizdomāties par pilnīgi citu tiesību problēmu krīzes laikā, raisot klausītājos visa spektra emocijas: gan intelektuālu un emocionālu pārdzīvojumu, gan pārsteigumu, gan kritiskas iebildes, gan jautrību (tas šajos grūtajos laikos ir ļoti nepieciešami). Pasākumu noslēdza "Jurista Vārda" ceturtā pētniecisko darbu konkursa uzvarētāju apbalvošana (plašāku informāciju sk. 9. lpp). Šajā žurnāla numurā sniedzam īsu pārskatu par konferenci, ko papildina fotomateriāls, pilnus referātu tekstus publicēsim pēc to sagatavošanas. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
"Ak, kāds nu tur liels ļaunums, ja mazliet "pašpikošu" no cita autora" – šāda nostāja diemžēl ir plaši izplatīta bakalaura un maģistra darbu rakstītāju vidū. Gandrīz visi zina, ka uzdot cita autora rakstītu tekstu par savējo nedrīkst. Tāpat vairums zina, ka bakalaura vai maģistra darbus neraksta, neiepazīstot un neizmantojot agrāk jau uzrakstītas publikācijas, tikai jādod atsauces uz izmantoto avotu. "Tad vai nu liela starpība: ir vai nav tās atsauces? Honorāru taču par maģistra darbu neprasīšu" – turpina spriedelēt literārie zagļi. Starpība tomēr ir liela un būtiska. Studējošais bieži vien jūt, ka viņa projektā ir izklāstītas jau atklātas patiesības un samērā trūcīgi ir ar jaunām atziņām, vispārinājumiem, priekšlikumiem. Šādā situācijā visai vilinoši liekas paņemt kādus jau gatavus vispārinājumus vai labi formulētus ierosinājumus un iekļaut darbā kā savējos. Tikai naivais teiks, ka tas nav negodīgi. No godīguma viedokļa vien jau tas ir pietiekami bīstami. Tikpat bīstami tas ir no profesionālās kvalifikācijas viedokļa: rakstītājs uzdodas par gudrāku nekā viņš īstenībā ir. Piedevām viņš sevi apliecina kā vieglas dzīves tīkotāju, varbūt karjeristu, varbūt mazvērtības kompleksu mocītu utt. Bet tas nav tik nesavtīgi un nevainīgi. Tas ir Autortiesību likuma pārkāpums! No ilggadējās docētāja prakses vēl tagad prātā ap divdesmit gadu vecs gadījums, kad plaģiātā tika atmaskots diplomdarba autors, kas iesniedza darbu par autortiesību aizsardzību, cītīgi savāca daudz argumentu par to, ka pārkāpt autora tiesības ir prettiesiski, tikai pats ignorēja rakstīto, ka jānorāda citētie autori. Un mērķis, kā noskaidrojās, bija iegūt labu amatu autortiesību aģentūrā, kas tolaik pastāvēja. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)
"Jurista Vārds" jau ziņoja par 22. oktobrī notikušo Saeimas balsojumu, ar kuru jaunā – Augstākās tiesas tiesneša – amatā pretēji Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Saeimas Juridiskās komisijas ieteikumam netika apstiprināts Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants. Šis Saeimas lēmums raisīja plašas debates gan plašsaziņas līdzekļos, gan tiesnešu aprindās, turklāt izskanēja pieņēmums, ka negatīvā balsojuma iemesls ir bijis fakts, ka M. Vīgants savulaik pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Administratīvo tiesnešu biedrība savā paziņojumā pat secināja, ka "pēc šāda Saeimas lēmuma neviens tiesnesis Latvijā nevar būt drošs, ka viņš netiks sodīts par to, ka, spriežot tiesu, ir ievērojis savu padotību vienīgi likumam un tiesībām." (Pilnu paziņojuma tekstu sk.: JV, 27.10.2009., Nr. 43) Profesors Dr.iur. Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, komentējot deputātu 22. oktobra lēmumu, atzina: kamēr nav pieņemts jaunais Tiesu iekārtas likums, ar ko paredzēts šādas pilnvaras dot Tieslietu padomei, par tiesneša apstiprināšanu amatā būtu jālemj nevis Saeimai, bet gan Valsts prezidentam. Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers šī gadījuma sakarā paziņoja, ka atzinīgi vērtē ideju par nepieciešamību vēl vairāk nostiprināt tiesu varas un tiesnešu neatkarību no iespējamas politiskās ietekmes un sagaida aktīvāku diskusiju par šo jautājumu Saeimas apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumprojektu vēl 8. Saeimas laikā. V. Zatlers arī uzsvēra, ka jāvērtē, vai vispār ir jāatkārto Saeimas balsojums, apstiprinot augstākā amatā tiesnesi, kurš reiz jau Saeimā tiesneša amatā ir apstiprināts un ir neatkarīgas tiesu varas sastāvdaļa. Viņš atgādināja, ka, piemēram, tiesnešu svinīgo solījumu Valsts prezidentam tiesnesis dod tikai vienu reizi, stājoties tiesneša amatā, nevis katru reizi kāpjot pa tiesu sistēmas kāpnēm. "Jurista Vārds" uzrunāja gan tieslietu nozares atbildīgās amatpersonas, tiesnešus, politiķus un tiesību zinātniekus, lai noskaidrotu, vai Saeimas negatīvais balsojums par M. Vīgantu varētu kļūt par iemeslu mainīt kārtību, kādā tiek lemts par tiesneša karjeru Latvijā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)
Finanšu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets skata likumprojektu "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu". Likumprojekts ir slepens. Publiski pieejams sākotnējais likumprojekta teksts, kurā tiesneša darba samaksa ir iekļauta vispārējā regulējumā (sk.: www.ecb.int/ecb/legal/pdf/lv_draft_law_con_2009_47.pdf). Arī no Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra protokollēmuma teksta secināms, ka tiesneša amats ir atstāts vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā. Speciāli minētās situācijas izvērtējumam 2009. gada 8. oktobrī tika sasaukts Augstākās tiesas plēnums, kurā pieņēma lēmumu aicināt Saeimu un Ministru kabinetu saglabāt tiesnešu darba samaksas sistēmas regulējumu likumā "Par tiesu varu" (plašāk par AT Plēnumu sk.: JV Nr. 41, 13.10.2009.). Gatavojoties Plēnumam, šā raksta autors kolēģiem sagatavoja atzinumu par to, vai tiesneša darba samaksas noteikšana vienā normatīvajā aktā un pēc vienotas sistēmas ar ierēdņu darba samaksu atbilst tiesneša neatkarības principam – minētais atzinums ir šī raksta pamatā. Domāju, ka arī "Jurista Vārda" lasītājiem, tostarp valsts pārvaldē un likumdevējiestādē strādājošajiem, būs noderīgas izpētes rezultātā iegūtās atziņas. Izpētei izmantoti Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas spriedumi par tiesnešu un ierēdņu darba samaksas normām un Vācijas Federālais likums par atlīdzību (Bundesbesoldungsgesetz), kura normas līdzinās mūsu sākotnējā likumprojekta redakcijai, protams, ar visai nozīmīgām variācijām. Autora piezīme: pēc raksta nodošanas redakcijā Ministru kabinets turpināja skatīt likumprojektu par vienoto darba samaksu un kļuva zināms, ka tiesnešu darba samaksa netiks vienoti noregulēta vienā likumā ar citiem valsts darbiniekiem. Ministru kabinets nolēmis arī svītrot no likumprojekta teksta Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu. Tieslietu ministrijai uzdots sagatavot likumprojektu par grozījumiem likumā "Par tiesu varu" (2009. gada 13. oktobra sēdes prot. Nr. 69 79. § 3. punkts) un citos tiesu varas institūciju darbību regulējošajos likumos, iekļaujot tajos atlīdzības sistēmu, tai skaitā vienkāršotu mēnešalgu noteikšanas principu (attiecīgi piemaksa par kvalifikācijas klasi vai piemaksa par amata pakāpi ir iekļauta mēnešalgā, kura nepārsniedz Ministru prezidenta mēnešalgu) atbilstoši Finanšu ministrijas priekšlikumam. Tātad secināms, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amati netiks pakļauti vienotai darba samaksas sistēmai. Autoram nav saprotama Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu nošķiršana no vienotās darba samaksas sistēmas, ja reiz ir nolemts veidot vienotu darba samaksas noregulējumu visiem valsts darbiniekiem. Ja tas ir attaisnots ar neatkarības argumentu, tad tā ir kļūda un neatkarības pārspīlējums. Starp citu, Vācijas federālajā likumā ir iekļauts arī Federālās bankas valdes priekšsēdētāja amats un nekādas problēmas ar nacionālās bankas neatkarību Vācijas likumdevēji te nav saskatījuši. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
13. Oktobris 2009 /NR. 41 (584)
Pagājušajā nedēļā, 6. oktobrī, tika publiskota Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīva veidot principiāli jaunu garantiju sistēmu mājokļu hipotekārajā kreditēšanā Latvijā: aģentūra LETA ziņoja, ka premjers, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas, ir uzdevis Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai ieviestu sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa hipotekārajiem kredītiem. Premjers vēlas, lai grozījumi normatīvos paredzētu, ka kredītņēmēja – fiziskas personas – atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi būtu aprobežota ar ķīlas vērtību, bet pēc ķīlas realizācijas nebūtu iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nebūtu iespējams pieprasīt galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas. Papildus tam valdības vadītājs lūdzis izvērtēt iespēju paredzēt, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa, ja nav panākta vienošanās par ģimenes pāreju uz citu dzīvojamo platību, tostarp premjers vēlētos, lai bankām tiktu noteikts pienākums piedāvāt šādu mazāku platību no savā pārziņā esošajām dzīvojamām platībām. Tā kā vieni no lielākajiem kreditētājiem Latvijā ir ar Zviedriju saistītas bankas, gatavojot grozījumus, V. Dombrovskis lūdzis apkopot informāciju par kredītņēmēju juridiskajām saistībām pret kredīta devējiem un kredītņēmēju aizsardzības mehānismu Zviedrijā. Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne sarunā ar "Jurista Vārdu" atzina, ka grozījumus iecerēts attiecināt arī uz tām līgumattiecībām, kas starp kredītņēmējiem un bankām jau nodibinātas līdz šim, jo tieši pašreizējiem kredītņēmējiem saistību izpilde sagādā grūtības. Jaunā kārtība, kuras tiesisko pamatu Valsts kancelejas Juridiskajā departamentā paredzēts izstrādāt mēneša laikā, protams, vēl būs jāapstiprina valdībā un Saeimā. Pēc L. Krapānes domām, tas varētu notikt jau šogad. Tādā gadījumā grozījumi varētu stāties spēkā nākamā gada sākumā. Ņemot vērā ieceres iespējamo ietekmi uz lielāko daļu Latvijas banku un milzīgu skaitu kredītņēmēju, "Jurista Vārds" aicināja uz neklātienes diskusiju vairākus civiltiesību un finanšu tiesību lietpratējus. Jāatzīst, ka Ministru prezidenta ideja Latvijas juristus pārsteidza acīmredzami nesagatavotus: vairāki eksperti savu viedokli līdz žurnāla nodošanai nepaspēja formulēt vai arī politiskā konteksta dēļ atturējās to darīt. Daži uzaicinātie sniedza atbildes uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem (zvērināts advokāts, juridiskā biroja "Eversheds Bitāns" vadošais partneris Agris Bitāns, Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents Aivars Graudiņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Ņujorkas universitātes programmas "Hauzeres pētījumi" (Hauser Research) zinātnieks Mārtiņš Paparinskis), citi formulēja "vispārīgu" viedokli par Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīvu, nepiesaistot to uzdotajiem jautājumiem (LU profesore Dr.iur. Ilma Čepāne, LU doktorants Mg.iur. Edvīns Danovskis, Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko). ...
Pievienot mapei
žurnāls / Domu mantojums
29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)
Vasilijs Sinaiskis (Василий Иванович Синайский) ir viens no izcilākajiem Latvijas civilistiem, kura zinātniskais sniegums un personības spēks saglabā savu aktualitāti arī mūsdienu Latvijas tiesību zinātnē un praksē. Viņa vārds ir kļuvis gandrīz par simbolu, jēdzienu, kas Latvijā ir līdzvērtīgs kādai neapstrīdamai civiltiesiskai patiesībai, kura, pat ja objektīvu apstākļu dēļ jau ir novecojusi, tomēr ir vērā ņemama. Lai izprastu un izvērtētu cilvēka dzīves gājumu, jāiepazīst viņa profesionālās un garīgās attīstības ceļš, uzsver S. Kovaļčuka un K. Eļtazarova, kas šajā “Jurista Vārda” numurā sniedz ieskatu V. Sinaiska biogrāfijā un profesionālajā darbībā. Viena no raksta autorēm – S. Kovaļčuka – personīgi pazinusi V. Sinaiska meitu Natāliju, veicinājusi viņas ierašanos Rīgā deviņdesmitajos gados, šobrīd glabā profesora un viņa meitas piemiņas lietas un joprojām rūpējas par to, lai V. Sinaiska darbība Latvijā netiktu aizmirsta. Šī gada 21. septembrī apritēja 60 gadi kopš profesora V. Sinaiska nāves dienas. Šai sakarā Kristus piedzimšanas katedrālē Rīgā paredzēts piemiņas dievkalpojums, bet krievu studenšu korporācija “Sororitas Tatiana”, kurā savulaik darbojās arī Natalija Sinaiska, apsver iespēju atjaunot Vasilija Sinaiska piemiņas plāksni pie nama Antonijas un Dzirnavu ielas stūrī, kur dzīvoja profesora ģimene. (Pēc N. Sinaiskas iniciatīvas šāda plāksne jau bija uzstādīta 1994. gadā, bet pēc diviem mēnešiem pazuda.) ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)
Raksta mērķis ir noteikt, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir piemērojams speciāls tiesiskais regulējums un kādas ir personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu. Uzmanība ir veltīta publisko lietu institūta izcelšanās vēsturei, kā arī šā institūta pastāvēšanas nepieciešamībai. Tālāk aplūkoti Latvijas normatīvie akti, kas regulē publiskās lietas, lai noteiktu, kādas attiecības ir starp publisko personu un publiskajām lietām, un, balstoties uz tiesību normu analīzi, lai definētu, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir attiecināms īpašs tiesiskais regulējums. Noslēgumā noskaidrotas personu subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanas tiesību iegūšanu, klasificējot tās, pamatojoties uz dažādo subjektīvo publisko tiesību saturu katrai no publisko lietu grupām. Rakstā nav analizēts publisko lietu un publisko lietu tiesību jēdziens – šā jēdziena un šo lietu definēšanai Latvijas tiesībās ir nepieciešams atsevišķs pētījums. Raksta pamatā ir Vācijas tiesību zinātnē sniegtās definīcijas, saskaņā ar kurām publiskās lietas ir lietas, ko izmanto pārvalde vai sabiedrība, ja tās, pamatojoties uz speciālajām tiesību normām, kalpo publisko uzdevumu veikšanai.1 Lai arī saskaņā ar Senāta judikatūru arī privatizācijai paredzētās lietas ir pakļautas publiskajām tiesībām un to principiem, darba autors piekrīt Senāta lietotajiem apzīmējumiem un privatizācijai nododamās lietas neuzskata par publiskajām lietām,2 jo tās per se nekalpo publisko funkciju veikšanai. Tāpat autora nolūks nav detalizēti analizēt to, kā publisko personu īpašumā esošās lietas var iedalīt pēc dažādiem kritērijiem, un aplūkot, kādas tiesiskās sekas un attiecības iestājas, ja lieta ir uzskatāma par publisku un piederīgu vienai vai citai publisko lietu kategorijai. Ar rakstā paustajām atziņām par publiskajām lietām piemērojamo regulējumu autors nav vēlējies norādīt, ka pārējās publiskās personas īpašumā esošās lietas nav pakļautas speciālam regulējumam – gan normatīvie akti, gan citi tiesību avoti speciālu regulējumu paredz arī pārējām publiskas personas lietām. Rakstā izmantotais publiskās personas jēdziens aptver Valsts pārvaldes iekārtas likumā ar šo jēdzienu apzīmētos tiesību subjektus – Latvijas Republiku un atvasinātās publiskās personas,3 kā arī publiskās personas kapitālsabiedrības. Darbs ilustrēts ar atsevišķiem piemēriem, tomēr šo piemēru izmantošana nav uzskatāma par pilnīgu uzskaitījumu – to mērķis ir attiecināt paustās idejas uz iespējamām faktiskajām situācijām, ar kurām nākas saskarties administratīvajās tiesībās vai publisko lietu tiesībās. Svarīgi atzīmēt, ka lietas jēdziens publisko lietu tiesībās ne vienmēr atbildīs lietas jēdzienam civiltiesībās, piemēram, gaiss un publiskā telpa, kā arī jūra nav uzskatāma par lietu privāttiesībās, bet ir uzskatāma par lietu publisko lietu tiesībās. ...
Pievienot mapei
1 ... 23 24 25 26 27 ... 42
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Priekšvārds
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Valsts un baznīca
Administratīvās tiesības un proc...
Sports un tiesības
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Fintech
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties