Tiesību nozaru katalogs – Jurista Vārds

Atlasītas 4 tiesību nozares

Kaspars Balodis

žurnāls / Juridiskā literatūra

Nozīmīgs ieguldījums Civillikuma tapšanas izpētē

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Vācijas izdevniecība "Shaker Verlag" publicējusi vācu jurista Filipa Švarca (Philipp Schwartz) grāmatu "Das Lettländische Zivilgesetzbuch vom 28. Januar 1937 und seine Entstehungsgeschichte". Tā ir tiesību doktora disertācija, kuru autors 2008. gadā ar izcilību (summa cum laude) aizstāvējis Greifsvaldes universitātē Vācijā. Grāmata ir publicēta vācu valodā, un tās nosaukuma tulkojums latviski ir "Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā tapšanas vēsture". ...

žurnāls / Vēstules

Arī e-bibliotēka nedrīkst pārkāpt autortiesības

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Žurnāla "Jurista Vārds" 2009. gada 17. novembra numurā tika publicēta Gata Litvina redakcijas sleja "Autortiesības kapitulē tehnoloģiju priekšā", kurā saistībā ar e-bibliotēku tika izvirzīts problēmjautājums par autortiesību kapitulāciju informācijas tehnoloģiju priekšā. Saistībā ar izvirzīto problēmjautājumu, žurnāla redakcija saņēma lasītājas vēstuli. ...

žurnāls / Notikums

Kā nodrošināt objektīvu tiesnešu karjeras attīstību

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Pašlaik viena no karstākajām tēmām tiesu sistēmā ir tiesu varas neatkarība no pārējiem valsts varas atzariem. Tiek meklēts līdzsvars, lai nodrošinātu ne tikai neatkarīgu tiesas spriešanu (šaurākā nozīmē), bet arī apolitisku un nopelnos balstītu karjeras sistēmu. Šo jautājumu kontekstā tiek runāts par patstāvīgas tiesnešu pašpārvaldes sistēmas izveidošanu. Lai diskutētu par šiem jautājumiem, jaundibinātā Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība šā gada 25. novembrī Latvijas Universitātes Mazajā aulā organizēja diskusiju "Tiesneša neatkarība politisku izaicinājumu priekšā". Pasākumu vadīja Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, bet kā referenti uzstājās Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Anita Kovaļevska un Sabiedriskās politikas centra "Providus" jurists Gatis Litvins. Diskusija tika organizēta kā brīva domu apmaiņa, kurā bez minētajiem runātājiem iesaistījās arī citi klātesošie. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Gatis Litvins

žurnāls / Notikums

Juristi pulcējas konferencē "Krīze un tieslietas"

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

Saprast, cik tālu krīze ietekmējusi tieslietas, novilkt robežas, kuras tiesiskā ziņā pārkāpt nedrīkst, neraugoties ne uz kādām ekonomiskajām un politiskajām grūtībām, kā arī kopīgi meklēt veidus, kā ar tieslietu "instrumentiem" palīdzēt valstij vieglāk un ātrāk atkopties, – tie bija "Jurista Vārda" organizētās lasītāju un autoru konferences mērķi. Žurnāla aicinājumam dalīties pārdomās atsaucās ap 300 Latvijas juristu, kas pagājušajā piektdienā, 27. novembrī, pulcējās Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Liels bija pasākuma rīkotāju gandarījums, pirms konferences redzot negaidīti lielo interesi (uz reģistrāciju veidojās pat rinda, kas stiepās lejup pa Universitātes kāpnēm) – līdz ar to bija attaisnojusies arī visai drosmīgā norises vietas – Lielās aulas – izvēle, jo zāle bija faktiski pilna, turklāt liela daļa klausītāju pasākumu piektdienas vakarā "izturēja" līdz galam. Konferencē tika nolasīti 11 saturiski ļoti dažādi referāti – katrs runātājs lika aizdomāties par pilnīgi citu tiesību problēmu krīzes laikā, raisot klausītājos visa spektra emocijas: gan intelektuālu un emocionālu pārdzīvojumu, gan pārsteigumu, gan kritiskas iebildes, gan jautrību (tas šajos grūtajos laikos ir ļoti nepieciešami). Pasākumu noslēdza "Jurista Vārda" ceturtā pētniecisko darbu konkursa uzvarētāju apbalvošana (plašāku informāciju sk. 9. lpp). Šajā žurnāla numurā sniedzam īsu pārskatu par konferenci, ko papildina fotomateriāls, pilnus referātu tekstus publicēsim pēc to sagatavošanas. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par sprieduma izpildes pagriezienu

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

Darba likuma 59. pantā lietotā tiesību jēdziena "jebkura cita veida atlīdzība saistībā ar darbu" sastāvā ietilpst Darba likuma 126. pantā noteiktā atlīdzība par darba piespiedu kavējuma laiku vai mazāk apmaksāta darba veikšanu. ...

Baiba Rudevska, Irēna Kalniņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atlīdzība par darba piespiedu kavējumu darba samaksas jēdziena kontekstā

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

Darba likuma (turpmāk – DL) normas skar gandrīz ikvienu ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju, kura darba tiesisko attiecību pamatā ir ar darba devēju noslēgts darba līgums (sk. DL 3. pantu). Tādēļ jautājumi, kas saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām, kā arī DL normu iztulkošanu un piemērošanu, ir jo īpaši aktuāli pašlaik. ...

Evita Jurēvica

žurnāls / Notikums

Konferencē apspriež aktuālus civilprocesa jautājumus

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

Turpinot iepriekšējos gados aizsākto tradīciju, Tieslietu ministrija arī šā gada 11. novembrī tiesu namā Rīgā, Abrenes ielā 3, rīkoja tiesībzinātnieku un praktiķu konferenci par aktuāliem civilprocesa jautājumiem. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par darba devēja tiesībām atsaukt darba līguma uzteikumu

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Darba likuma 103. panta trešajā daļā noteiktais, ka tiesības atsaukt darba devēja uzteikumu nosaka darbinieks, ja tās nav noteiktas darba koplīgumā vai darba līgumā, aizsargā darbinieku pret darba devēja nekonsekventu un nenoteiktu rīcību. Šīs tiesību normas mērķis ir radīt tiesisko stabilitāti arī situācijās, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas pēc darba devēja uzteikuma. Atlaistā darbinieka prasības celšana tiesā par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā nozīmē darba līguma uzteikuma anulēšanu no tā sastādīšanas brīža, kas, nesaņemot no nepamatoti atlaistā darbinieka vēl kādu īpašu piekrišanu, ļauj darba devējam pēc savas iniciatīvas atjaunot darbinieku darbā, tādējādi pēc būtības apmierinot darbinieka prasījumu, pirms par to spriedusi tiesa. ...

Viktorija Jarkina, Anete Unbedahte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Daži aspekti par partnerattiecībām Latvijā un ārvalstīs

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Raksts tapis, lai veicinātu sabiedrības diskusiju par partnerattiecībām. Jāpiezīmē, ka 26. un 27. novembrī Rīgā notiks starptautiska konference "Nereģistrētas partnerattiecības Eiropas Savienībā", kurā Kembridžas universitātes lektors Jens Martins Šerpe lasīs referātu "Kopdzīve un likums: Eiropas perspektīvas", Varvikas universitātes lektore Rebeka Džeina Proberta – referātu "Šķēršļi, kas saistīti ar tiesību normu praktisko piemērošanu jautājumos par kopdzīvi ārpus laulības", Latvijas Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta pārstāves Vita Sliede un Evita Drobiševska referēs par mantiska rakstura strīdiem pēc ārpus laulības savienības iziršanas Latvijā un ārvalstīs, savukārt zvērināti advokāti Agris Bitāns un Viktorija Jarkina – par reģistrētām partnerattiecībām un laulību, kā arī nereģistrēto partnerattiecību institūtu un tā iespējamo attīstību Latvijā. ...

Sergejs Rudāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komerciālā pirkuma tiesiskais regulējums

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Šajā rakstā autors analizē komerciālā pirkuma tiesisko regulējumu Komerclikuma (turpmāk tekstā – KCL) jaunajā D daļā, kas būs spēkā ar 2010. gada 1. janvāri. ...

Līga Fjodorova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ekspedīcijas līgums Komerclikumā

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Nākamā gada 1. janvārī stāsies spēkā Komerclikuma (turpmāk tekstā – KCL) D daļas noteikumi, kas citu komercdarījumu vidū regulēs arī ekspedīcijas līgumu. Tādējādi raksta mērķis ir sniegt ieskatu par ekspedīcijas līguma būtību, atsevišķas KCL tiesību normas salīdzināt ar citu valstu nacionālajās tiesībās noteikto un ar starptautiski akceptēto kravu ekspedīcijas kārtību, kas apkopota dažādu organizāciju izstrādātos noteikumos. ...

Andra Rektiņa-Hitrova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komersanta aizturējuma tiesības

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Iepriekšējā gada nogalē – 2008. gada 18. decembrī – Saeima pieņēma apjomīgus grozījumus Komerclikumā (KCL), kuri stāsies spēkā ar 2010. gada 1. janvāri. Grozījumi galvenokārt saistīti ar jaunās D daļas ieviešanu KCL, kura būs piemērojama komersantu ikdienā slēdzamajiem darījumiem – komercdarījumiem. Saistībā ar minēto Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti šogad jau ir organizējusi tiesību zinātnieku un praktiķu konferenci par jauno komercdarījumu tiesisko regulējumu. Autore šajā konferencē referēja par komersanta aizturējuma tiesībām, un šajā rakstā ievietotas referātā izteiktās tēzes. Rakstā nav sniegts izsmeļošs komersanta aizturējuma tiesību satura izklāsts, bet apskatīti galvenie komersanta aizturējuma tiesību elementi. Savukārt Līga Fjodorova un Sergejs Rudāns šajā "Jurista Vārda" numurā plašāk analizē KCL jaunās daļas regulējumu attiecībā uz ekspedīcijas līgumu un komerciālo pirkumu. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Gatis Litvins, Mārtiņš Lazdovskis, Ringolds Balodis, Edvīns Balševics, Māris Baltiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tieslietu finanses krīzes laikā: viedokļi un statistika

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Šonedēļ, 27. novembrī, Latvijas Universitātē notiks "Jurista Vārda" autoru un lasītāju konference "Krīze un tieslietas: ietekme, riski, risinājumi", kurā tiks diskutēts par valsts ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz tieslietu un tiesību sistēmu, kā arī tiesību politiku Latvijā. Protams, tieslietu institucionālā sistēma, kuras finansējums atrodas Tieslietu ministrijas pārziņā, ir tikai viens no krīzes ietekmes laukiem (konferences temats ir daudz plašāks), taču krīzes sekas "skaitliskā izteiksmē" šeit ir vislabāk redzamas, jo informācija ir apkopota, pieejama un pārskatāma. Tādēļ "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem finanšu informāciju par plānoto tieslietu sistēmas budžetu 2010. gadā, darbinieku skaitu un algām, ko papildina Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska un citu sistēmas amatpersonu komentāri par budžeta situāciju un iestāžu spēju funkcionēt. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par nostiprinājuma lūgumu izskatīšanas secību zemesgrāmatu nodaļā

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Zemesgrāmatu nodaļā saņemta nostiprinājuma lūguma, kas pamatots ar tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, izskatīšanas kārtību un secību reglamentē Zemesgrāmatu likums. Civilprocesa likuma 142. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas, attiecas uz civilprocesuālajiem jautājumiem, un šī tiesību norma neietekmē ārpus Civilprocesa likuma regulējuma izejošo Zemesgrāmatu likumā noteikto nostiprinājuma lūgumu izskatīšanas kārtību zemesgrāmatu nodaļā. ...

žurnāls / Vēstules

Tiesneša Vīganta karjeru esmu nevis bremzējis, bet izšķirīgi veicinājis

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Tā kā žurnālā "Jurista Vārds", 27.10.2009., Nr. 43, bija publicēts Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības paziņojums, kā arī interpretācija par šo tēmu, lūdzu rast iespēju publicēt Jūsu žurnālā arī manu viedokli. Pateicībā, ar cieņu Aivars Lembergs ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (III)

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu sevišķo izmantošanu Pretstatā publiskās lietas sabiedriskajai izmantošanai sevišķā izmantošana nozīmē ekskluzīvu vai privileģētu sabiedriskajai izmantošanai (tika aplūkotas iepriekš) vai tikai sevišķajai izmantošanai paredzētas publiskas lietas izmantošanu, tādēļ daļā gadījumu publiskās lietas sevišķā izmantošana var norisināties līdztekus un neatbilst tās tiešajam piešķīruma mērķim ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokatūras "Zelta zirgs" jeb Antiņa simtgade un "tēva vara"

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Raksts ir autora pārdomas par notikumiem Latvijas advokatūrā un turpina advokatūras iekšienē un publiskajā telpā iesākto diskusiju par advokatūras attīstības scenārijiem. Autors tikai grib sastatīt Raiņa redzējumu par sabiedrību pirms simt gadiem ar savu mūslaiku pasaku par mūsdienīgām Latvijas problēmām, to skaitā advokatūras problēmām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Īpašs protests civilprocesā

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Civilprocesa likuma1 (turpmāk – CPL) 60. nodaļa ("Lietu jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem") noteic kārtību, kādā iespējama jauna lietu izskatīšana pie noteiktiem apstākļiem, ja par spēkā stājušos nolēmumu iesniegts protests. Protesta iesniegšanai CPL izvirza zināmus priekšnoteikumus un noteiktu amatpersonu iesaistīšanos. Turklāt nodaļas normas ir īpatnējs regulējums, kas atkāpjas no ierastās tiesvedības procedūras civilprocesā, tādēļ ne vien no teorētiskā, bet arī no praktiskā skatupunkta ir vērtīgi detalizētāk paraudzīties uz CPL 60. nodaļu. Līdz ar to šā raksta nolūks ir izvērtēt protesta institūta vietu un nozīmi civilprocesā, tā leģitīmā mērķa un izmantošanas aspektu būtību, vienlaikus aplūkojot protesta jēdzienu, tā iesniegšanas tiesiskos pamatus un to elementus, kā arī amatpersonas, kas tiesīgas iesniegt protestu. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Latvijā pirmā grāmata par franšīzi

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Apgāds "Latvijas Vēstnesis" laidis klajā Viktorijas Jarkinas grāmatu Franšīze teorijā un praksē. Komerclikuma franšīzes līguma nodaļas komentāri. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009, 216 lpp. Tas ir Latvijā pirmais visaptverošais un fundamentālais pētījums par franšīzi. Jaunais izdevums ir vērtīgs ne tikai kā zinātnisks darbs – īpaši aktuāls tas ir tagad, jo 2010. gada 1. janvārī stāsies spēkā Komerclikuma D daļa "Komercdarījumi", kurā līdzās citiem komercdarījumiem ir regulēts arī franšīzes līgums. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Plaģiāts, kas noved pie darba zaudēšanas

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

"Ak, kāds nu tur liels ļaunums, ja mazliet "pašpikošu" no cita autora" – šāda nostāja diemžēl ir plaši izplatīta bakalaura un maģistra darbu rakstītāju vidū. Gandrīz visi zina, ka uzdot cita autora rakstītu tekstu par savējo nedrīkst. Tāpat vairums zina, ka bakalaura vai maģistra darbus neraksta, neiepazīstot un neizmantojot agrāk jau uzrakstītas publikācijas, tikai jādod atsauces uz izmantoto avotu. "Tad vai nu liela starpība: ir vai nav tās atsauces? Honorāru taču par maģistra darbu neprasīšu" – turpina spriedelēt literārie zagļi. Starpība tomēr ir liela un būtiska. Studējošais bieži vien jūt, ka viņa projektā ir izklāstītas jau atklātas patiesības un samērā trūcīgi ir ar jaunām atziņām, vispārinājumiem, priekšlikumiem. Šādā situācijā visai vilinoši liekas paņemt kādus jau gatavus vispārinājumus vai labi formulētus ierosinājumus un iekļaut darbā kā savējos. Tikai naivais teiks, ka tas nav negodīgi. No godīguma viedokļa vien jau tas ir pietiekami bīstami. Tikpat bīstami tas ir no profesionālās kvalifikācijas viedokļa: rakstītājs uzdodas par gudrāku nekā viņš īstenībā ir. Piedevām viņš sevi apliecina kā vieglas dzīves tīkotāju, varbūt karjeristu, varbūt mazvērtības kompleksu mocītu utt. Bet tas nav tik nesavtīgi un nevainīgi. Tas ir Autortiesību likuma pārkāpums! No ilggadējās docētāja prakses vēl tagad prātā ap divdesmit gadu vecs gadījums, kad plaģiātā tika atmaskots diplomdarba autors, kas iesniedza darbu par autortiesību aizsardzību, cītīgi savāca daudz argumentu par to, ka pārkāpt autora tiesības ir prettiesiski, tikai pats ignorēja rakstīto, ka jānorāda citētie autori. Un mērķis, kā noskaidrojās, bija iegūt labu amatu autortiesību aģentūrā, kas tolaik pastāvēja. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Zvērināta tiesu izpildītāja rīcības izsoles procesā pārsūdzēšana

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Civilprocesa likuma 617. panta otrajā daļā lietotā termina "ieinteresētās personas" saturs ir noskaidrojams, izvērtējot Civilprocesa likuma 617. panta pirmajā daļā ietvertos pamatus, kuriem pastāvot, izsoli atzīst par spēkā neesošu. Civilprocesa likuma 617. panta pirmajā daļā sniegtais pamatu uzskaitījums, kad tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ierindo izsoles dalībnieku ieinteresēto personu lokā. Tiesas izskatīšanas priekšmets sūdzībā par tiesu izpildītāja rīcību, lūdzot izsoli atzīt par spēkā neesošu, ir tajā pieļauto procesuālo pārkāpumu konstatēšana un novēršana, kas sūdzību iesniegušajai personai nerada nekādas tiesības uz izsolē nodoto objektu. Tas vienīgi var būt pamats jaunas izsoles procedūras uzsākšanai. Jautājums par izsoles tiesiskumu nav risināms prasības tiesvedības kārtībā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesas rīcību gadījumā, ja procesuālās darbības izpilde ir kavēta tās vainas dēļ

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Likumdevējs, nosakot termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai, acīmredzami ir vadījies no tā, ka pašas tiesas konsekventi un precīzi ievēro termiņus tām noteikto procesuālo darbību izpildē. Lietas dalībniekam atbilstoši Civilprocesa likuma 415. pantam ir garantēts 20 dienu termiņš apelācijas sūdzības sagatavošanai un iesniegšanai no brīža, kad spriedums ir pieejams. Situācijā, kad tiesa spriedumu nav sastādījusi tās noteiktajā termiņā, tādējādi lietas dalībnieku kavējot termiņā iesniegt apelācijas sūdzību, pēc šā pamata nav tiesiski attaisnojams tiesas atteikums turpināt tiesvedību, kas pēc būtības ir personas tiesības uz taisnīgu tiesu aizskārums. ...

Pēters Jervelaids

žurnāls / Domu mantojums

Baltijas civiltiesību "tēvs" Frīdrihs Georgs fon Bunge

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Pateicoties Baltijas guberņu vietējo likumu kopojumam, kas stājās spēkā 1865. gadā, Frīdrihs Georgs fon Bunge kļuva par vienu no pazīstamākajiem Eiropas valstu likumdošanas sistematizētājiem. Baltijas guberņu vietējo likumu kopojums Igaunijā bija spēkā līdz 1940. gadam. Latvijas Republika paspēja pieņemt savu Civillikumu 1937. gadā. Baltijas guberņu vietējo likumu kopojuma ietekme Civillikumā bija ļoti būtiska. To pašu var teikt arī par 1940. gadā sagatavotā Igaunijas Republikas Civillikuma projektu. ...

Ernests Saulītis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publisko personu rīcībspējas un tiesībspējas civilprocesuālie aspekti

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Saeima 2002. gada 6. jūnijā pieņēma Valsts pārvaldes iekārtas likumu,1 kas stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī. Likums Latvijas tiesību sistēmā un tā spēkā stāšanās noslēdza būtisku posmu Latvijas publiskās pārvaldes organizācijā. Likumā ietverto regulējumu izpratne ietekmēja arī vispārējās jurisdikcijas tiesu praksi, jo likuma 1. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā ietvertais publisko personu iedalījums sākotnējā un atvasinātajās publisko ...

žurnāls / Diskusija

Vai Saeimai ir jālemj par katru tiesneša karjeras soli

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

"Jurista Vārds" jau ziņoja par 22. oktobrī notikušo Saeimas balsojumu, ar kuru jaunā – Augstākās tiesas tiesneša – amatā pretēji Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Saeimas Juridiskās komisijas ieteikumam netika apstiprināts Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants. Šis Saeimas lēmums raisīja plašas debates gan plašsaziņas līdzekļos, gan tiesnešu aprindās, turklāt izskanēja pieņēmums, ka negatīvā balsojuma iemesls ir bijis fakts, ka M. Vīgants savulaik pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Administratīvo tiesnešu biedrība savā paziņojumā pat secināja, ka "pēc šāda Saeimas lēmuma neviens tiesnesis Latvijā nevar būt drošs, ka viņš netiks sodīts par to, ka, spriežot tiesu, ir ievērojis savu padotību vienīgi likumam un tiesībām." (Pilnu paziņojuma tekstu sk.: JV, 27.10.2009., Nr. 43) Profesors Dr.iur. Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, komentējot deputātu 22. oktobra lēmumu, atzina: kamēr nav pieņemts jaunais Tiesu iekārtas likums, ar ko paredzēts šādas pilnvaras dot Tieslietu padomei, par tiesneša apstiprināšanu amatā būtu jālemj nevis Saeimai, bet gan Valsts prezidentam. Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers šī gadījuma sakarā paziņoja, ka atzinīgi vērtē ideju par nepieciešamību vēl vairāk nostiprināt tiesu varas un tiesnešu neatkarību no iespējamas politiskās ietekmes un sagaida aktīvāku diskusiju par šo jautājumu Saeimas apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumprojektu vēl 8. Saeimas laikā. V. Zatlers arī uzsvēra, ka jāvērtē, vai vispār ir jāatkārto Saeimas balsojums, apstiprinot augstākā amatā tiesnesi, kurš reiz jau Saeimā tiesneša amatā ir apstiprināts un ir neatkarīgas tiesu varas sastāvdaļa. Viņš atgādināja, ka, piemēram, tiesnešu svinīgo solījumu Valsts prezidentam tiesnesis dod tikai vienu reizi, stājoties tiesneša amatā, nevis katru reizi kāpjot pa tiesu sistēmas kāpnēm. "Jurista Vārds" uzrunāja gan tieslietu nozares atbildīgās amatpersonas, tiesnešus, politiķus un tiesību zinātniekus, lai noskaidrotu, vai Saeimas negatīvais balsojums par M. Vīgantu varētu kļūt par iemeslu mainīt kārtību, kādā tiek lemts par tiesneša karjeru Latvijā. ...

žurnāls / Informācija

Nākamajā gadā tieslietas izdzīvos

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Līdz šim tika diskutēts par tieslietu sistēmai nepieciešamo finansējuma apmēru un sadali starp tās komponentiem. Diskusijas bija gan konstruktīvas, gan arī ne ļoti – tika izteikti arī nepārdomāti pieņēmumi un spekulācijas. Tagad tieslietu sistēmai nepieciešamais finansējuma apmērs un sadale ir ieguvusi konkrētas aplēses. Izteiktās idejas un aprēķini ir apkopoti 2010. gada valsts budžeta likumprojektā. Valsts budžeta likumprojektam ir atlicis pēdējais spurts Saeimā, kurai jāizskata un jāpieņem izšķirošais lēmums par tā spēkā stāšanos. Lai padarītu šo procesu vieglāku un raitāku, šā gada 28. oktobrī tieslietu ministrs Mareks Segliņš viesojās Saeimas Juridiskajā komisijā. Ministrs atsevišķi tikās arī ar Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu deputātiem un runāja par Tiesu iekārtas likumprojekta pieņemšanas gaitu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

"Parex" bankas klauzula: Saeima pārejas tiesību pinekļos

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

2009. gada 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtībā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (turpmāk – likums).2 Kredītiestāžu likums tika papildināts ar 59.6 pantu, kam ir trīs daļas. Divas pirmās daļas regulē divas atšķirīgas hipotēzes ar būtībā vienādām tiesiskām sekām. Pirmā daļa attiecas uz bankām, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem saņem komercdarbības atbalstu, bet otrā – uz bankām, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi noguldījumu ierobežojumus. Abos gadījumos, kamēr pastāv attiecīgais tiesiskais režīms (tātad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas līdz tā sniegšanas beigām un no ierobežojumu noteikšanas dienas līdz to atcelšanas dienai), bankai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tostarp arī atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par valdes locekļa atsaukšanu no amata un prejudiciālu jautājumu uzdošanu EKT

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Strīda izšķiršanā svarīga nozīme ir šādiem jautājumiem: pirmkārt, vai kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis ir uzskatāms par darba ņēmēju Eiropas Kopienu tiesību izpratnē; otrkārt, vai tas, ka Komerclikuma 224. panta ceturtā daļa atļauj atsaukt kapitālsabiedrības valdes locekli no amata bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp neatkarīgi no sievietes grūtniecības stāvokļa, nav pretrunā Eiropas Padomes Direktīvas 92/85 EEK 10. pantam un Eiropas Kopienu tiesas atziņām? ...

žurnāls / Tiesību prakse

Uzņēmumu reģistra amatpersonu lēmumu atziņas ar ekspertu komentāriem

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Par komercķīlas tiesību izlietošanu Tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšana nedod tiesības nodrošinātajam kreditoram pārdot komercķīlas devēja mantu bez tiesas atļaujas. Uzņēmumu reģistrā iesniegts tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu attiecībā uz komercķīlas devēju ir uzskatāms arī par tiesisku šķērsli, kas liedz valsts notāram izskatīt komercķīlas ņēmēja paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu. ...

Kristaps Mikoss

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārmērīgi līgumsodi

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Šogad pieņemtie Civillikuma (CL) grozījumi1 apstiprina tiesu praksē jau atrasto formulu: tiesai, balstoties uz taisnīguma apziņu un vispārējiem tiesību principiem, ir tiesības pielīgto līgumsodu samazināt. Taču problēmas sagādā tas, ka, noskaidrojot, kas ir "taisnīgi" un "saprātīgi", līdzšinējā tiesu prakse vairāk atbilst likumdošanas, nevis tiesību tālākveidošanas procesam. Šajā rakstā uzsvars likts uz tiem tiesību prakses gadījumiem, kad jāsaskaras ar progresīvi pieaugošiem līgumsodiem, t. i., kad nevis pati likme, bet gan tās piemērošanas rezultāts tiesai ir izsaucis šaubas par līgumsoda apmēra pieļaujamību. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pirmpirkuma tiesības, atsavinot slēgtu kapitālsabiedrību daļas

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Komerclikumā trūkst tiesiskās aizsardzības mehānisma, kas būtu piemērojams gadījumos, kad netiek ievērotas slēgtas kapitālsabiedrības dalībnieku pirmpirkuma tiesības, un tas noved gan pie teorētiska, gan praktiska rakstura neskaidrībām. Šajā rakstā autors centīsies identificēt problēmas, kas saistītas ar pirmpirkuma tiesību regulējumu Komerclikumā, kā arī piedāvāt iespējamos risinājumus. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesneša neatkarības saturs bieži tiek pārprasts vai pārspīlēts

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Finanšu ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets skata likumprojektu "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu". Likumprojekts ir slepens. Publiski pieejams sākotnējais likumprojekta teksts, kurā tiesneša darba samaksa ir iekļauta vispārējā regulējumā (sk.: www.ecb.int/ecb/legal/pdf/lv_draft_law_con_2009_47.pdf). Arī no Ministru kabineta 2009. gada 29. septembra protokollēmuma teksta secināms, ka tiesneša amats ir atstāts vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā. Speciāli minētās situācijas izvērtējumam 2009. gada 8. oktobrī tika sasaukts Augstākās tiesas plēnums, kurā pieņēma lēmumu aicināt Saeimu un Ministru kabinetu saglabāt tiesnešu darba samaksas sistēmas regulējumu likumā "Par tiesu varu" (plašāk par AT Plēnumu sk.: JV Nr. 41, 13.10.2009.). Gatavojoties Plēnumam, šā raksta autors kolēģiem sagatavoja atzinumu par to, vai tiesneša darba samaksas noteikšana vienā normatīvajā aktā un pēc vienotas sistēmas ar ierēdņu darba samaksu atbilst tiesneša neatkarības principam – minētais atzinums ir šī raksta pamatā. Domāju, ka arī "Jurista Vārda" lasītājiem, tostarp valsts pārvaldē un likumdevējiestādē strādājošajiem, būs noderīgas izpētes rezultātā iegūtās atziņas. Izpētei izmantoti Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas spriedumi par tiesnešu un ierēdņu darba samaksas normām un Vācijas Federālais likums par atlīdzību (Bundesbesoldungsgesetz), kura normas līdzinās mūsu sākotnējā likumprojekta redakcijai, protams, ar visai nozīmīgām variācijām. Autora piezīme: pēc raksta nodošanas redakcijā Ministru kabinets turpināja skatīt likumprojektu par vienoto darba samaksu un kļuva zināms, ka tiesnešu darba samaksa netiks vienoti noregulēta vienā likumā ar citiem valsts darbiniekiem. Ministru kabinets nolēmis arī svītrot no likumprojekta teksta Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu. Tieslietu ministrijai uzdots sagatavot likumprojektu par grozījumiem likumā "Par tiesu varu" (2009. gada 13. oktobra sēdes prot. Nr. 69 79. § 3. punkts) un citos tiesu varas institūciju darbību regulējošajos likumos, iekļaujot tajos atlīdzības sistēmu, tai skaitā vienkāršotu mēnešalgu noteikšanas principu (attiecīgi piemaksa par kvalifikācijas klasi vai piemaksa par amata pakāpi ir iekļauta mēnešalgā, kura nepārsniedz Ministru prezidenta mēnešalgu) atbilstoši Finanšu ministrijas priekšlikumam. Tātad secināms, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amati netiks pakļauti vienotai darba samaksas sistēmai. Autoram nav saprotama Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora amatu nošķiršana no vienotās darba samaksas sistēmas, ja reiz ir nolemts veidot vienotu darba samaksas noregulējumu visiem valsts darbiniekiem. Ja tas ir attaisnots ar neatkarības argumentu, tad tā ir kļūda un neatkarības pārspīlējums. Starp citu, Vācijas federālajā likumā ir iekļauts arī Federālās bankas valdes priekšsēdētāja amats un nekādas problēmas ar nacionālās bankas neatkarību Vācijas likumdevēji te nav saskatījuši. ...

žurnāls / Notikums

Saeima pārkāpj tiesneša personiskās neatkarības principu

27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)

Pagājušajā nedēļā, 22. oktobrī, Saeima neapstiprināja Māri Vīgantu Augstākās tiesas tiesneša amatā, līdz ar to viņam jāturpina darbs līdzšinējā – Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amatā. Par M. Vīganta kandidatūru balsoja 26, pret – 43, bet atturējās 14 deputāti. Šis bija viens no ļoti retajiem gadījumiem, kad Saeima neapstiprina amatā tiesnesi pretēji tiesnešu pašpārvaldes institūciju ieteikumam. M. Vīganta virzību un Augstāko tiesu ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par advokāta izslēgšanu no advokatūras

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Par tiesnešu, advokātu un citu juridisko profesiju ētikas jautājumiem arvien biežāk un skaļāk tiek runāts gan juristu aprindās, gan arī visā sabiedrībā. Tiek diskutēts ne tikai par pārkāpumiem pēc būtības, bet arī par procesu, kā persona tiek disciplināri sodīta un kā tā var aizstāvēt savas iespējami aizskartās tiesības un tiesiskās intereses. Līdz šim vislielākās neskaidrības bija par Latvijas Republikas Advokatūras likuma regulējumu. Pastāv dažādi viedokļi, vai zvērinātu advokātu var izslēgt no zvērinātu advokātu skaita ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vai Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas lēmumu. Beidzot arī tiesa ir devusi vērtējumu šim regulējumam. ...

Gaidis Bērziņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai nodrošinātā kreditora tiesības ir samērojamas ar likuma mērķi

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

Šajā rakstā autors plašāk analizē šobrīd praksē aktuālo problēmjautājumu, vai Maksātnespējas likumā noteiktās nodrošinātā kreditora tiesības fiziskās personas (parādnieka) maksātnespējas procesā ir samērojamas ar likuma mērķi. ...

Jānis Neimanis

žurnāls / Notikums

Administratīvie tiesneši apvienojas biedrībā

20. Oktobris 2009 /NR. 42 (585)

2009. gada 9. oktobrī Rīgā divas trešdaļas no Latvijas administratīvajās tiesās strādājošajiem tiesnešiem nodibināja Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrību. Par biedrības valdes priekšsēdētāju ievēlēja Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru, tiesību doktoru Jāni Neimani, par valdes biedriem – tiesnesi Kasparu Berķi no Administratīvās apgabaltiesas un tiesnesi Ilzi Freimani no Administratīvās rajona tiesas. Administratīvie ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (II)

13. Oktobris 2009 /NR. 41 (584)

1. Publisko lietu institūts Latvijas tiesībās Vispārējais lietu normatīvais regulējums Lietu un personu, kurām ir tiesības uz lietām, attiecības pašā pamatā regulē Civillikums. Atbilstoši Civillikuma noteikumiem valsts, pašvaldības un to iestādes kā juridiskas personas ir tiesību spējīgas tiesiskos darījumos,1 un tās arī ir privāttiesību subjekti.2 Saskaņā ar privāttiesību noteikumiem publiskā persona attiecībā uz tās īpašumā esošajām ...

žurnāls / Notikums

Tiesneši aktualitātes vērtē ārkārtas plēnumā

13. Oktobris 2009 /NR. 41 (584)

Atkārtoti vietnieku amatā Kā jau minēts, nedēļas sākumā, 5. oktobra plēnumā, notika Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanas, un šajos amatos atkārtoti ievēlēja Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju Pāvelu Gruziņu un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju Gunāru Aigaru. AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece paskaidroja, ka P. Gruziņa un G. Aigara kandidatūru atkārtotai ievēlēšanai izvirzīja AT priekšsēdētājs ...

Ilma Čepāne, Agris Bitāns, Edvīns Danovskis, Mārtiņš Paparinskis, Ainārs Gorenko, Aivars Graudiņš

žurnāls / Diskusija

Ķīla kā vienīgais mājokļa hipotekārā kredīta garants

13. Oktobris 2009 /NR. 41 (584)

Pagājušajā nedēļā, 6. oktobrī, tika publiskota Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīva veidot principiāli jaunu garantiju sistēmu mājokļu hipotekārajā kreditēšanā Latvijā: aģentūra LETA ziņoja, ka premjers, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un pieaugošās kredītņēmēju problēmas, ir uzdevis Valsts kancelejas Juridiskajam departamentam steidzami sagatavot grozījumus Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai ieviestu sistēmu, kurā ķīla ir vienīgais garants vienīgā mājokļa hipotekārajiem kredītiem. Premjers vēlas, lai grozījumi normatīvos paredzētu, ka kredītņēmēja – fiziskas personas – atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi būtu aprobežota ar ķīlas vērtību, bet pēc ķīlas realizācijas nebūtu iespējama piedziņas vēršana uz pārējo kredīta ņēmējam piederošo mantu, kā arī nebūtu iespējams pieprasīt galvotājiem veikt maksājumus atlikušās aizdevuma summas apmērā, kas palikusi pēc ķīlas realizācijas. Papildus tam valdības vadītājs lūdzis izvērtēt iespēju paredzēt, ka kredīta ņēmēju un tā ģimenes locekļus nav iespējams izlikt no vienīgā mājokļa, ja nav panākta vienošanās par ģimenes pāreju uz citu dzīvojamo platību, tostarp premjers vēlētos, lai bankām tiktu noteikts pienākums piedāvāt šādu mazāku platību no savā pārziņā esošajām dzīvojamām platībām. Tā kā vieni no lielākajiem kreditētājiem Latvijā ir ar Zviedriju saistītas bankas, gatavojot grozījumus, V. Dombrovskis lūdzis apkopot informāciju par kredītņēmēju juridiskajām saistībām pret kredīta devējiem un kredītņēmēju aizsardzības mehānismu Zviedrijā. Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne sarunā ar "Jurista Vārdu" atzina, ka grozījumus iecerēts attiecināt arī uz tām līgumattiecībām, kas starp kredītņēmējiem un bankām jau nodibinātas līdz šim, jo tieši pašreizējiem kredītņēmējiem saistību izpilde sagādā grūtības. Jaunā kārtība, kuras tiesisko pamatu Valsts kancelejas Juridiskajā departamentā paredzēts izstrādāt mēneša laikā, protams, vēl būs jāapstiprina valdībā un Saeimā. Pēc L. Krapānes domām, tas varētu notikt jau šogad. Tādā gadījumā grozījumi varētu stāties spēkā nākamā gada sākumā. Ņemot vērā ieceres iespējamo ietekmi uz lielāko daļu Latvijas banku un milzīgu skaitu kredītņēmēju, "Jurista Vārds" aicināja uz neklātienes diskusiju vairākus civiltiesību un finanšu tiesību lietpratējus. Jāatzīst, ka Ministru prezidenta ideja Latvijas juristus pārsteidza acīmredzami nesagatavotus: vairāki eksperti savu viedokli līdz žurnāla nodošanai nepaspēja formulēt vai arī politiskā konteksta dēļ atturējās to darīt. Daži uzaicinātie sniedza atbildes uz konkrētiem "Jurista Vārda" jautājumiem (zvērināts advokāts, juridiskā biroja "Eversheds Bitāns" vadošais partneris Agris Bitāns, Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents Aivars Graudiņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Ņujorkas universitātes programmas "Hauzeres pētījumi" (Hauser Research) zinātnieks Mārtiņš Paparinskis), citi formulēja "vispārīgu" viedokli par Ministru prezidenta Valda Dombrovska iniciatīvu, nepiesaistot to uzdotajiem jautājumiem (LU profesore Dr.iur. Ilma Čepāne, LU doktorants Mg.iur. Edvīns Danovskis, Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko). ...

Kristīne Dupate

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vidējās izpeļņas aprēķināšana un vienlīdzīga darba samaksa

6. Oktobris 2009 /NR. 40 (583)

Raksta mērķis ir norādīt uz Darba likuma tiesiskā regulējuma nepilnībām vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtībā, kas pārkāpj vienlīdzīgas darba samaksas principu starp sievietēm un vīriešiem tiesiskā regulējuma līmenī un Latvijas tiesu praksē. ...

Iveta Andžāne

žurnāls / Informācija

Tiesneši iebilst pret algu samazināšanu

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Latvijas Tiesnešu biedrība 23. septembrī iesniedza vēstuli tieslietu ministram Marekam Segliņam, kurā pausts viedoklis par iespējamo izdevumu samazinājumu tiesām 2010. gadā vismaz 10% apmērā, kas būtu aptuveni 2,5 miljoni latu. Tiesnešu biedrības vēstulē norādīts, ka tik lielu samazinājumu nav iespējams veikt, lai tiesas varētu pildīt normatīvajos aktos paredzētās funkcijas. ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pilnvarojums lietās par laulības šķiršanu vai laulības neesamību

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Šā raksta pamatā ir tiesību zinātņu praktiķu vidū pastāvošais strīds par to, vai lietās par laulības šķiršanu vai neesamību ir pieļaujams tiesā mutvārdu pieteikumā izteiktais pilnvarojums un vai šādos gadījumos ir nepieciešama notariāli apliecināta pilnvara. ...

Svetlana Kovaļčuka, Ksenija Eļtazarova

žurnāls / Domu mantojums

Bez kultūras nav tiesību, bez tiesībām nav īstas dzīves

29. Septembris 2009 /NR. 39 (582)

Vasilijs Sinaiskis (Василий Иванович Синайский) ir viens no izcilākajiem Latvijas civilistiem, kura zinātniskais sniegums un personības spēks saglabā savu aktualitāti arī mūsdienu Latvijas tiesību zinātnē un praksē. Viņa vārds ir kļuvis gandrīz par simbolu, jēdzienu, kas Latvijā ir līdzvērtīgs kādai neapstrīdamai civiltiesiskai patiesībai, kura, pat ja objektīvu apstākļu dēļ jau ir novecojusi, tomēr ir vērā ņemama. Lai izprastu un izvērtētu cilvēka dzīves gājumu, jāiepazīst viņa profesionālās un garīgās attīstības ceļš, uzsver S. Kovaļčuka un K. Eļtazarova, kas šajā “Jurista Vārda” numurā sniedz ieskatu V. Sinaiska biogrāfijā un profesionālajā darbībā. Viena no raksta autorēm – S. Kovaļčuka – personīgi pazinusi V. Sinaiska meitu Natāliju, veicinājusi viņas ierašanos Rīgā deviņdesmitajos gados, šobrīd glabā profesora un viņa meitas piemiņas lietas un joprojām rūpējas par to, lai V. Sinaiska darbība Latvijā netiktu aizmirsta. Šī gada 21. septembrī apritēja 60 gadi kopš profesora V. Sinaiska nāves dienas. Šai sakarā Kristus piedzimšanas katedrālē Rīgā paredzēts piemiņas dievkalpojums, bet krievu studenšu korporācija “Sororitas Tatiana”, kurā savulaik darbojās arī Natalija Sinaiska, apsver iespēju atjaunot Vasilija Sinaiska piemiņas plāksni pie nama Antonijas un Dzirnavu ielas stūrī, kur dzīvoja profesora ģimene. (Pēc N. Sinaiskas iniciatīvas šāda plāksne jau bija uzstādīta 1994. gadā, bet pēc diviem mēnešiem pazuda.) ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bērna izcelšanās noteikšana: procesuālo tiesību nepilnības

22. Septembris 2009 /NR. 38 (581)

Vērtējot Latvijas Republikas normatīvos aktus un tiesu praksi, analizējot Latvijas tiesību vēsturi bērnu izcelšanās noteikšanas institūta evolūcijas aspektā, secināms, ka normatīvie akti, jau sākot no pamatregulējuma Civillikumā un Civilprocesa likumā, nepilnīgi regulē bērna izcelšanās noteikšanas institūtu. Autores rakstos "Bērna izcelšanās noteikšana: materiālo tiesību nepilnības" un "Tiesības apstrīdēt bērna izcelšanos" minēti trūkumi Civillikumā un Civilstāvokļu aktu likumā, taču tikpat svarīgi ir arī norādīt uz papildinājumiem un grozījumiem, kādi nepieciešami bērna izcelšanās noteikšanas regulējumā Civilprocesa likumā. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par piedziņu no juridiskās personas

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Civilprocesa likuma 572. pantā ir noteikta piedziņas vēršanas secība uz juridisko personu mantu: tiesu izpildītājs vispirms vērš piedziņu uz juridiskās personas naudas līdzekļiem, kuri atrodas kredītiestādēs, ja šo līdzekļu nepietiek, lai piedzītu parādu, piedziņu vērš uz juridiskās personas mantu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 573. panta otro daļu, ja tiesu izpildītājam rodas šaubas par mantas piederību, viņam jāpieprasa ziņas no kustamo lietu reģistriem par lietu piederību parādniekam, kā arī jānoskaidro komercķīlu reģistrā, vai parādniekam piederošās kustamās lietas nav ieķīlātas. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Raksta mērķis ir noteikt, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir piemērojams speciāls tiesiskais regulējums un kādas ir personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu. Uzmanība ir veltīta publisko lietu institūta izcelšanās vēsturei, kā arī šā institūta pastāvēšanas nepieciešamībai. Tālāk aplūkoti Latvijas normatīvie akti, kas regulē publiskās lietas, lai noteiktu, kādas attiecības ir starp publisko personu un publiskajām lietām, un, balstoties uz tiesību normu analīzi, lai definētu, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir attiecināms īpašs tiesiskais regulējums. Noslēgumā noskaidrotas personu subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanas tiesību iegūšanu, klasificējot tās, pamatojoties uz dažādo subjektīvo publisko tiesību saturu katrai no publisko lietu grupām. Rakstā nav analizēts publisko lietu un publisko lietu tiesību jēdziens – šā jēdziena un šo lietu definēšanai Latvijas tiesībās ir nepieciešams atsevišķs pētījums. Raksta pamatā ir Vācijas tiesību zinātnē sniegtās definīcijas, saskaņā ar kurām publiskās lietas ir lietas, ko izmanto pārvalde vai sabiedrība, ja tās, pamatojoties uz speciālajām tiesību normām, kalpo publisko uzdevumu veikšanai.1 Lai arī saskaņā ar Senāta judikatūru arī privatizācijai paredzētās lietas ir pakļautas publiskajām tiesībām un to principiem, darba autors piekrīt Senāta lietotajiem apzīmējumiem un privatizācijai nododamās lietas neuzskata par publiskajām lietām,2 jo tās per se nekalpo publisko funkciju veikšanai. Tāpat autora nolūks nav detalizēti analizēt to, kā publisko personu īpašumā esošās lietas var iedalīt pēc dažādiem kritērijiem, un aplūkot, kādas tiesiskās sekas un attiecības iestājas, ja lieta ir uzskatāma par publisku un piederīgu vienai vai citai publisko lietu kategorijai. Ar rakstā paustajām atziņām par publiskajām lietām piemērojamo regulējumu autors nav vēlējies norādīt, ka pārējās publiskās personas īpašumā esošās lietas nav pakļautas speciālam regulējumam – gan normatīvie akti, gan citi tiesību avoti speciālu regulējumu paredz arī pārējām publiskas personas lietām. Rakstā izmantotais publiskās personas jēdziens aptver Valsts pārvaldes iekārtas likumā ar šo jēdzienu apzīmētos tiesību subjektus – Latvijas Republiku un atvasinātās publiskās personas,3 kā arī publiskās personas kapitālsabiedrības. Darbs ilustrēts ar atsevišķiem piemēriem, tomēr šo piemēru izmantošana nav uzskatāma par pilnīgu uzskaitījumu – to mērķis ir attiecināt paustās idejas uz iespējamām faktiskajām situācijām, ar kurām nākas saskarties administratīvajās tiesībās vai publisko lietu tiesībās. Svarīgi atzīmēt, ka lietas jēdziens publisko lietu tiesībās ne vienmēr atbildīs lietas jēdzienam civiltiesībās, piemēram, gaiss un publiskā telpa, kā arī jūra nav uzskatāma par lietu privāttiesībās, bet ir uzskatāma par lietu publisko lietu tiesībās. ...

Kristīne Dārzniece

žurnāls / Tiesību prakse

Īres līguma atzīšana par spēkā neesošu

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Šajā rakstā sniegts komentārs par Augstākās tiesas Senāta 2007. gada 31. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC–395. ...

Natālija Freimane, Katrīna Inkuša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercdarbība un cilvēktiesību ievērošana: savstarpējo attiecību jautājumi

25. Augusts 2009 /NR. 34 (577)

Šajā rakstā analizētas cilvēktiesību un komercdarbības attiecības plašā aspektā, t. i., izzināta normatīvi tiesiskā bāze, sniedzot skaidrojumu par saistošo un nesaistošo normu klasifikāciju, aplūkots kompānijas pienākumu apjoms attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, kā arī raksturoti kompānijas atbildību noteicošie faktori un to mijiedarbība. ...

žurnāls / Informācija

Paredz mainīt tiesu kompetenci

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Ministru kabineta komiteja 10. augustā konceptuāli akceptēja Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādņu projektu 2009.–2015. gadam, kurā minēts, ka tuvākajā nākotnē ir iespējama atsevišķu tiesas pašreizējo kompetenču nodošana citām institūcijām un tiesu sistēmai piederīgām personām. Piemēram, dzimtsarakstu nodaļām varētu nodot izskatīšanai paternitātes lietas, kurās nav strīda, savukārt laulības šķiršanas lietas, kurās nav strīda un kuras ...

žurnāls / Vēstules

Zemesgrāmatu tiesnešu atklātā vēstule

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Jau sešpadsmit gadus Latvijā tiesu sistēmā darbojas atjaunotā zemesgrāmata. Zemesgrāmatu sistēmas izveidošanā, attīstīšanā un modernizācijā lielus līdzekļus ir ieguldījusi gan Latvijas valsts, gan ārvalstu investori. Sistēma sekmīgi darbojas, un ārzemju eksperti to atzinuši par vienu no modernākajām zemesgrāmatām Eiropā. Šā gada 8. jūlijā žurnālā "Jurista Vārds" publicēta intervija ar tieslietu ministru Mareku Segliņu un Tieslietu ...

...

25

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Valsts un baznīca

Administratīvās tiesības un proc...

Sports un tiesības

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Fintech

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

1. Oktobris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls