Tiesību nozaru katalogs: Administratīvās tiesības un process – Jurista Vārds

Atlasītas 4 tiesību nozares

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kopība kā subjekts civilprocesā

8. Augusts 2017 /NR. 33 (987)

Šī raksta mērķis ir apskatīt pārvaldnieka (juridiskās personas) kā dzīvokļu īpašnieku pārstāvja statusu dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, pievēršoties pārvaldnieka kā dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā pārstāvja statusam civilprocesā vietniecības institūta aspektā, un raisīt diskusijas juristu vidū. ...

Elīna Freimane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publisku personu līdzdalība kapitālsabiedrībās – kontroles nepieciešamība

25. Jūlijs 2017 /NR. 31 (985)

Pēdējā laikā publiskajā telpā plašāku uzmanību izpelnījušies plānotie grozījumi Konkurences likumā, ar kuriem tiek paredzēts noteikt Konkurences padomes pilnvaras uzraudzīt, kā tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādes, kā arī kapitālsabiedrības, kurās publiskai personai ir izšķiroša ietekme, ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci.12016. gadā Konkurences padomes veiktajā sabiedriskās domas pētījumā vairāk nekā puse respondentu kā būtiskāko konkurences problēmu bija norādījuši valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā.2Tomēr pret šī likumprojekta virzību iebilst pašvaldības.3Līdz ar to Ministru kabinetu un Saeimu turpmākajā šī likumprojekta virzības gaitā sagaida politiska izšķiršanās par to, vai paplašināt Konkurences padomes pilnvaras, tādējādi ar kontroles mehānisma palīdzību ierobežojot publisko personu iesaisti komercdarbībā. Ievērojot šīs problemātikas aktualitāti, rakstā autore aplūkos Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos pamatnoteikumus, kad publiskai personai vispār ir tiesības iesaistīties komercdarbībā, gan pašreizējo publiskās personas iesaistes komercdarbībā kontroles mehānismu, gan arī sekas, kādas rodas, publiskai personai nepamatoti iesaistoties komercdarbībā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izņēmums no nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja aizsardzības

18. Jūlijs 2017 /NR. 30 (984)

No Kriminālprocesa likuma 360. panta pirmās un otrās daļas izriet, ka kriminālprocesa ietvaros, ja nekustamais īpašums ir iegūts noziedzīga nodarījuma rezultātā, piemēram, viltojot pilnvaru, pirkuma līgumu vai nostiprinājuma lūgumu, uz kura pamata nekustamais īpašums tiek atsavināts un nodots tālāk trešajām personām, tas atdodams pēc piederības īpašniekam. Kriminālprocesa ietvaros netiek vērtēts, vai mantas ieguvējs jeb pašreizējais īpašnieks ir labticīgs vai nē. Savukārt civillietās, vērtējot identiskus faktiskos apstākļus, kad īpašuma tiesiskais īpašnieks zaudējis nekustamo īpašumu prettiesisku darbību rezultātā, tiesu prakse līdz šim nav bijusi viennozīmīga. Dažkārt ir tikuši aizsargāti nekustamā īpašuma labticīgie ieguvēji, bet citkārt nekustamais īpašums ir ticis atdots tā tiesiskajam jeb sākotnējam īpašniekam neatkarīgi no tā, vai ieguvējs ir labticīgs. Šajā rakstā autore analizēs pašreizējo regulējumu, tiesu praksi civillietās, norādīs uz nepieciešamību atkāpties no esošās neviennozīmīgās tiesu prakses, paredzot, ka nekustamais īpašums, kas iegūts noziedzīga nodarījuma rezultātā, ir atdodams pēc piederības īpašniekam arī tad, ja šis jautājums tiek skatīts civillietas ietvaros, nevērtējot pašreizējā īpašnieka jeb ieguvēja labticīgumu. ...

žurnāls / Tiesību politika

Valsts ieņēmumu dienests izpilda tiesībsarga rekomendācijas

18. Jūlijs 2017 /NR. 30 (984)

Pagājušonedēļ, 11. jūlijā, Tiesībsarga birojs publiskojis informāciju un 2017. gada 27. jūnija paziņojumu Nr. 6-13/1 par rekomendācijas izpildi pārbaudes lietā, kas veikta saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) līdzšinējo praksi. Proti, veicot situācijas padziļinātu izpēti, tiesībsargs VID iepriekš rekomendēja pārtraukt ierasto praksi un rīkoties atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām. Pēc Tiesībsarga biroja sniegtajām ziņām šobrīd VID ar savu lēmumu apliecina, ka līdzšinējā prakse nav bijusi veiksmīga un ir ieinteresēts tās uzlabošanā. ...

Kristīne Ķipēna

žurnāls / Atsaucoties uz publicēto

Par rakstu “Soda regresīvās izpildes aktualitāte krimināljustīcijas reformā”

11. Jūlijs 2017 /NR. 29 (983)

Iepazīstoties ar žurnālā "Jurista Vārds" 2017. gada 20. jūnijā publicēto M. Medņa rakstu "Soda regresīvās izpildes aktualitāte krimināljustīcijas reformā",1 uzskatu par nepieciešamu paust nostāju attiecībā uz aktualitātēm kriminālsodu izpildes jomā. ...

Reinis Grāvītis

žurnāls / Informācija

Valsts kontrole: iestādēm ar informāciju jāapmainās pašām, nevis jāpieprasa no iedzīvotājiem

11. Jūlijs 2017 /NR. 29 (983)

Valsts kontrole, revīzijas ietvaros analizējot, kā valsts pārvalde rīkojas ar uzkrāto informāciju, secinājusi, ka par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un e-pārvaldes jomu atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ilgstoši ir apzinājusies problēmas datu apritē, taču nav paredzējusi konkrētus risinājumus. Tikmēr 75 iestādes uztur 178 valsts informācijas sistēmas, un, lai sniegtu iedzīvotājiem pakalpojumus, iestādēm savā starpā būtu jāapmainās ar informāciju, taču šādas apmaiņas nodrošināšana praksē ir smagnējs un resursietilpīgs process. Atsevišķos gadījumos cilvēkiem pat nākas pildīt kurjera funkciju, no vienas iestādes citai piegādājot informāciju, kas jau ir valsts pārvaldes rīcībā. ...

Erlens Kalniņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jēdziena “zaudējumi” izpratnes tālākas attīstīšanas nepieciešamība

11. Jūlijs 2017 /NR. 29 (983)

Jau romiešu tiesībās ar zaudējumiem saprata "interesi" (inter est) jeb starpību starp 1) to paredzamo kreditora mantas stāvokli, kāds būtu bijis, ja līgumisko saistību parādnieks būtu izpildījis vai ja delikts nebūtu izdarīts, un 2) to faktisko mantas stāvokli, kāds radies līguma neizpildīšanas vai delikta izdarīšanas dēļ. Rakstā autors analizē Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 7. jūnija spriedumu lietā Nr. SKC–7/2016, kas veido nozīmīgu pienesumu jēdziena "zaudējumi" visaptverošākas izpratnes veidošanā, kā arī sniedz ieskatu mūsdienu Vācijas un Šveices tiesībās valdošās t.s. "starpības teorijas" (Differenztheorie) izpratnē. Raksts iekļauts arī Latvijas Universitātes 75. zinātniskās konferences rakstu krājumā "Latvijas Republikas Satversmei – 95", kas klajā nācis šovasar. ...

Sintija Strautiņa

žurnāls / Numura tēma

Gāzes un degvielas staciju aizsargjoslu normatīvais regulējums

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Pēdējo gadu laikā Latvijā ir palielinājusies sašķidrinātās naftas (ogļūdeņražu) gāzes jeb propāna / butāna maisījuma izmantošana automobiļos. Reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu, audzis arī automobiļu gāzes uzpildes staciju1 (turpmāk – AGUS) skaits. AGUS mēdz būt dažādas, tās var izvietot atsevišķi vai apvienot ar degvielas uzpildes stacijām2 (turpmāk – DUS) kopējā uzpildes stacijas objektā, tai skaitā ar kopīgām integrētām automašīnu uzpildes iekārtām, kad benzīna, dīzeļdegvielas un sašķidrinātās naftas gāzes padeve tiek veikta, izmantojot vienu padeves iekārtu. ...

Haralds Skarbnieks

žurnāls / Numura tēma

Iestādei ar tiesas spriedumu uzliktais pienākums un tā pārvērtēšana citā tiesvedībā

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Raksta mērķis ir aplūkot tiesas sprieduma izpildes jautājumu, jo īpaši gadījumu, ja ar spēkā stājušos tiesas spriedumu administratīvajā lietā iestādei ir uzdots izdot labvēlīgu administratīvo aktu, kas var tikt atcelts citā administratīvajā lietā. Tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros līdz 2013. gadam tika piešķirtas kārtu veidā, proti, tās tika piešķirtas noteiktā apjomā. Gadījumā, ja valsts aprēķinātais apjoms nepietika visiem komersantiem, komersanti, kas tās neieguva, bet atbilda visām prasībām, tās varēja iegūt tikai gadījumā, ja zaudēja citi komersanti, kuri tās bija ieguvuši.1 ...

Kārlis Piģēns

žurnāls / Numura tēma

Zemes dzīļu izmantošanas tiesiskais regulējums: quo vadis

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Zemes dzīļu derīgās īpašības ir iežu fizikālās īpašības (porainība, caurlaidība, blīvums, izolētspēja, termālā enerģija u.c.), kā arī ģeoloģiskās struktūras, kuras var izmantot tautsaimniecībā.1 Zemes dzīļu derīgās īpašības Latvijas Republikā līdz šim nav plaši izmantotas, jo līdz šim plaši nav tikuši iegūti nedz energoresursi, nedz citi ķīmiskie elementi vai arī izmantots, piemēram, ģeotermālais siltums, jo nav bijusi sabiedrības interese, ekonomiska rakstura stimulu un nav arī pietiekamas pētījumu bāzes par Latvijas zemes dzīļu derīgajām īpašībām, ko varētu izmantot tautsaimniecības attīstības vajadzībām. Secīgi Latvijā praktiski nav bijis izmantots līdz šim spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz zemes dzīļu izmantošanu. Un tas ir radījis situāciju, ka sabiedrībā, sākoties pirmajām diskusijām, jau rodas nesapratne un kolīzijas, kā arī dažādas interpretācijas. ...

Kārlis Piģēns

žurnāls / Numura tēma

Numura tēma: dabas resursu un enerģētikas tiesības

4. Jūlijs 2017 /NR. 28 (982)

Attīstoties valstij un sabiedrībai kopumā, pieaug tās patēriņš un prasības pēc energoresursiem un enerģijas, lai apmierinātu dažādas tautsaimniecības vajadzības. Enerģētika ir viens no sektoriem, kas tieši ietekmē valsts ekonomikas izaugsmi. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Soda regresīvās izpildes aktualitāte krimināljustīcijas reformā

20. Jūnijs 2017 /NR. 26 (980)

Valsts probācijas dienesta konferences "Četras rehabilitācijas: virzoties uz starpdisciplināra darba modeli"1 (turpmāk – Konference) rīkotāji ir līdzdarbojušies Latvijas krimināljustīcijas reformā. Prieks, ka turpinās sekmīgā sadarbība ar kolēģiem no citām valstīm, it īpaši Apvienotās Karalistes, Igaunijas un Norvēģijas, kuri vēsturiski sekmējuši šīs reformas panākumus. Konferences ietvaros tika pievērsta uzmanība diviem aktuāliem projektiem – elektroniskās uzraudzības ieviešanai un atkarību mazināšanas programmai notiesātajiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīga nodarījuma uzbūve, nodoms un vaina

13. Jūnijs 2017 /NR. 25 (979)

Nodoma izpratnes problemātika krimināltiesībās neaprobežojas ar agrākajās publikācijās skartajiem jautājumiem.1 Tāpēc šī raksta galvenais uzdevums ir noskaidrot: vai nodoma definīcijā bija jāiekļauj nodarījuma kaitīguma apzināšanās (Krimināllikuma (turpmāk – KL) 9. panta otrā un trešā daļa); vai nodoms aptver vienīgi noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvo pazīmju apzināšanos (KL 8. panta otrā daļa); vai nodoms un neuzmanība identificējami ar vainas jēdzienu (KL 8. pants). Šie jautājumi lielā mērā saistīti ar noziedzīga nodarījuma uzbūves izpratni. ...

Tiesībsarga birojs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

žurnāls / Numura tēma

Vienošanās kriminālprocesā: valsts iestāžu viedoklis

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Vienošanās kriminālprocesā: valsts iestāžu viedoklis Procesā sagatavojamie dokumenti daļēji dublē cits citu Vienošanās procesa esamība kriminālprocesā ir nozīmīga, jo palīdz atrisināt lietas, īpaši nenoslogojot tiesas. Gan mans viedoklis, gan arī Valsts policija kopumā ir paudusi tādu viedokli, ka prokuratūrai vajadzētu pēc iespējas izskatīt kriminālprocesus savā līmenī (piemēram, priekšraksts par sodu) un vienošanās ...

žurnāls / Numura tēma

Vienošanās kriminālprocesā: no tiesu skatpunkta

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Vienošanās kriminālprocesā: no tiesu skatpunkta Vienošanās procesu pārsvarā izvēlas apjomīgās un sarežģītās krimināllietās Zigmunds Dundurs, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Vienošanās process par sodu ir viens no vienkāršotajiem kriminālprocesa pabeigšanas veidiem, kuru iespējams piemērot gan pirmstiesas kriminālprocesā, gan lietas iztiesāšanas laikā tiesā. Jāuzsver, ka vienošanās ...

žurnāls / Numura tēma

Vienošanās kriminālprocesā: advokātu viedoklis

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Vienošanās kriminālprocesā: advokātu viedoklis Vienošanās kriminālprocesā: advokātu viedoklis Vienošanās process realitātē atbilst iecerētajam mērķim, jo tiek sasniegts kriminālprocesa mērķis ar laika ziņā ātrāku un vienkāršāku procedūru. Tomēr neiztiek arī bez problēmām. Nereti vienošanos par vainas atzīšanu un sodu nevar noslēgt tāpēc, ka apsūdzība ir celta nekvalitatīvi, nenorādot tajā visus noziedzīga nodarījuma ...

Kurzemes tiesas apgabala prokurori, Latgales tiesas apgabala prokurori, Vidzemes tiesas apgabala prokurori, Zemgales tiesas apgabala prokurori, Rīgas tiesas apgabala prokurori, Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurori

žurnāls / Numura tēma

Vienošanās pirmstiesas kriminālprocesā: prokuroru viedoklis

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Viedokli "Jurista Vārdam" par vienošanās piemērošanu pirmstiesas kriminālprocesā izteikuši vairāki Kurzemes, Latgales, Vidzemes Zemgales un Rīgas tiesu apgabalos esošo struktūrvienību prokurori un virsprokurori. Tāpat viedokli snieguši arī specializētās prokuratūras pārstāvji – Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurori. Prokuroru dažādā pieredze un arī atšķirīgie praktiskie apsvērumi atspoguļojas pārdomās un priekšlikumos par dažādiem šī vienkāršotā kriminālprocesa veida aspektiem. Prokuroru viedokļus pēc "Jurista Vārda" lūguma apkopojusi Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas prokurore Sandra Kerno. ...

Aivars Zvīdris

žurnāls / Numura tēma

Pirmstiesas vienošanās kriminālprocesā un iespējamie risinājumi

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Vispārīgs raksturojums Pirmstiesas vienošanās kriminālprocesā (turpmāk – Vienošanās) ir lietderīgs kriminālprocesuālo attiecību noregulēšanas veids visām tajā iesaistītajām personām. Vienkāršoti runājot, apsūdzētajam rodas iespēja saņemt viņam pieņemamu un prognozējamu sodu, cietušajam – atrisināt kompensācijas jautājumu, valstij būtiski ietaupīt resursus, pirmstiesas stadijā vienojoties par tiesas spriedumā izlemjamiem jautājumiem. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Numura tēma

Vienošanās process: no idejas līdz praksei

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Pirmsākumi Latvijā Daudziem Latvijas juristiem vēl ir atmiņā tā kritika, kas pagājušā gadsimta beigās un šā gadsimta sākumā tika veltīta Kriminālprocesa kodeksam. Viens no būtiskākajiem pārmetumiem bija kriminālprocesa (gan pirmstiesas izmeklēšanas, gan iztiesāšanas) smagnējums. Tā rezultātā gan izmeklēšanas (toreiz – izziņas) iestādes, gan prokuratūra, gan tiesas bija pārslogotas. Savukārt ilgstošie procesi noveda pie Eiropas Cilvēktiesību ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Numura tēma

Vienošanās kriminālprocesā

30. Maijs 2017 /NR. 23 (977)

Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā ir iekļautas vairākas tiesību normas, kas paredz atkāpi no vēsturiski klasiskā taisnvirziena kriminālprocesa. Viens no tiesību piemērotājiem pieejamiem instrumentiem kriminālprocesā ir vienošanās, ko slēdz starp prokuroru un apsūdzēto, bet noteiktos gadījumos apstiprina tiesa. "Jurista Vārds" šajā numurā pievēršas šim tiesību institūtam kontekstā ar sabiedrībā notikušajām diskusijām par atsevišķu jautājumu praktiskā risinājuma izpausmi, lai rosinātu diskusiju par atbilstošu un iespējami vispusīgu vienošanās kriminālprocesā būtības izpratni. ...

Jānis Zuļķis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Taisnīgs sods un sodāmība

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Taisnīguma princips un no tā izrietošais samērīguma princips nodrošina tiesību līdzsvaru personu savstarpējās attiecībās un attiecībās ar valsti. Ņemot vērā šos principus, tiek izstrādātas tiesības, pienākumi un atbildība par šo pienākumu nepildīšanu. Gluži kā tiesībām, tā arī atbildībai ir jābūt taisnīgai. Bez taisnīguma tiesiska valsts nav iespējama. Visbiežāk konkrēta ierobežojuma atbilstība netiek izvērtēta tieši taisnīguma principam, bet tā atvasinātajos jēdzienos – diskriminācijas aizliegumam, vienlīdzībai, samērīgumam utt. Šie jēdzieni konkretizē taisnīguma jēdzienu. Gluži kā Platons un Aristotelis, tā arī jauno un jaunāko laiku tiesību zinātnieki ir centušies skaidrot taisnīgumu caur proporcionalitāti, diskrimināciju, vienlīdzību un samērīgumu. Tomēr mazāk pētīts ir jautājums par taisnīga soda noteikšanas principiem. Arī taisnīgam sodam ir jābūt tādam, kurš ir samērīgs, individualizēts un citādi pielāgots taisnīguma sasniegšanai. Rakstā autors pētījis taisnīga soda noteikšanas minimālās robežas. Kā piemērs taisnīguma testam izvēlēts Krimināllikumā paredzētais sodāmības institūts kā īpatnējs vēstures mantojums Latvijas krimināltiesībās. ...

Arta Snipe, Daiga Nāckalna

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nepamatota komercreģistrā ierakstīto juridisko personu diskriminācija

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Rakstā autores analizē normu, kas paredz maksāt valsts nodevu 6 % apmērā no īpašuma vērtības par īpašuma tiesību uz nedzīvojamām telpām nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja juridiskā persona iegūst īpašumā dzīvokļa īpašumu. Rakstā tiek izvirzīta un pierādīta hipotēze, ka norma neatbilst Satversmei un tajā ietvertā atšķirīgā attieksme, ciktāl tā attiecas uz dzīvokļa īpašumu, kurā ietilpstošo atsevišķo īpašumu veido nedzīvojamā telpa, neatbilst samērīguma principam. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izsoles apstiprināšana un īpašumtiesību nostiprināšana uz zemesgrāmatā neierakstītu īpašumu

9. Maijs 2017 /NR. 20 (974)

Neraugoties uz to, ka liela daļa normatīvo aktu par nekustamo īpašumu tiesisko regulējumu, tai skaitā likums "Par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās", valstī ir pieņemta pirms vairāk nekā 20 gadiem, joprojām konstatējamas situācijas, kurās nekustamo īpašumu ieraksti attiecīgajos reģistros nav sakārtoti atbilstoši šim regulējumam.1 Praksē joprojām ir novērojami gadījumi, ka zemesgrāmatā neierakstīti vai daļēji ierakstīti nekustamie īpašumi kalpo kā nodrošinājums īpašnieku saistībām pret kreditoriem un saistību neizpildes rezultātā tie nonāk izsolē. ...

Ģirts Strazdiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ieskats cēloniskā sakara vērtēšanas pamatos

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Cēloniskais sakars sākotnēji var šķist pašsaprotams – ja kāda darbība izraisa sekas, tad šī darbība ir šo seku cēlonis. Jurisprudencē šāda pieeja neder. Kaitējumu parasti izraisa vairāku apstākļu sakritība un bieži nevis vienas, bet vairāku personu darbība vai bezdarbība. Un izšķiramo jautājumu nedrīkst novērtēt pārāk zemu – tiesai bieži būs jālemj, vai un kuram atņemt īpašumu, lai ar to kompensētu citam radušos kaitējumu. Tāpēc tiesai spriedumā ir pārliecinoši jāargumentē, kāpēc tieši konkrētā persona ir vai nav atbildīga par konkrētajām negatīvajām sekām. Argumentācijai ir jābūt ne tikai pārliecinošai, bet juridiski pamatotai, jo cēlonisko sakaru nevērtē pēc ētiskiem vai politiskiem apsvērumiem – "Nevis "pienākuma pārkāpējs", "bagātais" vai "apdrošinātais" ir atbildīgs, bet gan tā persona, uz kuras kontroles sfēru notikušo nelaimi var attiecināt."1 Nepareizs spriedums var novest pie personas pamattiesību aizskāruma – nepamatotas īpašuma bezatlīdzības atsavināšanas. Vai otrādi – liegs cietušajam tiesības uz taisnīgu tiesu un neatstās citu izvēli, kā ar dziļu vilšanos tiesu sistēmā meklēt taisnību saviem spēkiem. Turklāt nepareizs spriedums jebkurā gadījumā nepildīs deliktu tiesību galveno funkciju – prevenciju.2 ...

žurnāls / Tiesību politika

Piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālie un problemātiskie jautājumi

2. Maijs 2017 /NR. 19 (973)

Viena no pēdējā laikā publiskās telpas un arī plašsaziņas līdzekļu īpašajām aktualitātēm ir jautājumi par piespiedu nomas tiesisko attiecību būtību un to regulējošo normu piemērošanu, ko samezglojuši neatrisināti strīdi starp dalītā īpašumā iesaistītām personām. Šajā sakarā Tieslietu ministrija norāda, ka no 2017. gada sākuma tā regulāri saņem privātpersonu iesniegumus, kuros lūgts skaidrot piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās iesaistīto personu tiesības un pienākumus. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atklāj, ka ir saņēmis daudzu personu lūgumus palīdzēt situācijā, kad SIA "Vienotais norēķinu centrs" un AS "Pilsētas zemes dienests" iedzīvotājiem pieprasa zemes nomas parādus par periodu no 2008. gada, savukārt "Vienotais norēķinu centrs" papildus pieprasa segt parāda atgūšanas izdevumus.1 Ņemot vērā tēmas nozīmību, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi viedokli2 par piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālajiem jautājumiem, kas pilnībā publicēts šī materiāla ietvaros, bet PTAC aprīļa sākumā ir izdevis pagaidu noregulējumu, uzdodot SIA "Vienotais norēķinu centrs" tiesisku pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, pārtraucot veikt ārpustiesas parāda atgūšanas darbības AS "Pilsētas zemes dienests" vārdā vai uzdevumā. Tāpat PTAC izdotais pagaidu noregulējums aizliedz pieprasīt vai aicināt patērētājus izpildīt piespiedu zemes nomas maksājuma saistības, ja starp AS "Pilsētas zemes dienests" un patērētāju nav noslēgts tiesisks darījums vai attiecībā uz konkrēto strīdu nav stājies spēkā tiesas nolēmums, kas pamato pieprasītās maksājuma saistības. Lai rosinātu plašāku juristu diskusiju arī "Jurista Vārda" slejās, Tieslietu ministrijas skaidrojumam pilnā versijā papildus pievienots konkrētais PTAC lēmums, un redakcija aicina lasītājus par šiem jautājumiem iesūtīt argumentētus viedokļus un rakstus (juristavards@lv.lv). ...

Madara Šenbrūna

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz taisnīgu tiesu un komercnoslēpumu administratīvajā procesā tiesā

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Tiesības uz taisnīgu tiesu ir diezgan plaši aplūkotas gan tiesu praksē, gan tiesību zinātnē. Turpretī ļoti minimāli ir pētītas tiesības uz komercnoslēpumu, tādējādi, ņemot vērā raksta ierobežoto apjomu, autore vērsīs lielāku uzmanību tieši tām. Tāpat tiks aplūkota abu minēto pamattiesību realizācija administratīvajā procesā tiesā. ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atgriežoties pie Krimināllikuma 260. panta, bet ne tikai...

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Atkal plašākā aspektā publiski parunāt par vainas formu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos mani pamudināja “Jurista Vārda” 2016. gada 20. decembra 51. numurā publicētais Saeimas deputāta Andreja Judina raksts “Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību: likuma piemērošanas aktualitātes”.1 ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Rūpes par sevi kā pienākums

25. Aprīlis 2017 /NR. 18 (972)

Jautājums par veselības aprūpes sistēmu, ārstniecības norisi un veselības aprūpes pakalpojumiem ir īpaši aktuāls šodienas politiskajā un ekonomiskajā situācijā. Tieši normatīvie tiesību akti regulē ne tikai minētos jautājumus, bet arī politisko reformu kopējo ietvaru. Līdzās Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 111. pantā nostiprinātajām ikviena tiesībām uz veselību un medicīniskās palīdzības minimumu Satversmes ievada daļas ceturtā rindkopa cita starpā paredz arī ikviena pienākumu rūpēties par sevi. Līdzīga norma ir iekļauta Ārstniecības likumā,1 kura 5. pants nosaka, ka ikvienam ir pienākums rūpēties un katrs ir atbildīgs par savu veselību. Savukārt saskaņā ar Satversmes 111. pantu ikvienai personai zināmās robežās ir tiesības veikt pasākumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem savas veselības nodrošināšanai.2 Indivīda veselībai piemīt ne vien personiska, bet arī sociāla vērtība.3 Savu tiesību un pienākumu realizēšana ir divpusējs process, līdz ar to pamatots, efektīvs un tiesisks situācijas risinājums ir būtisks ieguldījums tiesību un tiesiskās apziņas attīstības virzienā. ...

Anita Kovaļevska

žurnāls / Numura tēma

Grozījumi Administratīvā procesa likuma "D" daļā

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

1. Ievads Administratīvā procesa likuma "D" daļā ir regulēta administratīvo aktu (astotā sadaļa) un tiesu nolēmumu (devītā sadaļa) piespiedu izpilde. Regulējums ir sadalīts divās sadaļās, jo administratīvo aktu piespiedu izpilde parasti ir vērsta pret privātpersonu (administratīvā akta adresātu), bet tiesas nolēmumi parasti ir jāpilda publisko tiesību subjektam (atbildētājam), jo tiesa ar nolēmumu parasti tieši publisko tiesību ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Numura tēma

Kasācijas tiesvedība pēc grozījumiem Administratīvā procesa likumā

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā,1 likuma 6. sadaļā "Tiesvedība kasācijas instances tiesā" tiesību normu tekstā uzskatāmāk atklāta kasācijas instances būtība, kā arī veiktas izmaiņas, kuru mērķis ir padarīt efektīvāku kasācijas tiesvedību. ...

Edvīns Danovskis, Agris Dreimanis

žurnāls / Numura tēma

Pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļa izpildes seku novēršana

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar grozījumiem, kuri stājās spēkā 2017. gada 1. martā, Administratīvā procesa likuma 200. pants papildināts ar ceturto un piekto daļu, savukārt 265. pants – ar trešo un ceturto daļu. Panti regulē pagaidu noregulējuma atcelšanu un sprieduma nekavējošu izpildi. Jaunais regulējums paredz pagaidu noregulējuma un sprieduma nekavējošas izpildes seku novēršanu, ja galīgais lietas izskatīšanas rezultāts ir pretējs attiecīgajam lietā piemērotajam pagaidu tiesas aizsardzības līdzeklim. Ar to administratīvajā procesā tiesā ir ieviests nolēmuma izpildes pagrieziena institūts. ...

žurnāls / Numura tēma

Par Administratīvā procesa likuma grozījumiem saistībā ar publisko tiesību līgumiem

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Administratīvā procesa uzsākšanas no jauna institūta attiecināšana uz administratīvo līgumu (85. panta ceturtā daļa, 86. panta ceturtā daļa un 87. panta septītā daļa) Administratīvā procesa likuma 83. un 85.–88. pants regulē administratīvā procesa uzsākšanu no jauna, proti, šajās normās ietvertais regulējums noteic, kuros gadījumos un kādā kārtībā pieļaujams pārskatīt jau noslēgušos administratīvo procesu un atcelt neapstrīdamu administratīvo ...

Agris Dreimanis

žurnāls / Numura tēma

Prasījums par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Administratīvā procesa likuma 184. pants paredz pieteikuma priekšmetus jeb prasījumus, par kuriem var iesniegt pieteikumu administratīvajā tiesā. Tostarp tiesā var iesniegt pieteikumu par administratīvo aktu. Taču pieteikuma priekšmets nav pats administratīvais akts kā tāds. Tiesai izsakāms prasījums par noteikta veida tiesisku seku radīšanu. ...

žurnāls / Numura tēma

Izmaiņas normās par atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Rakstā aplūkoti grozījumi Administratīvā procesa likumā,1 kas attiecas uz procesa dalībnieka atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas samaksas. Izmaiņas attiecas, pirmkārt, uz tā dēvētā 29. panta subjekta atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas, otrkārt, personas automātisku atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, un, treškārt, personas atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas samaksas, pamatojoties uz tiesas (tiesneša) lēmumu, it īpaši kontekstā ar tā dēvētajiem traucējošajiem prāvniekiem. ...

Agris Dreimanis

žurnāls / Numura tēma

Valsts nodeva un drošības nauda, tās atmaksa un atlīdzināšana

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar Administratīvā procesa likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā, ir grozītas likuma normas, kas regulē to, par kādām darbībām maksājama valsts nodeva un drošības nauda, šo maksājumu apmēru, kā arī to atmaksu un valsts nodevas atlīdzināšanu. ...

žurnāls / Numura tēma

Mūsdienīga saziņa tiesvedības procesā

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar pēdējiem grozījumiem Administratīvā procesa likumā ir mēģināts risināt saziņas jautājumus administratīvā procesa ietvaros. Tiesas, iestādes un procesa dalībnieku savstarpējas saziņas jautājums arvien ir lieta, kam redzama ne tik daudz juridiskā nozīme, kā tīri praktiskā nozīme. Iespēja uzlabot un padarīt efektīvāku savstarpējo saziņu aizvien ir iespēja uzlabot kopējo administratīvā procesa ātrumu un efektivitāti. Pēdējo 15 gadu tendences saziņā ir vērstas uz plašāku elektroniskās saziņas iespēju. Ja vēl pirms 15 gadiem elektroniskā pasta izmantošana bija samērā inovatīva iespēja, tad šobrīd elektroniskās saziņas kanālu klāsts paliek aizvien plašāks un plašāks. Arī valsts ir ieguldījusi ievērojamas pūles, lai izveidotu informācijas sistēmas, kurās var gan glabāt informāciju, gan izmatot šīs sistēmas saziņai. ...

žurnāls / Numura tēma

Par tiesvedības regulējumu pēc Administratīvā procesa likuma grozījumiem

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Grozījumi saistībā ar atteikšanos pieņemt pieteikumu un tiesvedības izbeigšanu lietā (191. un 283. pants) Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā, Administratīvā procesa likumā veiktas vairākas izmaiņas 191. pantā, kurā regulēts pieteikuma nepieņemšanas pamats un kārtība, kā arī vienlaikus veikti korespondējošie grozījumi 283. pantā, kurā regulēta kārtība, kādā pārsūdzams lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā. Kā jaunums ...

Agris Dreimanis

žurnāls / Numura tēma

Procesuālā dokumenta kopsavilkums

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā, papildināta Administratīvā procesa likuma 77. panta pirmā daļa, 186. panta pirmā daļa, 203. panta otrā daļa, 292. panta ceturtā daļa, 318. panta trešā daļa, 331. panta piektā daļa. Papildinājumi paredz, ka gadījumā, ja procesuālajā dokumentā (administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumā, pieteikumā, atbildētāja paskaidrojumā, apelācijas sūdzībā, blakus sūdzībā, kasācijas sūdzībā) ietvertais pamatojums ir apjomīgs (garš), iestāde vai tiesnesis var lūgt attiecīgajam procesa dalībniekam iesniegt tā kopsavilkumu. ...

žurnāls / Numura tēma

Izmaiņas normās par trešajām personām

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā1 (turpmāk – grozījumi), attiecībā uz trešajām personām ieviestas vairākas izmaiņas. Pirmkārt, sistēmiski sakārtots līdzšinējais regulējums. Ar grozījumiem vispārējais regulējums par trešajām personām apkopots Administratīvā procesa likuma2 28. pantā, 146. pantā atbilstoši šā panta nosaukumam un vietai likumā atstājot tikai normas par trešo personu tiesībām un pienākumiem administratīvajā procesā tiesā, savukārt 204. panta piektā un sestā daļa ir svītrota. Otrkārt, ar grozījumiem precizēts līdzšinējais regulējums, proti, nepieciešamība pamatot lūgumu par trešās personas pieaicināšanu attiecināta arī uz administratīvo procesu iestādē, kā arī konkretizēts, kas var pārsūdzēt lēmumu par trešās personas statusa atņemšanu. Treškārt, ar grozījumiem pilnveidots regulējums par konkrēti neidentificētu personu pieaicināšanu trešās personas statusā, paredzot šādu personu pieaicināšanas kārtību un tiesiskās sekas, ja personas noteiktajā termiņā neizmanto savas tiesības lūgt pieaicināt sevi trešās personas statusā. Ceturtkārt, pilnveidota kārtība pārstāvja noteikšanai gadījumā, ja lietā ir daudz trešo personu ar identisku subjektīvo publisko tiesību aizskārumu. Precizēta arī terminoloģija – vairs nav dalījuma "trešās personas pieaicināšana" un "trešās personas pielaišana", to vietā lietojams viens jēdziens "pieaicināšana". Rakstā grozījumi aplūkoti hronoloģiskā secībā, norādot arī tiesu prakses atziņas, kas attiecībā uz aplūkotajām normām ir aktuālas arī pēc grozījumiem. ...

žurnāls / Numura tēma

Izmaiņas juridiskās palīdzības nodrošinājumā administratīvajā procesā

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Kopš 2017. gada 1. marta izdarītas būtiskas izmaiņas Administratīvā procesa likuma 18. pantā, kurš šobrīd izteikts šādā redakcijā: "18. pants. Administratīvā procesa izdevumi un valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība (1) Administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi. (2) Par administratīvo procesu tiesā maksā valsts nodevu un drošības naudu šā likuma 13. nodaļā noteiktajā kārtībā un ...

Edvīns Danovskis

žurnāls / Numura tēma

Izmaiņas normās par administratīvo procesu iestādē

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

Likumu vajag izprast un pareizi piemērot, bet grozīt tikai tad, kad bez grozījumiem dzīvot kļūst grūti Septītie grozījumi Administratīvā procesa likumā pārsvarā skar administratīvo procesu tiesā, taču vairākas izmaiņas ietvertas arī normās, kuras regulē administratīvo procesu iestādē. Apsveicami, ka grozījumi Administratīvā procesa likumā notiek reti, jo par nozari atbildīgā Tieslietu ministrija likumprojektus par grozījumiem Administratīvā ...

Veronika Krūmiņa

žurnāls / Numura tēma

Atsevišķas piezīmes par grozījumiem Administratīvā procesa likumā

4. Aprīlis 2017 /NR. 14/15 (968/969)

2017. gada 2. februārī tika pieņemts un 1. martā stājās spēkā likums "Grozījumi Administratīvā procesa likumā".1 Šā raksta un šajā numurā iekļauto rakstu mērķis ir iepazīstināt izdevuma "Jurista Vārds" lasītājus ar minētajiem grozījumiem, vēršot uzmanību uz konkrētu grozījumu mērķiem un būtību, kas izkristalizējušies likumprojekta izstrādes gaitā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas regulējuma pilnveides iespējas

28. Marts 2017 /NR. 13 (967)

2015. gada rudenī Latvijā tika aktualizēts jautājums par cīņas pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju efektivitāti. Tam par iemeslu bija 2015. gada 14. oktobrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Cooperation and Devolepment, turpmāk – OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas (Working Group on Bribery in International Business Transactions, turpmāk – WGB) apstiprinātais Latvijas 2. fāzes novērtēšanas ziņojums. ...

Jānis Kārkliņš, Edijs Brants

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā

28. Marts 2017 /NR. 13 (967)

Vēlme rakstīt par šo tēmu autoriem radās pēc "Jurista Vārdā" publicētā Mg. iur. Daces Vārnas raksta "Juridisko attiecību nepastāvēšanas prasījums (negatīva prasība) civilprocesā".1 Iepazīstoties ar raksta saturu, autori nolēma sniegt citādu skatījumu uz negatīvām atzīšanas prasībām Latvijas civilprocesā, tādējādi veicinot zinātnisko diskusiju par šo interesanto tiesību institūtu un papildus sniedzot alternatīvu skatījumu uz negatīvās prasības esamību vai neesamību Latvijas Republikas Civilprocesa likumā2 (turpmāk – CPL). Šis raksts ir ar izteiktu zinātniskās polemikas elementu, kas vietām izpaudīsies ar krasu nepievienošanos atsevišķiem D. Vārnas un Augstākās tiesas Civillietu departamenta secinājumiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Attaisnojošu pierādījumu pieļaujamības izvērtēšanas aspekti

28. Marts 2017 /NR. 13 (967)

1. Ievads Kriminālprocesa likuma 130. panta pirmajā daļā noteikts, ka kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas likumā noteiktajā kārtībā. No minētās normas izriet, ka likumdevējs ir izvirzījis divus pierādījumu pieļaujamības priekšnoteikumus: likumā noteiktās kārtības ievērošana ziņu par faktiem iegūšanā; likumā noteiktās kārtības ievērošana ...

Paula Kreicšteina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zaudējumu piedziņa lietās uz Konkurences likuma pamata

21. Marts 2017 /NR. 12 (966)

Rakstā autore sniedz pārskatu par Konkurences likuma 21. panta piemērošanu praksē, kā arī analizē Konkurences likumā, Civillikumā un Civilprocesa likumā teorētiski paredzēto kārtību un praktiskās problēmas, ceļot prasību par zaudējumu piedziņu lietās, kas izriet no konkurences tiesību pārkāpumiem. Konkurences padome laika posmā no 2002. gada līdz 2016. gadam ir pieņēmusi vismaz 100 lēmumus par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu, tomēr tiesības civiltiesiskā kārtībā censties atgūt konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radītos zaudējumus tiek izmantotas tikai piecos gadījumos. Autores ieskatā, šādu prasību būtu vairāk, ja rastos tiesu prakse, kurai veidoties traucē pārlieku gramatiska un vēsturiska Civillikuma normu interpretācija zaudējumu aprēķina un pierādīšanas pienākuma sadaļās. Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas izriet no konkurences tiesību pārkāpumiem, atšķiras ar to, ka tai ir citāds juridiskais pamatojums, kurš galvenokārt izriet no Eiropas Savienības tiesībām. Vienlīdz ar atšķirīgu pieeju materiālo tiesību normu piemērošanā arī šādas prasības izskatīšanas procesuālajai pusei ir jāatšķiras no ierastās kārtības. ...

Lauris Rasnačs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas par civilprocesuālo jurisdikciju un tās regulējuma pilnveidošanas iespējām

21. Marts 2017 /NR. 12 (966)

Civilprocesa likums1 ir to Latvijas tiesību normu kodifikāciju vidū, kas pēdējo gadu laikā visai bieži un regulāri piedzīvo dažādus grozījumus. Daži no šiem grozījumiem ir saistāmi arī ar izmaiņām jurisdikcijas jeb, Civilprocesa likuma jēdzienos runājot, pakļautības un piekritības institūtu regulējumā. Šajā rakstā autors aplūkos dažus no šiem grozījumiem, to praktiskās sekas, kā arī paudīs dažus priekšlikumus civilprocesuālās jurisdikcijas regulējuma uzlabošanas iespējām. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iznākusi pirmā grāmata Latvijas apdrošināšanas tiesībās

21. Marts 2017 /NR. 12 (966)

Ir likts pamatakmens Latvijas apdrošināšanas tiesību doktrīnā, kuras akūtā nepieciešamība izjusta gan ikdienas darbā nozarē, gan risinot strīdus tiesas zālē, – tā par pagājušo trešdien, 15. martā, neformālā pasākumā lasītāju vērtējumam nodoto Dr. iur. Jeļenas Alfejevas monogrāfiju "Apdrošināšanas tiesības" atsaucās klātesošie viesi. Autore – zvērināta advokāte un divu augstskolu mācībspēks – sarunā ar "Jurista Vārdu" atzīst, ka grāmata primāri nav orientēta tieši uz zinātnes attīstību un problēmu analīzi, bet gan koncentrējas uz skaidrojošo funkciju atbilstoši šā brīža Latvijas praksei apdrošināšanas tiesībās. ...

Ekonomikas ministrija, Valsts Ieņēmumu dienests, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvalde, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts vides dienests

žurnāls / Numura tēma

Licencēšanas kārtība saistībā ar uzņēmumu reorganizāciju

14. Marts 2017 /NR. 11 (965)

Vairākām valsts iestādēm, kuras izsniedz atļaujas un licences, lūdzām skaidrojumu par pastāvošo kārtību saistībā ar uzņēmumu reorganizāciju. Ekonomikas ministrijai, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldei, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts vides dienestam lūdzām sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. Vai un cik bieži komersanti vēršas ar jautājumiem par licences/atļaujas darbību reorganizācijas sakarā? 2. Vai normatīvie akti paredz automātisku, paātrinātu vai vienkāršotu licencēšanu/atļauju izsniegšanu gadījumā, ja notiek licences vai atļaujas turētāja reorganizācija (piemēram, licences vai atļaujas turētājs tiek sadalīts divās jaunās kapitālsabiedrībās, bet pats beidz pastāvēt, un viena jaunā sabiedrība pilnībā pārņem licencēto saimniecisko darbību)? 3. Ja atbilde uz otro jautājumu ir negatīva, vai tas nozīmē, ka komersantam uz licences vai atļaujas saņemšanas laiku ir jāaptur sava saimnieciskā darbība? 4. Kā praksē šis jautājums tiek risināts? Vai iestāde piedāvā kādus risinājumus? 5. Vai ir kādi ieteikumi komersantiem, kas plāno veikt reorganizāciju, un kas varētu palīdzēt to izdarīt bez pārtraukumiem saimnieciskajā darbībā? ...

Vadims Kalašnikovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nodarītā zaudējuma daļēja atlīdzināšana krimināllietā

7. Marts 2017 /NR. 10 (964)

Jautājums par atbildību mīkstinošu apstākļu atzīšanu krimināllietās, kas saistīts ar nodarītā zaudējuma atlīdzināšanu, samērā bieži sastopams krimināltiesību pētnieku darbos. Veidojas pilnīgi pamatots priekšstats, ka šajā jautājumā pastāv neizzināti aspekti, kuriem būtu pievēršama pastiprināta uzmanība. Pieņēmumu apstiprina plaši pārskati par tiesu praksi, kā arī Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta nolēmumi. Šajā sakarā vien piebilstams, ka nodarītā kaitējuma atlīdzināšana galvenokārt jāaplūko civiltiesisko normu kontekstā. Iztrūkstot apstāklī kaut vienai no tā sastāvdaļām, konstatējot neatbilstību Civillikuma (turpmāk – CL) normām un pastarpināti Krimināllikuma (turpmāk – KL) 47. panta pirmās daļas regulējumam, izmainās arī "jaunizveidota" apstākļa tiesiskā nozīme. ...

...

15

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Valsts un baznīca

Administratīvās tiesības un proc...

Sports un tiesības

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Fintech

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

1. Oktobris 2024

saturs abonēt

e-žurnāls