Tiesību nozaru katalogs: Konstitucionālās tiesības

Konstitucionālās tiesības Tiesību teorija, vēsture un filozofija

Tiesnešu tiesību konstitucionālais pamats

15. Septembris 2009 /NR. 37 (580)

Rakstā analizēti tiesnešu tiesību tiesiskuma priekšnoteikumi, tiesu varas un politiskās varas attiecības, varas dalīšanas principa īstenošana kontekstā ar tiesas tiesībām identificēt tiesību normas un tiesnešu tiesību kontroles mehānismi. ...

Kristīne Jaunzeme

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vietējo pašvaldību institucionālā sistēma

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Ar vietējo pašvaldību visbiežāk saprot vietējo iedzīvotāju ievēlētu domi, kas īsteno likumos noteikto kompetenci un nodrošina publisko pakalpojumu sniegšanu saviem iedzīvotājiem. Lai gan dome, neapšaubāmi, ir būtiskākā pašvaldības institūcija, jo veido iedzīvotāju likumīgo interešu pārstāvniecību, tomēr lielā mērā kompetenci īsteno un publiskos pakalpojumus sniedz domes izveidotas iestādes, aģentūras, citas izpildinstitūcijas, kas līdz ar domi veido pašvaldību institucionālo sistēmu. Lai gan Valsts pārvaldes iekārtas likums nostiprina visu valsts pārvaldes institūciju institucionālo sistēmu un likums "Par pašvaldībām" nosaka pašvaldības domes kompetenci administrācijas izveidošanā, ne viss, kas ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likumā, der pašvaldībām un ne viss, kas ir noteikts likumā "Par pašvaldībām", atbilstošā veidā tiek noteikts pašvaldību nolikumos un īstenots pašvaldību darbā. Šajā rakstā autore analizēs pašvaldības institucionālo sistēmu, galvenokārt pievēršoties jautājumam par pašvaldību administrāciju, pašvaldības izpilddirektora statusu, dažādiem pašvaldību institucionālās sistēmas modeļiem, atsevišķu iestāžu īpatnībām un citiem ar pašvaldību institucionālo sistēmu saistītiem jautājumiem. ...

Andris Rimša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu

8. Septembris 2009 /NR. 36 (579)

Raksta mērķis ir noteikt, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir piemērojams speciāls tiesiskais regulējums un kādas ir personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu. Uzmanība ir veltīta publisko lietu institūta izcelšanās vēsturei, kā arī šā institūta pastāvēšanas nepieciešamībai. Tālāk aplūkoti Latvijas normatīvie akti, kas regulē publiskās lietas, lai noteiktu, kādas attiecības ir starp publisko personu un publiskajām lietām, un, balstoties uz tiesību normu analīzi, lai definētu, kādēļ uz atsevišķām publiskas personas lietām ir attiecināms īpašs tiesiskais regulējums. Noslēgumā noskaidrotas personu subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanas tiesību iegūšanu, klasificējot tās, pamatojoties uz dažādo subjektīvo publisko tiesību saturu katrai no publisko lietu grupām. Rakstā nav analizēts publisko lietu un publisko lietu tiesību jēdziens – šā jēdziena un šo lietu definēšanai Latvijas tiesībās ir nepieciešams atsevišķs pētījums. Raksta pamatā ir Vācijas tiesību zinātnē sniegtās definīcijas, saskaņā ar kurām publiskās lietas ir lietas, ko izmanto pārvalde vai sabiedrība, ja tās, pamatojoties uz speciālajām tiesību normām, kalpo publisko uzdevumu veikšanai.1 Lai arī saskaņā ar Senāta judikatūru arī privatizācijai paredzētās lietas ir pakļautas publiskajām tiesībām un to principiem, darba autors piekrīt Senāta lietotajiem apzīmējumiem un privatizācijai nododamās lietas neuzskata par publiskajām lietām,2 jo tās per se nekalpo publisko funkciju veikšanai. Tāpat autora nolūks nav detalizēti analizēt to, kā publisko personu īpašumā esošās lietas var iedalīt pēc dažādiem kritērijiem, un aplūkot, kādas tiesiskās sekas un attiecības iestājas, ja lieta ir uzskatāma par publisku un piederīgu vienai vai citai publisko lietu kategorijai. Ar rakstā paustajām atziņām par publiskajām lietām piemērojamo regulējumu autors nav vēlējies norādīt, ka pārējās publiskās personas īpašumā esošās lietas nav pakļautas speciālam regulējumam – gan normatīvie akti, gan citi tiesību avoti speciālu regulējumu paredz arī pārējām publiskas personas lietām. Rakstā izmantotais publiskās personas jēdziens aptver Valsts pārvaldes iekārtas likumā ar šo jēdzienu apzīmētos tiesību subjektus – Latvijas Republiku un atvasinātās publiskās personas,3 kā arī publiskās personas kapitālsabiedrības. Darbs ilustrēts ar atsevišķiem piemēriem, tomēr šo piemēru izmantošana nav uzskatāma par pilnīgu uzskaitījumu – to mērķis ir attiecināt paustās idejas uz iespējamām faktiskajām situācijām, ar kurām nākas saskarties administratīvajās tiesībās vai publisko lietu tiesībās. Svarīgi atzīmēt, ka lietas jēdziens publisko lietu tiesībās ne vienmēr atbildīs lietas jēdzienam civiltiesībās, piemēram, gaiss un publiskā telpa, kā arī jūra nav uzskatāma par lietu privāttiesībās, bet ir uzskatāma par lietu publisko lietu tiesībās. ...

Staņislavs Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krievija un Latvija: strīds par Pitalovu

1. Septembris 2009 /NR. 35 (578)

Ne tik sen kārtējo reizi starptautiskajā politikā aktualizējās jautājums par Pitalovas pilsētas piederību, kas izraisīja saspīlējumu Krievijas un Latvijas attiecībās. ...

Gatis Litvins, Anita Kovaļevska, Edgars Pastars, Ineta Ziemele

žurnāls / Diskusija

Sociālās tiesības zem ekonomiskās krīzes spiediena

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Valsts nodrošinātās sociālo tiesību garantijas gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi ir atkarīgas no valsts ekonomiskā stāvokļa. Latvijas Republikas Satversme paredz tikai minimālo sociālā nodrošinājuma slieksni. Līdz ar to ekonomiskās krīzes apstākļos sociālās tiesības izjūt vislielāko spiedienu, jo valsts var nolemt atteikties no tā nodrošinājuma, kas pārsniedz minimālo slieksni. Lai gūtu plašāku priekšstatu par ekonomiskās krīzes ietekmi uz sociālajām tiesībām, ekspertiem tika uzdoti pieci jautājumi. LU Juridiskās fakultātes lektore un doktorante Mg.iur. Anita Kovaļevska un Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Mg.iur. Edgars Pastars atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem, savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Dr.iur. Ineta Ziemele sniedza tikai nelielu komentāru – tā kā jautājumi ir ļoti konkrēti un prasa arī konkrētas atbildes, diskusijas par tiem varētu sniegt priekšstatu par to, kā, piemēram, potenciāli tāda lieta varētu tikt skatīta Eiropas Cilvēktiesību tiesā. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiskās paļāvības un sociāli atbildīgas valsts principi

18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)

Ar šo nelielo rakstu1 vēlētos vērst uzmanību uz divām konstitucionālām vērtībām, kurām, kā to apliecina Satversmes tiesas prakse, ir vislielākā nozīme valsts sociāli ekonomiskās politikas noteikšanā un īstenošanā: 1) sociāli atbildīgas valsts principu kā valsts sociāli ekonomisko procesu stimulētāju, 2) tiesiskās paļāvības principu kā procesu stabilizētāju. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Diskusija

Cilvēka dvēsele kā aizdevuma ķīla

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Gribi saņemt aizdevumu, ieķīlā savu dvēseli. Ar šādu uzsaukumu uzstājas kāds uzņēmums "Kontora". Šim nolūkam tas izveidojis mājaslapu www.kontora.lv, kurā ir iespējams aizņemties naudu, neuzrādot kredītvēsturi, izziņas vai citas atskaites. Kredīts tiek izsniegts, pretī neprasot nekādu materiālu ķīlu, tikai kā garantiju – savu nemirstīgo dvēseli. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Informācija

Valsts prezidents pirmo reizi vēršas Satversmes tiesā

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Šā gada 3. augustā Valsts prezidents Valdis Zatlers Satversmes tiesā iesniedza pieteikumu lietas ierosināšanai par likumu atbilstību Satversmei, apstrīdot Saeimas 2009. gada 16. jūlijā pieņemtā likuma “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” regulējuma atbilstību Satversmei. Šis notikums ir nozīmīgs ar to, ka kopš Satversmes tiesas likuma pieņemšanas pirmo reizi kāds no valsts prezidentiem izmanto tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. ...

Gagiks Arutjunjans

žurnāls / Intervija

Konstitucionālās tiesas likvidācija nav iedomājama

11. Augusts 2009 /NR. 32 (575)

Armēnijas Konstitucionālās tiesas delegācija šā gada jūnija vidū ieradās oficiālā vizītē Latvijā, lai pārrunātu Latvijas un Armēnijas konstitucionālās tiesas darba aktualitātes un piedalītos seminārā “Konstitucionālās tiesvedības aktuālie jautājumi”. Vizītes laikā Armēnijas tiesu pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem, Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, tieslietu ministru Mareku Segliņu un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējiem. Neraugoties uz saspringto vizītes grafiku, Armēnijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Gagiks Arutjunjans (Gagik Harutyunyan) tikās arī ar žurnāla “Jurista Vārds” pārstāvjiem un sniedza īsu redzējumu par konstitucionālās tiesvedības attīstību Armēnijā un tās attīstības paralēlēm ar pasaules notikumiem. ...

Jānis Pleps

žurnāls / Notikums

Valststiesību aktualitātes Bīriņu seminārā

4. Augusts 2009 /NR. 31 (574)

Ierasti jūlija nogalē Latvijas valststiesību teorētiķi un praktiķi pulcējas uz kopēju domu apmaiņu vairāku dienu garumā Bīriņos. Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās politikas seminārs šajā gadā notika jau sesto reizi. Pa šiem gadiem Bīriņu seminārs gan pēc dalībnieku loka, gan pēc apspriesto tēmu un aktualitāšu skaita neapšaubāmi kļuvis par autoritatīvāko un prestižāko valststiesību forumu Latvijā. Atklājot šā gada diskusijas Bīriņos, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece uzsvēra: līdzās vispārējiem tiesību principiem un rakstītajām tiesību normām juristiem publisko tiesību jomā ir vēl viens nozīmīgs avots – Bīriņu konstitucionālās politikas semināru materiāli. ...

Aleksejs Dimitrovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas nepilsoņi un balsstiesības: kompromisi un risinājumi

28. Jūlijs 2009 /NR. 30 (573)

Sakarā ar pašvaldību vēlēšanām vēlreiz uzjundīja diskusija par Latvijas nepilsoņu statusu un balsstiesībām pašvaldību līmenī. Tādējādi rakstā tiks sniegta Latvijas nepilsoņa statusa un tiesību analīze un salīdzinājums ar Igaunijas regulējumu.1 ...

žurnāls / Tiesību prakse

Satversmes tiesas tiesneša Jura Jelāgina atsevišķās domas

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa paredz, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kurš balsojis pret tiesas spriedumā izteiktu viedokli, spriedumam rakstveidā pievieno savas atsevišķās domas. Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas netiek paziņotas kopā ar tiesas spriedumu, bet tiek pievienotas lietas materiāliem slēgtā aploksnē. Atsevišķās domas tiek publiskotas trīs mēnešus pēc sprieduma pasludināšanas (Satversmes tiesas reglamenta 225. punkts). Pēc tam Satversmes tiesas tiesneša atsevišķās domas tiek publicētas Satversmes tiesas mājaslapā un Satversmes tiesas spriedumu krājumā. Tā kā bieži šajās atsevišķajās domās tiek izteiktas novatoriskas idejas un vērā ņemamas iebildes pret Satversmes tiesas spriedumu, žurnāls "Jurista Vārds" turpina iesākto praksi publicēt Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķās domas. Šajā reizē lasītāju uzmanībai piedāvājam Satversmes tiesas tiesneša Jura Jelāgina 2009. gada 21. aprīļa atsevišķās domas par Satversmes tiesas 2009. gada 7. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2008-35-01 "Par likuma "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam". Sprieduma teksts publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2009. gada 9. aprīlī. Spriedumā Satversmes tiesa atzina, ka likums "Par Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu" ir pieņemts Latvijas Republikas Satversmē noteiktajā kārtībā un līdz ar to atbilst Latvijas Republikas Satversmes 101. panta pirmajai daļai. ...

Jānis Pleps

žurnāls / Juridiskā literatūra

Ieskats Robežlīguma sprieduma tapšanā

21. Jūlijs 2009 /NR. 29 (572)

Jaunā grāmata savā ziņā ir eksperiments, piedāvājot lasītājam iespēju nokļūt tiesneša lomā un, patstāvīgi iepazīstoties ar galvenajiem dokumentiem, izvērtēt to, cik pareizs un tiesisks ir attiecīgās lietas risinājums. Šo aspektu grāmatas priekšvārdā uzsvēris arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris: "Pateicoties šai grāmatai jeb, precīzāk, krājumam, ikviens lasītājs varēs iepazīties ar daļu no tiem dokumentiem, kas veidoja ...

Kristīne Jaunzeme

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana

14. Jūlijs 2009 /NR. 28 (571)

Publiskās pārvaldes jēdziens mūsdienu demokrātiskajās valstīs ietver ne tikai valdības lēmumus un likumu ieviešanu vai administratīvo lēmumu pieņemšanu, bet arī politikas izstrādi un politisko padomu sniegšanu. Parasti valsts pārvaldes definīcija aptver arī publiskos pakalpojumus, faktiski visas publiskās funkcijas, izņemot komercdarbību.1 Lai īstenotu publiskās funkcijas, ir izveidota valsts pārvaldes institucionālā sistēma, kuras mērķis ir kalpot sabiedrībai. Šā mērķa īstenošana var izpausties vismaz divos veidos. Pirmkārt, tādas pārvaldes sistēmas izveidošana, kas nodrošina kvalitatīvu un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pārvaldes funkciju veikšanu. Otrkārt, pašas sabiedrības iesaistīšana valsts pārvaldīšanas lietu kārtošanā, atsevišķu pārvaldes uzdevumu izpildi deleģējot privātpersonām. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Informācija

Latvijas nepilsoņu balsstiesības kā integrācijas līdzeklis

7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)

Jau ierasti plašu Latvijas un starptautiskās sabiedrības uzmanību bieži vien izpelnās Latvijas nepilsoņu tiesību stāvoklis. Jautājums par nepilsoņu balsstiesībām aktualizējas laikā, kad pilsoņiem ir iespēja aktīvi izmantot savas politiskās tiesības – doties vēlēt. Izņēmums nebija arī pirms mēneša notikušās pašvaldību vēlēšanas. Šā gada 4. jūnijā Sorosa fonda – Latvija telpās tika prezentēti pētījuma “Latvijas nepilsoņi un tiesības vēlēt: vai kompromiss ir vajadzīgs un vai tas ir iespējams?” secinājumi. Pētījums tapa sabiedrības “Euro Civitas” projekta “Latvijas nepilsoņi un balsstiesības: kompromisi un risinājumi” ietvaros, kuru finansēja Sorosa fonds – Latvija. ...

Iveta Kažoka

žurnāls / Domu mantojums

Kādēļ mūsdienu juristam ir svarīgi lasīt Jesaju Berlinu

30. Jūnijs 2009 /NR. 26 (569)

Jūnija sākumā Rīgā notika Jesajas Berlina simtgadei veltīta konference. Vēl neilgi pirms konferences daudzi nezināja, kādēļ tā notiek par godu tieši J. Berlinam. Šodien tas vairs nevienam nav jāstāsta. Rīga var lepoties ar to, ka viens no dižākajiem 20. gadsimta politikas filozofiem ir šeit dzimis un pavadījis pirmos savas dzīves gadus.1 ...

Ilze Pumpuriņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai likumdevējs var atļauties būt nekonsekvents

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Vieni no idejiski būtiskākajiem likumiem, kas nošķir "padomju laikus" no "4. maija Latvijas", ir likumi, kas attiecas uz īpašuma tiesību reformu. Jau nākamajā gadā pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tika pieņemti likumi "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem", kuri bijušajiem namīpašumu īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ļāva pretendēt uz šo īpašumu atgūšanu, un vairāk nekā 10 300 namīpašnieku (no denacionalizēto māju īrnieku tiesību aizstāvības biedrības "Ausma" 1.08.2006. rezolūcijas) tagad ir atguvuši savus vai saviem radiem agrāk piederējušos īpašumus. Tāpat tika veikta zemes reforma, kas pakāpeniski sakārtoja zemes lietošanas un īpašuma tiesiskās attiecības, radot tiesisko pamatu zemes lietotāju un īpašnieku tiesību aizsardzībai. Šie likumi daļēji atjaunoja pēc 1940. gada 21. jūlija, tas ir, pēc īpašumu nacionalizācijas aktiem (piemēram, 22.07.1940. Saeimas pieņemtās Deklarācijas par zemes pasludināšanu tautas īpašumā, LPSR AP prezidija 28.10.1940. dekrēta "Par lielo namu nacionalizāciju" u. c.), iedragāto sociālo taisnīgumu attiecībā uz plašu fizisko personu grupu. ...

Aivars Endziņš

žurnāls / Juridiskā literatūra

Ieguldījums konstitucionālās kontroles izpratnē

9. Jūnijs 2009 /NR. 23 (566)

Plašam lasītāju lokam tiek nodots juridisko zinātņu doktores Anitas Rodiņas monogrāfisks pētījums par konstitucionālās sūdzības teoriju un praksi Latvijā. Latvijas juridiskajā literatūrā tas ir pirmais apkopojošs un analītisks darbs par konstitucionālo kontroli, kas neapšaubāmi palīdzēs pilnveidot konstitucionālās sūdzības iesniegšanas, lietu ierosināšanas un izskatīšanas praksi Satversmes tiesā. ...

Viola Supe

žurnāls / Domu mantojums

Mažoritārās vēlēšanu sistēmas attīstība nacionālo valstu veidošanās periodā

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Šajā rakstā ir analizēta mažoritārā vēlēšanu sistēma nacionālo valstu veidošanās laikā no 18. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum. Jāatzīmē, ka minētā perioda sākumā vairākas sistēmu raksturojošās pazīmes izpaudās atšķirīgi nekā mūsdienās. Mažoritārās vēlēšanu sistēmas veidošanās process ir interesants arī tāpēc, ka ir grūti nošķirt tās veidošanos no vēlēšanu tiesību paplašināšanās, jo abi minētie procesi vairākus gadsimtus attīstījās ciešā saistībā un izmaiņas vienā no tiem radīja izmaiņas arī otrā. ...

Kristaps Ābelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārdomas pēc zvērinātu advokātu kopsapulces

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Raksts ir autora individuālas pārdomas, kas radās pēc 2009. gada 8. maija kārtējās zvērinātu advokātu kopsapulces (turpmāk – kopsapulce). Pārdomas balstītas uz Latvijas Zvērinātu advokātu ētikas kodeksā (turpmāk – Latvijas Ētikas kodekss) ietverto principu nozīmi un no Advokatūras likuma izrietošajiem zvērinātu advokātu pienākumiem. Kā zināms, kopsapulce kvoruma trūkuma dēļ nepieņēma nevienu lēmumu, tomēr pēc tās plašsaziņas līdzekļos aktīvi parādās zvērinātu advokātu viedokļi par dažiem būtiskiem jautājumiem, kas izkristalizējās jau kopsapulces laikā un rosināja vislielākās debates. ...

Filips Švarcs, Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Robs aizpildīts: ir tapusi Civillikuma vēsture

2. Jūnijs 2009 /NR. 22 (565)

Marta sākumā "Jurista Vārds" pa pastu saņēma kādu grāmatu. Šāds fakts principā nebūtu pārsteigums, jo apgādi, kas Latvijā izdod juridisko literatūru, savu veikumu bieži piegādā redakcijai. Taču šis bija īpašs gadījums: grāmata, kas izdota Vācijā un vācu valodā, bet par Civillikumu – vienu no Latvijas tiesību sistēmas stūrakmeņiem. Turklāt, šķiet, lai vēl vairāk "sajauktu galvu", klāt pievienotajā vēstulē, kas bija rakstīta nevainojamā latviešu valodā, grāmatas autors ar nepārprotami "vācisku" vārdu un uzvārdu kā savu dzīvesvietu norādīja Somiju. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture1 – tāds ir Filipa Švarca vairāk nekā 300 lappušu biezā pētījuma nosaukums. Kā vēlāk noskaidrojas, 2008. gada nogalē par šo darbu Greifsvaldes universitātē (Ernst-Moritz-Arndt-Universität Greifswald) autors ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu ar izcilību (summa cum laude). Šobrīd F. Švarcs ir Eiropas Savienības finansētas pārrobežu sadarbības programmas2 sekretariāta vadītājs ar darbavietu Turku pilsētā Somijā. Dzimis Hamburgā, tiesību zinātnes studējis Pasavas universitātē (Universität Passau) Bavārijā, dažādos jurista amatos praktizējies un otro valsts juridisko eksāmenu nokārtojis Meklenburgā- Priekšpomerānijā, pasniedzis komerctiesības Štrālzundes augstskolā un civiltiesības – Eirofakultātē Rīgā. Darbojies arī dažādos ar Ziemeļeiropu un Austrumeiropu saistītos projektos. Protams, ir pārsteigums turēt rokās grāmatu par Latvijas Civillikuma vēsturi, ko sarakstījis vācu jurists. Kas viņu uz to pamudinājis? Cik ilgu laiku autors veltījis šādam fundamentālam pētījumam? Un kā vispār to bijis iespējams paveikt, ņemot vērā, ka lielākā daļa pētījumā izmantoto avotu ir latviešu valodā? F. Švarcs ar prieku piekrīt sarunai ar "Jurista Vārdu". Viņš, protams, cer, ka arī mūsu žurnāla lasītājiem viņa grāmata varētu būt interesanta. Vēl labāk – ja kāda izdevniecība atbalstītu tās tulkošanu un izdošanu Latvijā. Jo ir taču skaidrs: lai gan sarakstīts vācu valodā, šis pētījums visvairāk noderētu latviešu studentiem un tiesībvēsturniekiem, kā arī zinātniekiem un juristiem, kas mūsdienās pēta un piemēro Civillikuma normas. Starp citu, Latvija ir nozīmīga vieta ne tikai F. Švarca akadēmiskajā biogrāfijā. Tieši Rīgā viņš savulaik iepazinies ar savu sievu – somieti Eiju, kura Latvijā ir mācījusies latviešu un krievu valodu. ...

Lauris Liepa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokātu disciplinārlietu komisijas pirmie pieci gadi

26. Maijs 2009 /NR. 21 (564)

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija (Disciplinārlietu komisija) izveidota atbilstoši 2004. gada grozījumiem Advokatūras likumā.1 Kopš 2004. gada 1. jūnija Latvijā advokatūras pārvaldes iestāde – Padome – ir nodalīta no disciplinārlietu izskatīšanas un advokātu pārkāpumu vērtēšanas, izņemot atsevišķas funkcijas. ...

Jānis Pleps, Satversmes tiesa

žurnāls / Juridiskā literatūra

Satversmes tiesas gada veikums – grāmatas vākos

5. Maijs 2009 /NR. 18 (561)

Tiesu namu aģentūra jau tradicionāli klajā laidusi Satversmes tiesas spriedumu krājumu par kārtējo gadu (Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumi. 2007. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2009, 682 lpp.). Kā ierasts, krājumā publicēti visi konkrētajā – 2007.gadā ierosinātajās lietās pieņemtie Satversmes tiesas spriedumi, kā arī šiem spriedumiem pievienotās atsevišķās domas. ...

Artis Stucka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kāds varētu būt krīzes novēršanas tiesiskais regulējums

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

Līdzīgi kā citas pasaules valstis, arī Latviju ir skārusi finanšu un ekonomiskā krīze. Uzņēmējdarbības aktivitātes kritums, kas mazinājis nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un vienlaikus palielinājis izdevumus sociālajām vajadzībām, nepieciešamība ievērot stingru fiskālo disciplīnu un pildīt starptautisko aizdevēju nosacījumus, samazinot tēriņus valsts pārvaldē, tai skaitā pašvaldībās, – tie ir šī brīža aktuālie jautājumi. Situācija Latvijas tautsaimniecībā izskatās pietiekami bēdīga. Un vēl sliktāku to padara fakts, ka joprojām nav piedāvāts komplekss krīzes situācijas risinājums. Šķiet, visi gaida, lai situācija atrisinās pati no sevis. Visdrīzāk, tā tomēr nebūs. Līdz šim piedāvātie politikas plānošanas dokumenti un tiesību aktu grozījumi galvenokārt ir orientēti uz finanšu līdzekļu taupīšanu un valsts pārvaldes sektora pakalpojumu optimizēšanu, nevis uz valsts attīstības veicināšanu. Ja par šo jautājumu mēs laikus nedomāsim, tad var gadīties, ka pēc pāris gadiem, kad citas pasaules valstis sāks atgūties no ekonomiskās lejupslīdes, Latvija joprojām cīnīsies ar krīzi un tai nebūs stabila pamata turpmākai izaugsmei. Šā raksta uzdevums ir piedāvāt iespējamos rīcības variantus tiesiskajam regulējumam – kompleksam valsts krīzes situācijas risinājumam, kā arī ieskicēt tos jautājumus, kuriem šajā tiesiskajā regulējumā būtu jāpievērš īpaša uzmanība. ...

Jānis Pleps

žurnāls / Notikums

Satversmes grozījumi juristu domās

28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)

Šā gada Juristu dienu atklāšanu ievadīja diskusija par iespējamiem Satversmes grozījumiem. Šīs diskusijas nozīmīgumu apliecināja Valsts prezidenta Valda Zatlera līdzdalība pasākumā, ne tikai to atklājot ar uzrunu, bet arī sekojot līdzi juristu debatēm. Valsts prezidents akcentēja, ka "Satversmes sapulces atstātais mantojums mūs ne vien bagātina, tas arī uzliek pienākumu turpināt un neapstāties pie jau sasniegtā". Pēc Valsts prezidenta ...

Jānis Pleps

žurnāls / Juridiskā literatūra

Ceļvedis tiesību filozofijā