Tiesību nozaru katalogs: Tiesību teorija, vēsture un filozofija

Profesors Arveds Švābe: literāts, tiesībnieks, vēsturnieks vai politiķis

28. Novembris 2017 /NR. 49 (1003)

Kas bija profesors Arveds Švābe – dzejnieks un rakstnieks, zinātnieks vai politiķis? "Arveds Švābe ir apbrīnojams ar savu daudzveidīgo devumu Latvijas zinātnei un kultūrai. [..] Viņš ir tas zinātnieks, kurš Latvijas vārdu un savas tautas vēsturi skaidrojis citām pasaules tautām vācu, angļu, franču, itāļu un citās valodās. [..] A. Švābe ar saviem darbiem palīdzējis saglabāt latvietību un dzimtenes mīlestību trimdas jauniešiem visos kontinentos."1 Izvērtējot A. Švābes veikumu, Jānis Grīns raksta: "Jānožēlo, no latviešu rakstniecības pārstāvības puses, ka ļoti apdāvinātais Arveds Švābe daiļliteratūrai dāvājis tikai savu jaunību. Vīra gadu dzejas un proza paustu, bez šaubām, lielāku briedumu un gatavību. Tak jaunības darbi arvienu nes visiezīmīgāko personas daļu – sirds daļu. Un Švābe sirds daļu atdevis daiļliteratūrai, galvas daļu – zinātnei."2 ...

žurnāls / Numura tēma

Tieslietas digitālajā laikmetā

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Vēl nekad iepriekš tiesu sistēma Latvijā nav atradusies tik straujā pārmaiņu virpulī Agrāk nespējām iedomāties, cik ērti būtu, ja protokolus tiesas sēdēs nevis rakstītu ar roku vai rakstāmmašīnu, bet ierakstītu audio formātā. Cik parocīgi būtu, ja lietas dalībnieki ar lietas dokumentiem varētu iepazīties ar interneta starpniecību, nevis apmeklēt tiesu un lūgt tos izsniegt klātienē. Tiesību zinātņu ...

žurnāls / Numura tēma

Tiesību teorija un filozofija

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Tiesību vērtības – tiesību teorija, tiesību filozofija, juridiskā metode un leģisprudence Sabiedrībā valda "plakana" filozofijas un tiesību izpratne. Vertikālā tiesību izpratnes pieeja balstīta garīgumā, grieķu filozofijas ideju, romiešu un kanonisko tiesību sintēzē, liekot pamatus tiesiskās apziņas veidošanai un kontinentālās Eiropas taisnīgu tiesību un tiesību principu izpratnei. Tiesību ...

Ineta Ziemele

žurnāls / Numura tēma

Tiesiskuma audits: vai Latvija ir tiesiska valsts

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

"Labāk, lai likums valda nekā viens no pilsoņiem un pat likuma sargi ievērotu likumu." – Aristotelis1 ...

Egils Levits

žurnāls / Numura tēma

Tiesības kā zināšanas un komunikācija

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

I. Tiesību diskusijas juristu kopienā kā tiesību sastāvdaļa 1. Tiesības un zināšanas Tiesības ir zināšanas. Ja tiesības neviens nezinātu, tad tiesību nebūtu. Tomēr tiesību zināšanas nav identiskas ar tiesībām. Starp tām abos virzienos pastāv noteiktas attiecības. Pirmkārt, bez zināšanām nevar būt tiesības. Otrkārt, ne visas zināšanas ir tiesības. Tiesību zināšanas ir tikai tās zināšanas, kuras tiesības pašas par tādām ...

Dina Gailīte

žurnāls / Numura tēma

Latvijas tiesiskā sistēma – “Jurista Vārda” spogulī

7. Novembris 2017 /NR. 46 (1000)

Jau kādu laiku gan "dzīves ilguma", gan iznākušo laidienu ziņā "Jurista Vārds" ir pārspējis līdzšinējos latviešu juridiskās preses sasniegumus. Tomēr 1000. numura iznākšana redakcijai likās sevišķi simbolisks notikums, kuru vēlējāmies nosvinēt kopā ar mūsu autoriem un lasītājiem. Tā tapa šis žurnāls, kas šobrīd ir jūsu rokās, un radās doma arī par klātienes tikšanos – "Jurista Vārda" autoru un lasītāju forumu "Latvijas tiesiskās sistēmas izaicinājumi valsts otrajā simtgadē", kas notiks 10. novembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā. ...

Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa

žurnāls / Juristu likteņi

Kristaps Valters: senatora amats kā pilsoņa pienākums un ziedošanās

10. Oktobris 2017 /NR. 42 (996)

Gatavojoties Latvijas simtgadei, katra nozare meklē savus viedos priekštečus un lepojas ar viņu mantojumu. Stāstā par Latvijas tiesu sistēmas vēsturi kā viens no pirmajiem neapšaubāmi jāpiemin Kristaps Valters – Latvijas Senāta (augstākās tiesu instances) pirmais senators, pirmais Latvijas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājs un pirmais Latvijas Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājs. Tātad – pirmā augstākā tiesu sistēmas amatpersona Latvijas Republikas vēsturē. Aplūkojot K. Valtera kā senatora devumu Latvijas tiesību sistēmā, noteikti var skaitīt viņa izspriestās lietas un analizēt sastādītos spriedumus, kuri sešpadsmit senatora amatā nostrādātos gados skaitāmi tūkstošos. Pieminams viņa devums Latvijas administratīvās justīcijas veidošanā un šīs tiesību jomas attīstībā. Tāpat ar cieņu vērtējams viņa Apvienotās sapulces priekšsēdētāja darbs, pateicoties kam Latvijas Senāts baudīja respektu un uzticēšanos gan toreiz, gan tagad – teju pēc simts gadiem. Bet jo svarīgāk būtu izceļamas tālaika tiesnešu vērtības – patriotisms, neatkarība, demokrātija, inteliģence un darba tikums, kas jo skaidri redzams K. Valtera dzīves gaitā. ...

Jurista Vārds

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Caur tiesību teorijas prizmu par aktuālām sabiedrības problēmām

26. Septembris 2017 /NR. 40 (994)

No 14. līdz 16. septembrim Latvijas Universitātē noritēja plašs starptautisks forums – Jurisprudence in Central and Eastern Europe: work in progress 2017, uz kuru bija pulcējušies gandrīz 70 tiesību teorētiķi, tiesību filozofi un tiesību sociologi, galvenokārt no Eiropas centrālās un austrumu daļas zinātniskajiem centriem – Baltijas reģiona un Balkānu valstu, Polijas, Čehijas, Slovākijas, Turcijas, Krievijas, Ukrainas u.c. valstu universitātēm. Vērienīgais pasākums bija Centrālās un Austrumeiropas tiesību teorijas tīkla (Central and Eastern European Network of Jurisprudence, CEENJ) XII ikgadējā konference, un to rīkoja Latvijas Universitāte kopā ar šo akadēmiskās sadarbības organizāciju. ...

Dita Svārupa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Likumdevēja gribas nozīme un tās skaidrošana

5. Septembris 2017 /NR. 37 (991)

Likumdevēja gribas noskaidrošana un tās nozīme mūsdienu tiesiskajā sistēmā ir būtisks un tai pašā laikā padziļināti neizpētīts jautājums. Likumdevēja griba kā viens no tiesību normu interpretētāju palīglīdzekļiem ir vērā ņemams, nonākot pie tiesību normu iztulkošanas. Tiesību zinātnē viedokļi atšķiras par to, vai likumdevēja griba ir nozīmīga, interpretējot un piemērojot tiesību normas. Līdz ar to autore uzskata, ka likumdevēja griba ir nozīmīga, bet ne visiem saprotama un izmantojama praksē. Likumdevēja gribas nozīmīgums mūsdienu tiesiskajā sistēmā nav viennozīmīgi definēts un izprasts. Tieši šī iemesla dēļ autore pievērsīsies iepriekš minētajiem aspektiem, lai tēmā ieinteresētās personas spētu uztvert likumdevēja gribas jēdziena būtību un nozīmi. ...

Uldis Pētersons

žurnāls / Domu mantojums

Atmiņas par padomju tiesību jaunradi

18. Jūlijs 2017 /NR. 30 (984)

Man, padomju mucā audzētam un pa spundi ar marksismu barotam, jaunizceptam juristam, procesā, ko sauca par padomju tiesību jaunradi, nācās piedalīties ar visu jaunības enerģiju un maksimālismu. Šodien svešā mēlē skanīgi šo lietu dēvē par "soviet law coinage" (padomju tiesību kaldināšana jeb labāk būtu teikt – štancēšana), kas labi ataino tā būtību. Tādēļ šobrīd, dzīves novakarā, gribas mierīgi palūkoties uz to laiku procesiem sabiedrības dzīvē, notikumiem un tajos iesaistītajiem cilvēkiem ar šodienas skatu un vērtējumu. Negribēti, tomēr, velkot paralēles ar līdzīgiem procesiem mūsdienās, jāsecina, ka nekā jauna jau zem šīs saules nav. Kā atklāšu turpmāk, satura ziņā tā "jaunrade" bija visai trūcīga, it īpaši "brālīgajās" padomju republikās. Attiecībā uz tiesību normu izklāsta formālo pusi baidos, ka salīdzinājums, ja tādu kāds objektīvi veiktu, nebūtu par labu šodienas praksei. Bet nu pie lietas. ...

Dmitrijs Skačkovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokatūras likuma 107. pants: interpretācijas problēmas

20. Jūnijs 2017 /NR. 26 (980)

Latvijas Republikas Advokatūras likuma (turpmāk – Advokatūras likums) 107. pants nosaka, ka zvērinātu advokātu profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana. Šī vienkārši formulētā tiesību norma tiek citēta un izmantota ļoti bieži, taču tās jēga reti tiek analizēta padziļināti, likuma sistēmā un, konkrēti, vēsturiskās realitātes kontekstā, kurā pašlaik dzīvo gan advokāti, gan mūsu klienti. Diemžēl plakātiska pieeja Advokatūras likuma 107. pantam izraisa tajā nostiprinātā pareizā principa kļūdainas un maldinošas interpretācijas, kuras ietekmē ne tikai jau esošo tiesību normu interpretēšanu un piemērošanu, bet arī jaunu normu izstrādi. ...

Ilona Sabīne Sviķe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Judikatūras maiņas pieļaujamība un metodoloģija civillietās

13. Jūnijs 2017 /NR. 25 (979)

Judikatūras maiņa ir samēra bieži sastopams fenomens Latvijas tiesu praksē, un, ievērojot tiesas neatkarību, tiesa ir tiesīga atkāpties no aktuālās judikatūras. Minētās tiesības izriet no Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 83. panta,1 turklāt arī Satversmes tiesa atzinusi, ka tiesnesim ir tiesības atkāpties no agrāk sniegtajām tiesu prakses atziņām.2 Tajā pašā laikā tiesas pienākums ir izmantot aktuālo judikatūru un nodrošināt tiesu prakses vienveidību, kas izriet no Satversmē nostiprinātā vienlīdzības,3 taisnīguma4 un tiesiskās drošības5 principa. ...

Jānis Zuļķis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Taisnīgs sods un sodāmība

23. Maijs 2017 /NR. 22 (976)

Taisnīguma princips un no tā izrietošais samērīguma princips nodrošina tiesību līdzsvaru personu savstarpējās attiecībās un attiecībās ar valsti. Ņemot vērā šos principus, tiek izstrādātas tiesības, pienākumi un atbildība par šo pienākumu nepildīšanu. Gluži kā tiesībām, tā arī atbildībai ir jābūt taisnīgai. Bez taisnīguma tiesiska valsts nav iespējama. Visbiežāk konkrēta ierobežojuma atbilstība netiek izvērtēta tieši taisnīguma principam, bet tā atvasinātajos jēdzienos – diskriminācijas aizliegumam, vienlīdzībai, samērīgumam utt. Šie jēdzieni konkretizē taisnīguma jēdzienu. Gluži kā Platons un Aristotelis, tā arī jauno un jaunāko laiku tiesību zinātnieki ir centušies skaidrot taisnīgumu caur proporcionalitāti, diskrimināciju, vienlīdzību un samērīgumu. Tomēr mazāk pētīts ir jautājums par taisnīga soda noteikšanas principiem. Arī taisnīgam sodam ir jābūt tādam, kurš ir samērīgs, individualizēts un citādi pielāgots taisnīguma sasniegšanai. Rakstā autors pētījis taisnīga soda noteikšanas minimālās robežas. Kā piemērs taisnīguma testam izvēlēts Krimināllikumā paredzētais sodāmības institūts kā īpatnējs vēstures mantojums Latvijas krimināltiesībās. ...

Aleksandrs Kuzņecovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parlamentārās kontroles institūta ģenēze un vēsturiskā attīstība

1. Novembris 2016 /NR. 44 (947)

Mūsdienās demokrātiska valsts nevar būt iedomājama bez tiesību virsvaldības, ar kuras palīdzību sabiedrība tiek organizēta ar tiesību normām un valsts vara ir pilnvarota rīkoties tikai un vienīgi tiesību normu ietvaros.1 Lai sasniegtu šo mērķi, tiesību virsvaldības koncepcija paredz dažāda rakstura pasākumu kopumu, no kuriem viens ir varas dalīšana.2 Varas dalīšanas principa mērķis ir novērst valsts varas uzurpāciju un koncentrēšanos vienas personas vai personu grupas rokās,3 kas paredz ne tikai valsts funkciju sadalīšanu starp varas institūcijām, bet arī savstarpējo kontroli, kas izriet no līdzsvaru un atsvaru sistēmas. Un viena no šīs kontroles izpausmēm ir parlamentārā kontrole. ...