„Rudenī Juridiskajā komisijā uzsākta būtiska diskusija par Satversmes preambulas nepieciešamību. Proti, par to, vai mūsu konstitūcijā jāatspoguļo Latvijas valstiskuma pamatvērtības. Ideja par Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita izstrādāto Satversmes preambulu rosināja arī plašu polemiku sabiedrībā,” pauž I. Čepāne.

Ieviešot tiesu sistēmas reformu, komisija ir strādājusi pie vairākiem likumprojektiem, turpinot pāreju uz tā dēvēto „tīro" tiesu sistēmu. Lai paātrinātu lietu izskatīšanu, pakāpeniski notiek atteikšanās no Augstākās tiesas palātām, tajās uzkrātās neiztiesātās lietas nododot apgabaltiesām. Pēc reformas pirmās instances tiesa visos gadījumos būs rajona (pilsētas) tiesa, apelācijas instance – apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā lietas skatīs Augstākā tiesa.

Saeima, reaģējot uz atsevišķu komersantu praksi līgumos paredzēt nesamērīgi augstus līgumsodus, jau vasarā pieņēma izmaiņas Civillikumā, kas paredz maksimālo līgumsodu noteikt 10 procetu apmērā no pamatkapitāla, kā arī ievieš parādnieka interesēm atbilstošāku parāda atmaksas kārtību. Šajā sesijā pēc komisijas iniciatīvas sperts vēl viens solis sistēmas sakārtošanā - Saeima noteica, ka līgumsoda „griesti” attieksies arī uz līgumiem, kas slēgti pirms līgumsoda ierobežošanas. Līgumsoda ierobežojums 10 procentu apmērā būs spēkā, ja par konkrētā līguma izpildi līdz 2014. gada beigām nebūs celta prasība tiesā.

Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas Saeima pārskatījusi sociālo garantiju apjomu personām, kuras bijušas Valsts prezidenta amatā. Turpmāk valstij bijušais prezidents vairs nebūs jānodrošina ar dzīvokli. Kā kompensējošs mehānisms no 50 uz 85 procentiem no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma tiks palielināta bijušā prezidenta ikmēneša pensija, kas dos iespēju bijušajam prezidentam brīvi izvēlēties sev mājokli. Bijušajam prezidentam saglabāta iespēja lietot valsts apmaksātu automašīnu, taču tai noteikti iegādes cenas „griesti”.
Savukārt, lai izvērtētu Valts prezidenta iniciatīvu par Ministru kabineta darbības pilnveidošanu, Juridiskā komisija izveidojusi darba grupu.
Septembrī sperts kārtējais solis parlamenta darba caurspīdīguma nodrošināšanai, konstitūcijā nostiprinot atklātu Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanas procedūru. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku Saeima apstiprina ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Satversmē vēl saglabājas norma par Valsts prezidenta ievēlēšanu aizklātā balsojumā, ņemot vērā, ka patlaban Saeimā šīs kārtības grozīšanai pietrūkst konstitucionālā vairākuma, atzīst I. Čepāne.  

Saeima šajā sesijā pieņēmusi arī komisijas virzītos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, no nākamā gada paredzot efektīvāku regulējumu cīņai pret tā dēvētajām „točkām”. No soda izvairīties būs grūtāk, jo policija mājas vai dzīvokļa īpašnieku sākotnēji rakstveidā informēs par īpašumā konstatētajām nelikumīgajām darbībām ar alkoholiskajiem dzērieniem. Ja šajā pat adresē vēlreiz tiks konstatēta nelikumīga alkoholisko dzērienu izgatavošana, glabāšana vai realizācija, namu īpašnieki vairs nevarēs aizbildināties, ka nezina, ka viņu mājā tirgo nelegālo dziru.
Otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz jaunu iespēju ar civilprocesuāliem līdzekļiem aizsargāt personu pret vardarbību. Būtiski tiek mainīta attieksme gan pret vardarbības upuriem, gan vardarbības veicējiem. Likuma grozījumi iedibinās kārtību, ka mājoklis jāpamet varmākam, nevis viņa upuriem. Tiesai šādās situācijās būs jārīkojas nekavējoties, ne vēlāk kā nākamajā dienā lemjot par noteiktiem ierobežojumiem vardarbības veicējam, piemēram, nosakot aizliegumu tuvoties cietušajam un kopīgajam mājoklim.

Ņemot vērā lielo darba apjomu krimināltiesību jomā, deputāti šajā sesijā izveidojuši īpašu Krimināltiesību politikas apakškomisiju, kas strādā pie izmaiņām Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Jāpiebilst, ka Saeimas Juridiskajā komisijā strādā deviņi deputāti. Juridiskā komisija izveidojusi arī Tiesu politikas apakškomisiju.