Plānots, ka pārējās izmaiņas, kuru ieviešana prasa laika un finanšu resursus, stātos spēkā ar 2015.gada 1.janvāri. Tas attiecas uz grozījumiem, kas saistīti ar administratora iecelšanu amatā, amata apliecības izdošanu, kā arī administratora atbrīvošanu no amata.

“Šobrīd - ar priekšlikumu iesniegšanu Saeimā - maksātnespējas administratoru darbības uzraudzības sistēmas reformas nebūt nav galā. Turpmāk svarīgi būtu sekot, kad un kādā redakcijā Saeima apstiprinās Maksātnespējas likuma grozījumus. Savukārt pēc izmaiņu stāšanās spēkā nopietni būs jāstrādā pie Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanas, lai tā ar 2015.gada 1.janvāri varētu pilnvērtīgi veikt jaunos pienākumus. Pretējā gadījumā situācija ietver ļoti augstu risku, ka uzsāktās reformas praksē de facto vēl visa šī gada laikā iespējams apturēt vai pārvirzīt citā virzienā,” uzskata J. Bordāns.

Paredzēts, ka turpmāk administratori būtu pielīdzināmi valsts amatpersonām un uz tiem attiektos likumā noteiktie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi un pienākumi. Taču, ņemot vērā pienākumu specifiku, administratora amats būtu savienojams ar zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta advokāta profesiju. Tādējādi uz administratoriem turpmāk būtu attiecināms likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tostarp nosacījums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzraudzību un regulējums par amatpersonu ienākumu deklarēšanu.

“Tieslietu ministrijas ieskatā, viens no būtiskākajiem trūkumiem administratora darbības regulējumā ir apstāklis, ka administratoram ar likumu ir piešķirtas plašas pilnvaras, administrējot tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu, taču administratora vieta institucionālajā sistēmā nenodrošina pienācīgu kontroles mehānismu. Tā kā administratori juridiski nav uzskatāmi par amatpersonām, administratori nejūt pietiekamu atbildības līmeni,” atzīst J. Bordāns.

Tieslietu ministra grozījumi paredz, ka par administratora darbību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem administratori būtu saucami arī pie disciplināratbildības. Tādējādi turpmāk administratori par savu darbību būtu disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.

Tieslietu ministrijas ieskatā, līdzšinējais sertificēšanas process, kas pašreiz nodots Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijai, nav spējis nodrošināt pietiekoši augstu profesijas prestižu, kas tādējādi rada nepieciešamību vērsties pie stingrākas valsts uzraudzības pār procesu, tostarp palielinot Maksātnespējas administrācijas lomu. Maksātnespējas administrācijā iesniegto sūdzību skaits kopš 2008.gada ir būtiski audzis un tendences neliecina par sūdzību skaita mazināšanos.

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumi likumprojektam „Grozījumi Maksātnespējas likumā” pirms trešā lasījuma tika iesniegti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, izpildot MK sēdē nolemto, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95.panta pirmās daļas 5.punktu.

“Izstrādājot administratoru sistēmas reformas konkrētās likuma redakcijas, Tieslietu ministrijas ierēdņi vērsa manu uzmanību uz pašreizējo likumprojektu, respektīvi: otrajā lasījumā pieņemtās likuma redakcijas vietumis nonāk terminoloģiskās pretrunās ar likuma agrāko versiju. Manuprāt, pieņemot likumu, būtu tikai loģiski novērst terminoloģiskās pretrunas, lai neradītu jaunas problēmas cilvēkiem, kam likums būs darba instruments. Tāpēc kopā ar savām un Ministru kabineta apstiprinātajām iniciatīvām, Saeimas komisijai iesniedzu arī ministrijas darbinieku korekcijas, kas attiecas uz terminu vienādošanu,” skaidro J. Bordāns. 

Ministra reformas ietvaros, pērnā gada nogalē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus MK 2010.gada 26.oktobra noteikumos Nr.1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu”, kas nozīmē: turpmāk - no šā gada 1.februāra - agrāko piecu administratoru sarakstu (rindu) vietā būs viena. Tas novērsīs situāciju, kad parādnieka juridiskās adreses maiņa pirms maksātnespējas ietekmē piekritību konkrētam administratoru pretendentu sarakstam. 

Maksātnespējas administratoru sistēmas reformas tiek īstenotas kontekstā ar pēdējā desmitgadē Eiropas Savienībā (ES) vērojamo tendenci - noteikt detalizētāku administratora institūta regulējumu. ES reformas saistās ar pieaugošo uzdevumu klāstu un to sarežģītības pakāpi, pārrobežas maksātnespējas procesu skaita pieaugumu un ES Padomes regulas Nr.1396/2000 ieviešanu, maksātnespējas tiesību nozīmes pieaugumu ES kopējā tirgus ietvaros. Nav sastopami pretēji piemēri, kad administratora profesija tiktu liberalizēta.