29. Janvāris 2014 16:12
Jaunumi
Būtiski pieaudzis valsts kompensācijās izmaksāto līdzekļu apjoms
1

Juridiskās palīdzības administrācija (JPA) ir apkopojusi 2013.gada darbības rezultātus par valsts kompensāciju izmaksu cietušajiem un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu.

Pērn būtiski - par 42,8% -  ir pieaudzis valsts kompensācijās izmaksāto budžeta līdzekļu apjoms, kas kopumā sastāda 385 943 eiro ( jeb 271 242 latus). Turklāt par 97,8% pieaudzis to gadījumu skaits, kad valsts kompensācija izmaksāta sakarā ar personas tikumības vai dzimumneaizskaramības aizskaršanu, savukārt par 33,7% - par smagiem miesas bojājumiem.

JPA 2013.gadā pieņēma arī 1901 lēmumu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību un šim nolūkam izmaksāja 816 202 eiro (573 630 latus).

Kopumā 2013.gadā saņemti 544 valsts kompensācijas pieprasījumi. Salīdzinājumā ar 2012.gadu, pērn par 5,9% ir palielinājies lēmumu par valsts kompensāciju kopskaits, tostarp par 4% palielinājies lēmumu par valsts kompensācijas izmaksu skaits.

37,5% gadījumu lēmumi par valsts kompensācijas izmaksu pieņemti sakarā ar cietušajiem nodarītajiem vidēja smaguma miesas bojājumiem, bet 21,8% - smagu miesas bojājumu dēļ.

21,8% gadījumu valsts kompensācijas izmaksātas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve, savukārt 18,9% - sakarā ar aizskartu personas tikumību vai dzimumneaizskaramību.

16,9% gadījumu valsts kompensācija izmaksāta noziedzīgo nodarījumu rezultātā cietušajām nepilngadīgajām personām vai viņu pārstāvjiem. No tiem 86,9% gadījumu pieņemti lēmumi par valsts kompensācijas izmaksu dzimumnoziegumos cietušajiem.

Salīdzinājumā ar 2012.gadu, 2013.gadā par 15,6% ir samazinājies pieteikumu skaits valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības saņemšanai (saņemti 2443 pieteikumi). Tāpat 2013.gadā par 18,6% samazinājās lēmumu skaits par atteikumu piešķirt juridisko palīdzību un par 38,9% samazinājās lēmumu skaits par juridiskās palīdzības nodrošināšanas pārtraukšanu.

Kopumā 2013.gadā ir saglabājušās 2012.gada tendences, t.i., personas pārsvarā vērsās pēc valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības ģimenes tiesību jautājumos, zaudējumu vai parādu piedziņas jautājumos un īpašuma tiesību jautājumos.

patīk
drukāt
 
 
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Viktors
4. Februāris 2014 / 00:09
0
ATBILDĒT
Valsts varētu ietaupīt ievērojamu līdzekļu daudzumu, ja atļautu arī krimināllietās personas aizstāvību realizēt ne tikai zvērinātam advokātam, bet jebkurai rīcībspējīgai personai pēc apsūdzētā piekrišanas. ŠObrīd taču persona var atteikties vispār no aizstāvja pieaicināšanas, bet tas viņai nedod nekādas papildus atlaides aizstāvības realizācijā. Tad ar ko sliktāks būtu variants, ka aizstāvību realizē NVO, vienkārši zinošs cilvēks vai izglītots jurists, kurš tomēr nav zvērināts advokāts. Šobrīd KPL viennozīmīgi lobē zvērinātos advokātus un nekādi argumenti tāda tiesiskā regulējuma aizstāvībai neiztur kritiku! Rezultāts - tie, kas var atļauties, ņem labu advokātu, kas nevar - vai nu pilnībā atsakās no aizstāvja, vai prasa valsts apmaksātu juridisko palīdzību, kas bieži vien ir visai formāla, daudzos gadījumos advokāts pats ierosina lietas izskatīšanu bez pierādījumu pārbaudes un aprobežojas ar personu raksturojošo datu prezentāciju tiesai un tas arī viss. Kam tad šāda aizstāvība ir vajadzīga?? Tādu aizstāvību var realizēt kurš katrs pats, ja galva uz pleciem, vai jebkurš kaut cik zinošs cilvēks, piemēram, radinieks, tomēr likums šobrīd to nepieļauj.
Attiecībā uz ģimenes tiesībām pakomentēšu tikai vienu jomu - paternitātes atzīšanu. Vēl tālajā 2009.gadā TM sagatavoja Informatīvo ziņojumu "Civilstāvokļa aktu reģistrācijas sistēmas attīstības koncepcija" (polsis.mk.gov.lv/LoadAtt/file764.doc), kur jau tobrīd paredzēja "Civillikumā, Civilstāvokļa aktu likumā un [...] iespēju atzīt paternitāti bērnam, kas dzimis laulībā vai 306 dienu laikā pēc laulības izbeigšanās, iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā, ja to atzīst vienlaikus trīs personas – bērna māte, mātes laulātais vai bijušais laulātais un bērna tēvs (vīrietis, kurš atzīst bērnu par savu)". Šī loģiskā pieeja tika realizēta praksē tikai sākot no 2013.gada 1.janvāra (!!!), turklāt nez kāpēc pēc pašas TM Dzimtsarakstu departamenta un dzimtsarakstu nodaļu norādītā, neattiecās uz tiem gadījumiem, kad, reģistrējot bērna dzimšanu pirms Civillikuma spēkā stāšanās, tam dzimšanas reģistrā tika ierakstīts paternitātes pieņēmums, kuram neviena puse nepiekrita. Diez vai kāds TM Dzimtsarakstu departamenta “korifejs” spēs man pamatot, kāpēc CL nevarēja paredzēt, ka dzimšanas reģistrā paternitātes pieņēmums var tikt aizvietots ar īstā tēva datiem uz trīspusējā paternitātes atzīšanas iesnieguma pamata? Kā intereses tas aizskar?? Esot šādai pieejai, nav brīnums, ka ģimenes tiesību jomā tiek prasīta juridiskā palīdzība…
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 254 iestādes
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties